Līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai scenāristu streika dēļ, kuru atbalstīja arī slaveni aktieri, 80.gadskārtējā ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” ceremonija vispār notiks. Taču streiku trešdien pārtrauca. Un tas nozīmē, ka 24.februārī tiešraidē redzēsim, kuri kino jomā pērn sevi vislabāk parādījuši, pastrādājuši un ir pelnījuši izcelties citu vidū. “Kultūras Pulss” mēģināja prognozēt, kam ir izredzes tikt pie balvām.

Visvairāk “Oskariem” – astoņiem – izvirzīts asiņainais trilleris vesterns par morālu pagrimu “Kur sirmgalvjiem nav vietas” (“No Country for old Men”), kuru par žanra tīrību, nebeidz vien slavēt kino kritiķi, paredzot pēdējos gados neraksturīgajam darbam vislielāko balvu birumu. Uz tikpat balvām pretendē arī skarbā drāma par vienu no pirmajiem Kalifornijas naftas ieguvējiem, par darbu un upuriem mūža garumā “Tiks izlietas asinis” (“There will be Blood”). Uz septiņām balvām var cerēt britu romantiskā drāma par mīlu un kļūdas izpirkšanu visas dzīves laikā “Piedošana” (“Atonement”), kura jau novērtēta ar “Zelta globusu” kā pērnā gada labākā drāma. Septiņām balvām nominēts arī bagātas Ņujorkas advokātu firmas virtuvi atklājošais, mazbudžeta filmām pieskaitītais trilleris “Maikls Kleitons” (“Michael Clayton”). Šīs četras un vēl jauniešu auditorijai domātā filma “Džuno” (“Juno”) izvirzītas gada labākās kinolentes balvai. 

Ja laba filma, nenoliedzami lielākas vai mazākas uzslavas pelnījis tās režisors. Filmas “Kur sirmgalvjiem nav vietas” režisori brāļi Džoels un Ītens Koeni par savu veikumu jau saņēmuši Toronto kinokritiķu asociācijas balvu un nu pretendē arī uz labāko režisoru titulu “Oskara” ceremonijā. Pie balvas var tikt arī veiksmīgās spriedzes filmas “Borna identitāte” visu trīs daļu scenārists Tonijs Gilrojs. Ja tā notiks, tas būs ievērības cienīgs notikums un reizē augsts novērtējums, jo viņa “Maikls Kleitons” ir Gilroja pirmais režisētais darbs. Četriniekam konkurenci vēl rada filmas “Skafandrs un tauriņš” (“The Diving and the Butterfly”) režisors Džūljens Šnābels, kuram šogad pasniegts “Zelta globuss” kā labākajam savā arodā. Un tā kā šī prestižā balva, pēc daudzu gadu pieredzes, ir labs špikeris “Oskaram”, tad varam secināt, ka…

Starp titula “Labākā aktrise” pretendentēm plašākai sabiedrībai vispazīstamākā ir Keita Blanšeta, kura “Oskaram” nominēta ceturto reizi un kura par Katrīnas Hepbernas lomu filmā “Aviators” šo prestižo balvu jau iemantojusi. Šoreiz viņa ievērību izpelnījusies, atveidojot dzīvu, emociju gammas, arī mīlas kaislību piepildītu karalieni Elizabeti vēsturiskajā drāmā “Elizabete: Zelta laikmets”. K.Blanšeta turklāt ir nodrošinājusies, jo viņai pavīd saules stariņš saņemt arī “Oskaru” kā “Labākajai otrā plāna aktrisei”. Un par Boba Dilana atveidojumu filmā “Es neesmu tur” (“I am not there”) viņai jau ticis “Zelta globuss”.

Bet viņai uz papēžiem min šogad “Zelta globusu” saņēmusī Džūlija Kristi par Alcheimera slimības sirgstošas sievietes lomu drāmā “Prom no viņas” (“Away from Her”). Jaunā paaudze sešdesmit sešus gadus veco Kristi atpazīs pēc Harija Potera filmām, kurā viņa ir madama Rosmerta. “Zelta globuss” šogad aizceļoja arī pie Marionas Kotiljāras, kas filmā “Dzīve rožainā gaismā” (“La Vie En Rose”) iejutusies vienreizējās, pasaulē slavenās, unikālās balss īpašnieces Edītes Piafas tēlā. Bet varbūt pie statuetes tiks savu talantu jauniešu auditorijai un piedzīvojumu filmas faniem jau apliecinājusī divdesmit gadu vecā Elena Peidža, kas uz “Oskaru” pretendē pirmo reizi. Tas pateicoties cilvēcisku jūtu atsedzošai filmai “Džuno”, kurā aktrise jauniešiem parāda, kā skolā un ģimenē jūtas pusaudze – grūtniece, kā jūtas cilvēks, kuru māc šaubas, vai gaidāmajam bērnam atrasti labākie vecāki, un kā jūtas tēva un pamātes uzaudzināta atvase, kura meklē atbildi uz jautājumu: vai mīlestībai nav viendienītes raksturs? 

Otrā plāna aktrišu konkurence arī visai spēcīga. Bez jau pieminētās K.Blanšetas, sarakstā ir arī astoņdesmit četrus gadus vecā Rūbija Dī, kura krimināldrāmā “Amerikāņu gangsteris” spēlē Denzela Vašingtona atveidotā gangstera, narkotiku tirdzniecības pārvaldītāja māti, kam cilvēciskais faktors ir augstāks par visu dēla nelegālā ceļā iegūto naudu.

Mūsdienās neatlaidīgi Holivudu iekaro jaunā paaudze, liekot arvien vairāk sarosīties un pie plastiskajiem ķirurgiem biežāk iegriezties vecāka gadagājuma kino dīvām. Viens no šādiem potenciālajiem biediem vidējai un vecākai paaudzei ir trīspadsmit gadu vecā Sirše Rounena, kura filmā “Piedošana” parāda sava vecuma pusaudzi, kuras kļūda, sajaucot un izvarošanā apvainojot savas māsas draugu un pašas mīlas objektu, sabojā dzīvi daudziem cilvēkiem. Ja ģimenes filmā “Nārnijas hronika” Tilde Svintone bija pasaku Baltā ragana, tad trillerī “Maikls Kleitons” viņa ir reālā dzīvē iemiesota ragana jeb aukstasinīga, prasmīgu jūtu slēpēja, ķīmisko preparātu ražotājfirmas vadone Kārena Krovdere. Svintone filmā ir spēcīga pretiniece Dž.Klūnija atveidotajam varonim, apliecinot labo raksturlomu tēlotājas prasmi. Labāko pieciniekā ir arī Eimija Raiena, kura par spēlēšanu filmā “Pazudusī” (“Gone Baby Gone”) saņēmusi trīspadsmit dažādu kinokritiķu asociāciju balvas.    

Šķiet, visintriģējošākais brīdis šā gada “Oskara” ceremonijā būs tad, kad nosauks pērnā gada labākos aktierus. Jo neviens cits nominantu piecnieks nav tik piebārstīts ar zvaigznēm, kuras savu aktiermeistarību ir slīpējušas gadiem ilgi, par ko jau saņēmuši kino kritiķu un skatītāju neviltotas simpātijas. Par labākā aktiera godu cīnīsies “Martini” šampanieša reklamētājs, sieviešu valdzinātājs Džordžs Klūnijs, kurš atteicās no honorāra un pat sedza daļu no filmas izmaksām, lai varētu tēlot ne īpaši veiksmīgu pusmūža vecuma advokātu Maiklu Kleitonu, kurš glīts pēc vaiga, bet neveiksminieks pēc būtības. Advokātam ģimene ir šķirta un viņam līdzi velkas pokera spēlē iegūti milzīgi parādi. Taču drauga nāve izmaina visu viņa dzīvi, un… Klūnijs mūsu acīs ir un paliek varonis. Tāpat šo titulu varētu saņemt nepieradinātais, ekstravagantais Holivudas sliktais puisis Džonijs Deps par atriebes alkas vadīta bārddziņa lomu muzikālā šausmu filmā “Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis” (“Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street “). Ak, kāds viņam mazliet jukuša džeka skatiens! Līdz šim Deps nominēts trijiem “Oskariem”, bet visas reizes tie aizceļojuši pie citiem amata brāļiem. Taču ar vismaz vienu saņemtu “Zelta globusu” viņš var palepoties.

Ne mazāk spilgts ir aktieris Deniels Dejs-Luiss, kurš šogad preses uzmanības lokā nonācis ar filmu “Tiks izlietas asinis”, kurā atveido neatlaidīgu, sava mērķa vadītu, stingras pārliecības cilvēku – naftas rūpnieku, kurš savas idejas īstenošanai gatavs aiz sevis atstāt ne vienu vien upuri cilvēka veidolā. Sevi ar statueti rokās ne bez pamata var iedomāties arī citplanētiešu bieds, vīrs melnā jeb Tomijs Lī Džounss, kurš sevi apliecinājis filmā “Ela ielejā” (In the Valley of Elah”). Bet tāpat kā “Eirovīzija”, arī “Oskara” ceremonijas mēdz pārsteigt un nereti balvas saņem tie, uz kuriem likmes būtu likuši tikai paši pārgalvīgākie vai no kino jomas tālāk stāvošie. Un kas zina, iespējams, lielisko četrinieku godīgā cīņā uzveiks “Gredzenu pavēlnieka” cēlais pēddzinis Aragorns jeb Vigo Mortensens, kurš filmā “Austrumu solījumi” (“Eastern Promises”) pārtapis par skarbu, zīmīgiem tetovējumiem izdaiļotu krievu veci – mafijas šoferi, kurš, veiksmīgi izpildot netīros darbiņus un notīrot pēdas pēc slepkavībām, kāpj pa karjeras kāpnītēm. Taču reizē arī apliecinot, ka ne vienmēr velns ir tik melns, kā to mālē.

Mazāk pazīstamas sejas redzēsim, kad rādīs titula “Labākā otrā plāna aktieris” pretendentus. Viens no viņiem ir Bena Afleksa kino saulītē ieceltais, gados jaunākais brālis Keisijs Aflekss, kurš piedalījies filmā ar netipiski garo nosaukumu “Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas” (“The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford”). Uz balvu par lomu filmā “Čarlija Vilsona karš” (“Charlie Wilson’s War”) pretendē arī Filips Seimors Hofmans, kurš pērn saņēma “Oskaru” par rakstnieka, dīvainīša Trūmena Kapotes atveidošanu filmā “Kapote”. Pie balvas vēl var cerēt tikt trīsdesmit deviņus gadus vecais šā gada “Zelta globusa” ieguvējs Havjers Bardems, kura atveidotajam tēlam krimināldrāmā “Kur sirmgalvjiem nav vietas” nepakustas sejas vaibsti ne nobliežot algotas slepkavas, ne īpašo uzdevumu aģentus, ne ceļā patrāpījušās sievietes. Spāņu zvaigznes Bardema sejas izteiksme, matu griezums un tēlojums paliek atmiņā, lai arī ko viņš atveidotu, piemēram, “žēlsirdīgo” brāli Lourencu Viktora Igo manierē ieturētajā filmā “Goijas rēgs”. Uz balvu pretendē arī astoņdesmit divus gadus vecais Hals Holbruks par lomu Šona Penna režisētajā, uz patiesiem notikumiem balstītajā filmā “Savvaļā” par kāda ceļotāja liktenīgajiem piedzīvojumiem Aļaskā (“Into the Wild”). Piecnieku noslēdz Toms Vilkinsons par sirdsapziņas mocītā, maniakālas depresijas māktā, līdz sabrukumam novestā un vēlāk noslepkavotā advokāta Artūra Īdena spēlēšanu filmā “Maikls Kleitons”.

Bet uzvarētājs būs…

Inita Gūtmane,

Havjers Bardems filmā “Kur sirmgalvjiem nav vietas”.

Toms Vilkinsons un Džordžs Klūnijs filmā “Maikls Kleitons”.

Sirše Rounena filmā “Piedošana”.

Vigo Mortensens filmā “Austrumu solījumi”. 

Džonijs Deps filmā “Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis”.