Aivars Hermanis, mūziķis un bijušais liepājnieks:
– Vajag svinēt tā, lai pašiem ir prieks. Nevajag kaut ko rīkot, lai izrādītos, tiem ir jābūt svētkiem pašiem liepājniekiem. Man liekas, ka liepājniekiem arī būtu grēks sūdzēties, ka pilsēta nemāk svinēt svētkus. Tai ir senas festivālu tradīcijas, tā ir Latvijas roka galvaspilsēta. Ir vesela virkne savu mūziķu, tāpēc nav problēmu ar to, ka jāalgo mākslinieki no malas kā citām pilsētām. Jo Latvijas mērogā visur piedalās lielākoties vieni un tie paši mūziķi. Bet te ir dziesmas par Liepāju, ir sena vēsture, savs teātris. Manuprāt, izveidojusies laba tradīcija sagatavot speciālu izrādi, kas saistīta ar Liepāju un tās notikumiem. Liepājā netrūkst labu scenāristu, libretistu, rakstnieku. Galvenais ir izdomāt moto, kas raksturos tieši šo dzimšanas dienu, un – uz priekšu.

Lia Ģībiete, māksliniece:
– Lielu jubileju vajadzētu organizēt kā īpašu pasākumu. Tādu, kāds notiek reizi daudzos gados. Varētu rīkot kādu lielkoncertu, uzvedumu – kā mazos dziesmu svētkus –, ap ko grozītos visi pārējie notikumi. Tā kā mūziķu Liepājā netrūkst, materiāls būtu. Jau tagad pilsētas dzimšanas dienas svinēšana norit veselu nedēļu. 

Dace Liepa, Liepājas teātra Mārketinga daļas vecākā speciāliste:
– Noteikti jābūt speciālam sarīkojumam. Tie taču būs tik lieli, skaisti svētki! Varētu būt daudz dažādu pasākumu, jo ir tik daudz dažādu cilvēku. Ko savu vajadzētu vecajiem, ko savu – jaunajiem. Varētu kaut ko sarīkot laukā, taču mēs zinām, kāds Liepājā mēdz būt laiks… Arī teātris noteikti būtu gatavs iesaistīties. Bet tad ir jāzina laikus, jo vajadzīgs speciāls repertuārs. Mēs, piemēram, jau tagad gatavojam 18.novembra sarīkojumu. Vēl mums ir tik labs Simfoniskais orķestris. Tā ir liela vērtība. Varbūt uzsvaru var likt uz to? Tāpat netrūkst pašdarbības kolektīvu. Es nenoliedzu nekāda veida sarīkojumus.

Ēriks Kūlis, rakstnieks:
– Vajadzētu iestādīt 385 liepas to vietā, kas ir izzāģētas vai nolauztas. Vai arī izveidot pilnīgi jaunu aleju un nosaukt to par Liepājas jubilejas aleju. Un vēl vajadzētu tos daudzos graustus nojaukt. Tos, kas pieder privātīpašniekiem, piespiest sakārtot, uzliekot administratīvo sodu. Lai nerēgojas kā izdauzīti zobi sejā. Vai rīkot uguņošanu, lai paliek pilsētas tēvu ziņā. Tomēr – ir daudz vajadzīgākas lietas. Bērnudārzi, piemēram, būtu svarīgāki. Kāda tautai var būt nākotne, ja tā nerūpējas par saviem bērniem?

Uzklausījusi Ilze Šķietniece