Liepājas teātra galvenajam režisoram Mārtiņam Eihem nepatīk, ka bērnu izrādes gan no skatītāju, gan režisoru puses vērtētas zemāk nekā citi iestudējumi.

Arī aktieri, ja vien ir izvēle, labāk spēlē pieaugušajiem domātajos iestudējumos. Mārtiņam Eihem vēl pieder šāda atziņa: galvenais nav vieta, kur spēlē teātri, bet cilvēki, kas to spēlē. Ņemot vērā šīs divas lietas, viņš veido savus nākamos iestudējumus, kuri, pirmkārt, ir visai netradicionāli Liepājas teātrim. Otrkārt, to mērķis ir piesaistīt teātrim jaunākās paaudzes skatītājus, kuri pēc gadiem jau būs piederīgi pieaugušo kārtai un paši sev pirks biļetes. Taču nemainīgs būs palicis kas cits – ieaudzinātā teātra mīlestība.  

Mazais cilvēks – bērniem

Tas notika vairāk nekā pirms gada Aizputes rezidenču centrā “Serde”. Mārtiņa Eihes vadībā kopā sanāca cilvēki no dažādiem Latvijas teātriem, arī leļļu teātra. Kā pie brokastu galda viņi sāka runāt par iestudējumu, tā vēlu vakarā beidza spriest, kā un ko darīt, lai izrāde būtu interesanta pašiem un skatītājiem. Gāja dienas un arvien skaidrāk varēja saprast, kas tad no tā visa sanācis. Pēc aptuveni trīs nedēļu darba iestudējums par pasaulē mazāko cilvēku Maksīti Pihelšteinieti bija gatavs. Izrāde bija izdevusies. Tā patika arī tiem, kas apmeklēja festivālu “Homo Alibi”, kura vajadzībām speciāli tapa šis iestudējums.

Ritēja mēneši. Izrādes dalībnieki vairāk pievērsās citām lietām, tādēļ arvien grūtāk bija izrādīt “Mazo cilvēku”. Taču režisoram Mārtiņam Eihem bija žēl, ka šāda veiksmīga izrāde aiziet zudībā, nospēlēta tikai īsu brīdi. Ko viņš darīja? To glāba. Kā? Uzvedot šo izrādi Liepājas teātrī. Ja iepriekš izrādē darbojās gados jauni aktieri, tad jaunajā versijā M. Eihe uzaicināja spēlēt vienus no visvairāk pieredzējušajiem Liepājas teātra aktieriem – Anitu Kvālu, Leonu Leščinski un Ēriku Vilsonu. “Tas, ka spēlē gados vecāki aktieri, ļoti maina skatījumu uz izrādē paustajām lietām,” ievērojis M. Eihe.

“Mazais cilvēks” būs Liepājas teātra repertuāra izrāde, kura lielākoties paredzēta izrādīšanai bērnudārzos un mācību iestādēs. “Mums ir jādomā, kā iet pie skolēniem, viņus uzrunāt,” uzsver M. Eihe, vēlreiz atgādinot, ka viņš un pārējie kolēģi vēlas, lai Liepājas teātri un teātri vispār iemīl arī jaunākā paaudze. Tādēļ ir svarīgi, lai jau pirmajā reizē, satiekoties ar aktieriem, teātri, bērns nepieviltos. Izrādēm jābūt interesantām un kvalitatīvām. M. Eihe uzskata, ka uz “Mazo cilvēku” to var attiecināt.

Tiem, kas nav vēl pazīstami ar Ēriha Kestnera radīto Maksīti, režisors pačukst, ka “Mazais cilvēks” ir stāsts par ceļojošo cirku. “Un, ja tas ir cirks, tad tur ir klauni un zirgi. Bet pa vidu tam visam risinās kāds eksistenciāls stāsts.” Un vēl pāri visam ir – mīlestības trūkums, kas mūsdienās ir ļoti aktuāls. “Mēs ļoti daudz domājam, kā panākt, lai izrāde ne tikai izklaidētu bērnus, bet viņi no tās arī ko iegūtu,” papildina M. Eihe.

Viena no bērnus piesaistošām lietām varētu būt cirka triki, ko aktieri būs apguvuši. Un vēl mākslinieki animēs, atdzīvinās tos priekšmetus, kas nonāks viņu rokās. “Šī izrāde zināmā mērā ir objektu teātris, aktieri rotaļājas ar lietām, kuras mēs ikdienā izmantojam un uztveram citādāk,” skaidro režisors. Jā, arī pats Maksītis ceļos no viena aktiera rokām uz cita.

Kristas Burānes pēc Ēriha Kestnera darba dramatizētā un Mārtiņa Eihes iestudētā mazās formas izrāde “Mazais cilvēks”, kurai roku pielikusi arī māksliniece Kristīne Vītola, savas gaitas pie skatītājiem uzsāks 22.maijā bērnudārzā “Ķipari”.

Cīniņi skolā – pusaudžiem

Neilgi pēc “Mazā cilvēka” pirmizrādes dienasgaismu ieraudzīs vēl viens M. Eihes darbs – “Kauja pie…” Šis iestudējums ir adresēts jauniešiem, un tajā spēlēs 12 jauni cilvēki – Liepājas teātra topošie aktieri, kuri pašlaik studē Klaipēdas Universitātē 3.kursā un kuriem šī izrāde ir diplomdarbs.

“Pamatā iestudējums ir balstīts uz Jāņa Poruka darbu “Kauja pie Knipskas”, bet tur aprakstītās konkrētās lietas pārnestas citā vidē un laikā. Teiksim, pīpēšana aiz šķūnīša tagad ir pīpēšana skolas tualetē,” nedaudz ielūkoties topošajā darbā ļauj Mārtiņš Eihe. Lai gan Krista Burāne gandrīz visu Poruka stāstu ir pārrakstījusi, galvenās lietas tomēr palikušas – arī iestudējumā tiek parādītas jauniešu savstarpējās attiecības un attiecības ar skolotājiem. Bet – būs cits temps un citi akcenti. “Mēs negribējām veidot retro, muzeju vai vēl kaut ko. Jo tās vērtības kaut kādā veidā ir mainījušās. Piemēram, tagad neviens vēl nemirst no bada. Bet “Kaujā pie Knipskas” Cibiņa kvēlākā vēlēšanās ir paēst, kas vijas cauri visam darbam,” atgādina M. Eihe.

Iestudējums notiks neierastā vietā – Liepājas 5. vidusskolā. “Protams, dekorācijas ir skaistas, bet pats pamats teātrī ir aktieri. Viss pārējais ir tikai fantāzijas rosināšanai vai tās samazināšanai. Man teātris ir tas, kas notiek, nevis tas, kur spēlē,” kāpēc izrāde, kā ierasts, nenotiks uz Liepājas teātra skatuves, pamato M. Eihe. Otrs iemesls vietas maiņai – parādīt sabiedrībai ko jaunu, nebijušu, kas allaž rada cilvēkos interesi. Protams, tieši skola kā izrādes vieta nav izvēlēta nejauši – Poruka darbā notikumi norisinās mācību iestādē. Izrādes darbība notiks vairākās klasēs un tā pabeigsies skolas pagalmā. “Kopā būs sešas lokāciju vietas, un skatītājiem būs jāstaigā pa skolu un tās jāmeklē,” pačukst M. Eihe.

Aktieris Edgars Ozoliņš apgalvo, ka viņam ir interesanti tas, ka izrāde notiek Liepājas 5. vidusskolā, jo šo mācību iestādi viņš ir absolvējis. “Tā ir iespēja atgriezties manā bijušajā skolā,” saka E. Ozoliņš. Turklāt Liepājas 5. vidusskolas absolvents atveidos ne tikai skolnieku, bet arī šīs skolas direktoru. Topošais skatuves mākslinieks uzskata, ka ir ļoti labi, ka viņu pirmā nopietnā izrāde nenotiek uzreiz uz Liepājas teātra skatuves, bet vienkāršākā, viņiem labi pazīstamā vidē.

 “Izrāde būs kā mozaīka, ko katrs skatītājs pats varēs salikt kopā savā galvā. Publikas uzdevums būs saprast, par ko ir šis stāsts.” M. Eihe brīdina, ka dažviet aktieri prasīs publikas viedokli, mēģinās ar skatītājiem sarunāties. Viņš gan pieļauj, ka, iespējams, kaut ko nāksies pamainīt saistībā ar kontaktēšanos ar publiku. Jo mēģinājumu laikā skatītāji ir topošo aktieru kursabiedri, kas ātri iesaistās notiekošajā un ir aktīvi runātāji, taču par skolēniem šādas drošības nav.

Lai izrāde būtu vēl vairāk pietuvināta reālajai videi, aktieri būs tērpti Kristīnes Vītolas veidotos mūsdienīgos tērpos. Tāpat nebūs nekādu papildu dekorāciju. “Mums būs tikai divi prožektori. Bet, ja bez tiem varēs iztikt, iztiksim,” prāto M. Eihe. Arī ar mūziku izrādes veidotāji nav aizrāvušies – tā skanēs tikai divās vietās. “Principā viss ir balstīts uz aktieriem,” apgalvo režisors, piebilstot, ka ir gandarīts, ka, veidojot izrādi, studenti paši ļoti daudz pienes klāt. Piemēram, viņi meklēja cilvēkus, kuri būtu sava veida prototipi viņu atveidotajiem tēliem.

Režisors piekrīt “Kultūras Pulsa” teiktajam, ka šī izrāde vēl nepieredzējušajiem nākamajiem aktieriem varētu būs visai grūta no tā viedokļa, ka no skatītāja viņus nešķirs vairāki metri, kā tas būtu teātrī, esot uz lielās skatuves. Bet te viņi būs rokas stiepiena attālumā no apmeklētājiem. “Šajā izrādē vispār nevar samelot, jo ir tāāāds tuvplāns. Ja kaut uz mirkli melo, tas uzreiz ir redzams,” pamato M. Eihe. Taču viņš studentiem liek saprast vēl ko – viņi, tāpat kā citi cilvēki, var un drīkst kļūdīties, un tas nebūs nekas nogalinošs.

Jautājot par lomu sadalījumu, M. Eihe stāsta, ka mēnesi, pirms tika izlemts, kurš ko spēlēs, viņš kopā ar studentiem darījis visādas lietas, lai saprastu, kas kuram ir piemērotāks vai nepiemērotāks. “Mums ir divi sastāvi. Vienā reizē nospēlēsim tā, bet citā reizē samainīsimies. Būs tie paši cilvēki, tikai citās lomās. Tā ka jaunieši dabūs pamēģināt divas lomas,” skaidro M. Eihe.

Liepājas 5. vidusskolā notiks ne tikai pirmizrāde, bet arī turpmāk tur tiks aicināti izrādes “Kauja pie…” skatītāji. “Tur ir tik piemērotas telpas, ka nav vērts klīst apkārt,” atzīst režisors. Izrādes notiks vakaros, kad mācības skolēniem skolas solā būs beigušās. Kāpēc pašai skolai tas ir interesanti? “Tāpēc, ka viņi atvērti un domājoši cilvēki, un jebkura jauna pieredze izraisa domāšanu. Tas ir galvenais arguments, jo nekādas materiālas vērtības šis projekts nedos,” skaidro M. Eihe.

Liepājas 5. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Valda More apstiprina režisora vērojumus, ka viņi ir atvērti visam jaunajam, kas arī bija iemesls, kāpēc piekrita šim projektam. “Domāju, ka par šo izrādi interese būs ļoti liela,” ir pārliecināta V. More. Pedagoģe atklāj, ka šonedēļ jaunie aktieri, lai vēl vairāk iejustos skolēnu vidē, saprastu, kāda skolas dzīve ir pašlaik, apmeklēs mācību stundas. Vēl V. More padalījās ar nākotnes iecerēm, stāstot, ka ar nākamo gadu ir doma Liepājas 5. vidusskolā atvērt teātra klasi un šobrīd tiek lemts, kas skolēnus varētu apmācīt aktiermeistarībā.

Iestudējumam “Kauja pie…” pirmās izrādes notiks no 28. līdz 30. maijam Liepājas 5. vidusskolā. Vasarā šī izrāde paceļos pa Latviju, bet rudenī atkal atgriezīsies Liepājā – gan 5. vidusskolā, gan 1. ģimnāzijā.

Jaunieši ļoti gaida iestudējuma “Kauja pie…” pirmizrādi, jo pēc triju gadu mācībām beidzot varēs plašākai publikai parādīt, cik talantīgi viņi ir.