Ādolfa Gaujieša grāmatas klusā atvēršana
Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Dzejnieks Ādolfs Gaujietis liepājniekus šajā sarežģītajā laikā iepriecina ar septīto dzejas grāmatu “Kad riteņi vīst ziedu ratiem”. Ar autoru tiekamies pie kādas slēgtas kafejnīcas. Viņš ierodas ar dzeltenām narcisēm un dāvina man grāmatu.
“Tā šogad sanāk, ka jāiztiek bez grāmatas atvēršanas pasākuma. Pat kafiju nevaram iedzert,” viņš norāda uz kafejnīcas durvīm. Tā nu klusām pāršķirstām autora jauno krājumu, kura vāku grezno Andras Pelnas glezna. Grāmata izdota izdevniecībā “LiePA” 100 eksemplāros. Lielākā bēda esot par to, ka šoreiz interesenti nevarēs grāmatu iegadāties, kā bija ierasts, atklāšanas pasākumā. Ievietot grāmatnīcās īsti neatmaksājoties. Tirgošanās šogad izpaliks. Arī uzaicinājumi uz tuvākajiem lauku pagastiem bija jāatceļ. Grāmatas redaktorei Dzintrai Zorgevicai rudenī gaidāma jubileja, un bija plānota jubilejas grāmata, tomēr visi plāni izjukuši. “Jubileju jau nevar pārcelt,” saka Dz. Zorgevica.
Ā. Gaujietim grāmatas rakstīšana aizņēmusi vien gadu, un autors palepojas, ka tūlīt būs gatava vēl viena. Šī iemesla dēļ neesot gribējis nupat iznākušās grāmatas atvēršanu pārcelt uz vēlāku laiku. “Dzejoļi nāk ļoti daudz, pa visiem pasaules kanāliem. Tikko pabeidzu vēl vienu. Šajā izolācijas laikā jau neko citu nevar darīt, tikai strādāt,” dzejnieks dalās pārdomās. Krājumā “Kad riteņi vīst ziedu ratiem” atklājas rakstnieka jūtu pasaule, kā arī parādās daudz motīvu, kas apliecina stipru pieķeršanos dzimtenei.
Pirmais Ā. Gaujieša dzejolis publicēts izdevumā “Pionieris” pirms daudziem gadiem. “Toreiz ļoti gribējās, lai nodrukā. Sūtīju uz redakciju kādas četras, sešas rindiņas, un viņi pieņēma. Tas mani ļoti iedvesmoja. Vēlāk klases audzinātāja manu dzejoli ievietoja skolas sienas avīzē, un tā tas sākās. Tomēr nekad nebūtu domājis, ka visu dzīvi pavadīšu rakstot.”