Gadu no gada lieli un mazi Jāņu bērni satupuši zālītē vai uz soliņiem skatās Rūdolfa Blaumaņa komēdiju “Skroderdienas Silmačos”. Mainās aktieri, mainās tērpi, mainās izrādes norises vietas, bet nemainās problēmas, ar kādām jāsaskaras Silmaču ļaudīm, nemainās prieka brīži, kādus viņi piedzīvo. Ar ko tad šī izrāde tik īpaša, ka spējusi izdzīvot tik ilgi un ieguvusi tik lielu un neviltotu latviešu mīlestību? Ar to, ka kādā no tēliem mēs varam saskatīt arī paši sevi – savus trūkumus, savas labās rakstura īpašības. “Kultūras Pulss” aicināja četrus “Gada liepājniekus” iejusties kādā no šīs izrādes tēliem, kurš vislabāk atbilst viņu raksturam.

Pilsētā populāro cilvēku pārvērtības lūdzām pakomentēt Liepājas teātra aktieriem, kas izrādē atveido atbilstošas lomas.  

Bebene? Un nesmēķē?

Liepājas 15.vidusskolas direktore Maija Neimane saka, ka viņai pēc rakstura vislīdzīgākā ir Silmaču saimniece Antonija, kura ir mērķtiecīga un saimnieciska. Taču viens no viņas mīļākajiem tēliem ir Bebene, kura ir ļoti kolorīta un interesanta sieviete. Atšķirībā no šīs personas, direktori pat paslepus neieraudzīsim ar pīpi rokā – jo Neimanes kundze nesmēķē.

Šajos Jāņos “Gada liepājniece” nav iecerējusi skatīties izrādi “Skroderdienas Silmačos”, jo viņa svētkus svinēs turpat pie mājas draugu pulciņā.

Vērtē Bebenes lomas atveidotāja Zanda Štrausa:

– Nu es zinu, kam lūgt palīdzību, ja kādudien būšu tik stipri aizņemta, ka pati nevarēšu piedalīties izrādē. Izskatās ļoti feini, un arī Bebenes uguntiņas Maijas Neimanes acīs deg. Es domāju, ka abas šīs kundzes ir gandrīz kā gara radinieces, jo viņas nekad dzīvē nepazudīs, dabūs gatavu pilnīgi visu un vienmēr pratīs iekārtoties. Lai gan dvēselē Bebene nemaz nav tik ellīga un varbūt pat mazliet bailīga.

Dāmīte no matu galiņiem līdz papēžiem

Kad mākslas galerijas “Klints” vadītājai Ingai Kleinai “Kultūras Pulss” piezvanīja un lika padomāt, kurai izrādes “Skroderdienas Silmačos” varonei viņa ir vislīdzīgākā, māksliniecei uzreiz bija skaidrs, ka viņa būs Zāra. Jo viņas abas ir šarmantas dāmītes, kurām patīk pucēties un šūt sev tērpus. Un arī Inga sevi ar vīru Aivaru raksturo kā mīļpārīti.

Ingai tāpat kā daudziem latviešiem Rūdolfa Blaumaņa spraigais darbs, kurā jautri brīži mijas ar bēdīgiem, bet beigas ir laimīgas, ir ļoti mīļš. Vai šogad viņa skatīsies “Skroderdienas Silmačos”, Inga vēl nevarēja pateikt, jo vēl nezināja Jāņu nakts svinēšanas plānus. Inga atklāj, ka viņai ir savi izsapņoti Jāņi, taču to īstenot dzīvē līdz šim vēl nav sanācis. Bet kas zina, varbūt tieši šogad sapņi piepildīsies. 

Uz muti nav kritis

Mākslinieks Aivars Kleins sacīja, ka “Skroderdienas Silmačos” viņam ir ļoti tuva izrāde. Ne tikai tāpēc, ka tā saistās ar bērnības atmiņām, kad katru gadu skatījās brīvdabas izrādes, bet arī tāpēc, ka pats nāk no laukiem un uz skatuves attēlotais viņam ir labi pazīstams. Viņš atceras gan lauku darbus, gan to, ka toreiz Jāņos nebija nekādu našķu kā tagad, bet tikai pašu mājās gatavotie gardumi – plātsmaizes, siers un alus. Dzīvodams Liepājā, arī tagad mākslinieks mēģina nepazaudēt saikni ar dabu – Aivaram ir piemājas dārziņš, par kuru viņš ļoti rūpējas, un katru gadu Jāņos viņš sagaida saulītes uzlēkšanu.

Aivars smej, ka viņš nav simtprocentīgs latvietis, jo viņa dzīslās rit dažādu tautību asinis. Tādēļ viņam bija viegli iejusties Joskes tēlā, kurš tāpat kā viņš ir makten runīgs un šiverīgs.   

Vērtē Joskes lomas atveidotājs Marģers Eglinskis:

– Joske sirdī ir mākslinieks, ar biznesu patiesībā viņš ir uz jūs, jo lielākoties visi no viņa “izvelk” preci par velti, piešmauc.  Aivara Kleina Joske ir ļoti labs, vienīgi man izrādē nebija cepures, bet kupla parūka. Aivara Joskes sejas izteiksme ir atbilstoša – tāda panaiva, lādzīga.  

Zāra izrādē ir mana mūža mīlestība. Viņa ir vislabākā, visskaistākā, visjaukākā, visasprātīgākā, vis, vis, vis… Tāpēc jau es Zārai dzenos pakaļ pa visu Latviju, lai viņu apprecētu. Arī Ingas Kleinas atveidoto Zāru būtu gatavs apprecēt, jo viņa tāpat izskatās ļoti eleganti. Paskatieties, kā viņa to kleitiņu uzrāvusi! Arī smaids ir īstais – valdzinošs.

Ar blēņām uz tu

Ūdens motosportists Ēriks Ķiepe-Kipge pēdējo reizi “Skroderdienas Silmačos” redzēja agrā bērnībā un daudz kas no izrādē notiekošā jau pagaisis no atmiņas. Ērikam lielākoties Jāņi saistās ar dažādām aktivitātēm uz ūdens, piemēram, braukšanu ar ūdensslēpēm. Lai Jāņi būtu interesantāki, kopā ar draugiem tie katru gadi tiek svinēti citā vietā un tiem ir atšķirīgs scenārijs.

Ēriks atzīst, ka viņš tāpat kā Kārlēns nav nekāds rāmais puisītis. Arī viņa kontā ir viena otra nerātnība, blēdība.  

Vērtē Kārlēna lomas atveidotājs Armands Kaušelis:

– Rūdolfa Blaumaņa Kārlēns ir riktīgs lauku puika, atvērts, gaišs, stiprs, muzikāli talantīgs un uz blēņām knašs. Ēriks kā Kārlēns izskatās tīri labi, vienīgi vajadzēja gredzenu noņemt, jo Kārlēnam ir tikai piecpadsmit gadu un viņš pie sievas vēl nav ticis.  Kārlēns kā jau pusaudzis ir tāds mazliet panaivs, bet Ērika atveidotais tēls izskatās tāds bandītisks un viņa fotogrāfijā iemūžinātais smaids pauž viltību. 

Inita Gūtmane,