Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 8. decembris

Vārdadiena: Gunis, Gunārs, Vladimirs

A. Vasiljeva dzimšanas dienā izstāde par Otrā pasaules kara laika modi būs apmeklējama bez maksas

Atslēgvārdi aleksandrs vasiļjevs | izstāde | mode

Svētdien, 8. decembrī, modes vēsturnieka un kolekcionāra Aleksandra Vasiljeva dzimšanas dienā izstāde “Otrā pasaules kara laika mode (1938-1945). No Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas”, kas skatāma Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9,  no plkst. 10 līdz 18 būs apmeklējama bez maksas, portālu informēja Liepājas muzeja filiāles “Liepājas okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.

8. decembrī modes vēsturnieks un kolekcionārs svinēs savu 61 dzimšanas dienu. Un kā jau pienākas dzimšanas dienā sešdesmit pirmais muzeja apmeklētājs tiks pie dzimšanas dienas tortes, ko sarūpējis Liepājas muzejs.

Aleksandrs Vasiļjevs dzimis 1958. gadā Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz  dzīvi Parīzē.  Aleksandrs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām.

Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas aizsākums meklējams jau 60. gadu beigās – paša kolekcionāra agrā bērnībā, kad, dzīvojot Maskavas centrā, nācies pieredzēt, kā no namiem izliek iedzīvotāju turīgāko daļu un iepriekšējās greznās dzīves atliekas tiek vienkārši izmestas mēslainē. Tur šīs lietas atrada Aleksandrs.

Tas bija sākums tam, ko mēs mūsdienās pazīstam kā vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām. Daļa tērpu Aleksandra Vasiļjeva kolekcijā ir saņemti kā dāvinājums, daļa – iegūti izsolēs, bet vēl daļa – ar lielu aizrautību uzmeklēti dažādu valstu krāmu tirdziņos.

Liepājas muzeja filiāles telpās apskatāmā izstāde ir ne tikai par modi. Tajā aplūkojami arī eksponāti no Latvijas kara muzeja, kā arī vēsturiskas liecības no Liepājā un tās apkārtnē esošām privātkolekcijām, kas rada konkrētā laika posma gaisotni muzeja telpās un ļauj labāk izprast kara laika apstākļus frontes aizmugurē, kur cilvēki dzīvoja, mīlēja un arī ballējās, baudīja kultūru, neskatoties uz to, ka fonā bija bumbu sprādzieni, sagrauta pilsēta un šausmas.

Atsevišķa telpa ierādīta 1939. gadā ražotajam NSU firmas armijas motociklam ar blakusvāģi, kas savu dienesta mūžu beidza Liepājas teritorijā pēc Kurzemes katla kaujām 1945. gadā un pēc restaurācijas ieguvis vēsturiskā spēkrata sertifikātu.

Izstādē ir iespēja apskatīt arī Evas Braunas kleitu, kas kā kara trofeja, mērojot garu ceļu, nonākusi atzītā modes vēsturnieka un populārā televīzijas raidījuma vadītāja Aleksandra Vasiljeva kolekcijā.

Izstādes scenogrāfe Anna Heinrihsone arī tai atvēlējusi atsevišķu telpu, kur apmeklētāju acīm paveras ne vien pats tērps un attiecīgā laika interjera elementi, bet arī fonā skan vācu komponista Riharda Vāgnera mūzika. Katru ienācēju apņem tam laikam raksturīga speciāli šai izstādei ģenerēta smaržas buķete. 

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!