Vēl nesen Liepājas Latviešu biedrības namā bija izvietota izstāde “Forma”, kas piesaistīja daudzu uzmanību. Kā izrādās, oriģinālo un rūpīgi veidoto darbu autori ir bērni – Liepājas Bērnu mākslas skolas šā gada absolventi.

Mākslas skolas vadītāja Ilze Elizabete Rasa piekrita paraksturot eksāmenos augstāko novērtējumu saņēmušos darbus.

“Ziedu krāsas”
Autore: Laura Birzniece.
Darba vadītāja: Vineta Trumpeniece.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Lai izveidotu šo darbu grupu, Laura strādāja no janvāra, bet idejas viņai bija jau pirmajā pusgadā. Viņa ļoti intensīvi pētīja formas, kādas atbilst krāsu bundžiņām, tūbiņām, lai mākslas skolai izveidotu vāžu kolekciju, kur varētu ielikt gan mazākus, gan lielākus ziediņus. Vāzes ir akmens masā veidotas, un viss ir paveikts ar rokām. Laura ir izvēlējusies skolas logo krāsas – dzeltenu, sarkanu, zilu un zaļu.

Keramikai ir tāda specifika, ka beigās nezini, kas sanāks, vai tas materiāls nebūs plīsis apdedzināšanas procesā vai glazūra būs tāda, kā iepriekš ieplānota. Tāpēc parasti taisa vairāk darbu. Laurai izdzīvoja visas vāzītes.

Domāju, ka arī citus varētu ieinteresēt šie darbiņi, ja tas ir kvalitatīvi nostrādāts darbs. Šīs vāzes var iederēties jebkura veida interjerā – gan minimālisma stilā veidotā, gan tādā mākslinieciskā bardaciņā.

Ieteikums: Laura varētu uztaisīt vāzīti, kas ir gandrīz aiztaisīta ciet, lai tajā varētu ieliektu tikai vienu ziedu.

Egona Zīverta foto

“Gadalaiki”
Autore: Olga Kadiševa.
Darba vadītāja: Solvita Bruže.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Olga ir izveidojusi atmiņu albumu, kurā katrs Bērnu mākslas skolas absolvents, sākot ar šo gadu, liks iekšā fotogrāfijas. To mēs veidosim kā atmiņu albumu.

Olga ir viena no mērķtiecīgākajām meitenēm, kas zināja, ko grib izveidot un kā. Lai radītu šādu albumu, darba apjoms bija liels. Olga visu ir paveikusi ļoti rūpīgi. Albums ir no ādas, dekoratīvā kompozīcija ir veidota intarsijas tehnikā. Tam ir japāņu sējums, kas no citiem atšķiras ar to, ka šāda veida albumu var nepārtraukti papildināt ar jaunām lapām. Aizpildītās var pēc tam izņemt un ielikt kartotēkā, un albumu atkal sākt veidot no jauna.

Pluss ir tas, ka bez albuma viņa ir izveidojusi arī kasti, kur var uzglabāt albumu. Arī šis ir profesionāli paveikts darbiņš.”

Ieteikums: Nākamais albums varētu būt vēl košākā krāsā. Varbūt tādā pašā stilā varētu izveidot grāmatu, kurā skolēni parakstītos par apliecības izsniegšanu.

“Forma formā”
Autore: Eva Kalna.
Darba vadītāja: Andris Garokalns.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Skolēniem bija izvēle: savus noslēguma darbus taisīt no ādas, stikla, metāla vai tekstilā. Eva izvēlējās metālu. Meitene ir ļoti patstāvīga, intensīvi strādāja. Sākumā viņa izdomāja, ka grib kaltu svečturi. Pabijusi smēdē, saprata, ka tas ir mazliet par traku, ka to nepacels. Apspriežoties ar skolotāju, radās ideja izveidot darbu, kas būtu radīts kā forma formā. Iesākumā viņai bija jāizveido svečtura makets no kartona, lai varētu veiksmīgi projektēt formu. Un iznāca izstādē redzamie svečturi, kuri man šķiet ļoti veiksmīgi. Katrs svečturītis ir lietojams pats par sevi, bet tajā pašā laikā tie ir savstarpēji kombinējami. Ja visas daļas saliek kopā, izveidojas viens vesels svečturis.

Skolotājs A. Garokalns teica, ka slīpēšanas un metināšanas darbus Eva paveikusi rūpīgi, strādājusi mērķtiecīgi un ar pacietību.”

Ieteikums: Evai ir ķēriens uz metāla apstrādi, būtu prieks, ja meitene nākotnē vēlētos turpināt profesionāli pilnveidoties šajā nozarē.

“Kaķi naktī”
Autore: Maija Kļava.
Darba vadītāja: Solvita Bruže.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Šis trauku komplekts ir veidots no stikla. Darbiņi tapuši pie skolotājas Solvitas Bružes, kas pati ir stikla māksliniece. Lai dabūtu kaķa ķepiņas, ir kausēta forma. Vispirms forma veidota plastilīnā, tad atlieta ģipsī, un pēc tam smalcināts stikls ir ievietots ģipša formā un izkausēts. Stikls ir sarežģīts materiāls. Tāpat kā keramikā, arī stiklam ir tāda īpašība, ka tas var izdomāt pēkšņi saplīst vai uzmest burbulīti, kā gadījās arī Maijas šķīvjiem. Bet tur tu neko neizdarīsi.

Zīmējums ir Maijas pašas izdomāts. Tas veidots, izmantojot grafisko datorprogrammu “Corel Draw”, pēc tam ar ūdens strūklu zīmējums griezts, tad likti slāņi – viens stikls virsū otram, panākot sakausējumā vienu vienveidīgu masu.”

Ieteikums: Nebaidīties un drosmīgi izmēģināt arī sarežģītākas formas.

“Pulksteņi LBMS”
Autore: Ilze Štamere.
Darba vadītāja: Andris Garokalns.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Pulksteņa pamats ir veidots no komoteksa, pēc tam tas aplīmēts ar līmplēvi atbilstošās krāsās un sastiprināts ar metāla dekoratīvajām skrūvītēm. Beigās ielikts speciāls pulksteņa mehānisms.

2009. gadā, beidzot Bērnu mākslas skolu, noslēguma darbiņā Kārlis Volkovskis izveidoja mācību iestādes logotipu. To katru gadu mēģinām dažādos veidos izmantot audzēkņu darbos. Šogad logotipa krāsas un stilizētu mākslas skolas māju Ilze izmantojusi saviem pulksteņiem.

Pulksteņi kalpos skolai.”

Ieteikums: Izmantojot Ilzes veidotos pulksteņus kā prototipu, laika gaitā varētu izveidot tādu katrai mācību telpai.

Egona Zīverta foto

“Priekšautiņi”
Autore: Juta Līgute.
Darba vadītāja: Vineta Trumpeniece.
Novērtējums: 10 balles.

Ilze Elizabete Rasa: “Juta priekšautiņus ir veidojusi trīs dažāda vecuma bērnu grupām. Pašiem mazākajiem, kas visvairāk nosmērējas, nāca klāt vēl uzroči.

No savas personīgās pieredzes Juta zināja, ka bieži vien, darbojoties mākslas nodarbībās, ir lietas, ko gribas nolikt kaut kur sev tuvumā, lai būtu ērti darboties un nēsāt no viena kabineta uz citu. Tāpēc viņai bija idejas izveidot bērniem priekšautus ar lielām kabatām, kurās var ielikt visu kaut ko.

Priekšautu materiāls ir ūdens necaurlaidīgs un viegli kopjams. Stilistiski tos krāšņo sarkanas podziņas. Sākotnēji bija doma, ka priekšautus varētu papildināt ar skolas logotipu, lai būtu košums. Bet tehnoloģiski to nevarēja izdarīt, jo karstuma spiede šo audumu ar sintētikas piejaukumu sabojātu. Ja priekšauti būtu no lina vai kokvilnas, tad būtu cita lieta.”

Ieteikums: Tā ir ideja uz priekšdienām: sadarbojoties ar mākslas vidusskolu, varētu pirmā, otrā kursa skolēniem mācību prakses laikā uzdot šūt šādus priekšautiņus, lai to būtu vairāk un bērniem būtu ko lietot.

Inita Gūtmane,