Jau šīs nedēļas nogalē svinami vasaras saulgrieži, tāpēc folkloras
centra “Namīns” pagalmā 21. jūnijā pulksten 17:00 ikviens aicināts uz
Ielīgošanu. Piedalīsies ziedu dizaina studija “Liepzars”, Liepājas
folkloras kopa “Saknes”, “Vēlavas”, Liepājas TMKC bērnu deju kolektīvs
“Krustiņi” un Liepājas Valsts tehnikuma jauniešu deju kolektīvs
“Odziņa”, vadītāja Inta Āboliņa. Folkloras kopa “Atštaukas” stāstīs ticējumus, atgādinās par latviešu tautas parašām, kas saistītas ar vasaras saulgriežiem, portālam pastāstīja Ināra Kalnarāja.

Vasaras
saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, latviešu
tauta svin Jāņus. Vasaras saulgrieži svinami 21.un 22. jūnijā, kad ir
visatbilstošākā enerģētika dažādu rituālu veikšanai, vainagu pīšanai,
rotaļās iešanai un tautas dziesmu dziedāšanai. Senlatvijā Jāņi svinēti
kopš aizvēsturiskiem laikiem, krietni vēl pirms ieradās ”kultūras
nesēji” krustneši ar viltus mācībām. To, ka šobrīd Latvijā svētkus svin
pāris dienu vēlāk, savā laikā uzspieda kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu
svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca
svētī 24. jūnijā, lai cīnītos pret nekristīgajām paražām.

Vārds
”līgo” līvu valodā nozīmē “lai top”. Katra līgotne ir kā maza buram
dziesmiņa, kas, īstā laikā un īstā vietā nodziedāta, nes milzu svētību.
Tāpēc arī līgošana senāk notika, sākot no Zāļu dienas līdz pat Jāņu
rītam. Jāņu līgotnes ir ļoti dažādas – draiskas, uzmundrinošas. Lielākā
daļa pieder pie tām, ko varētu nosaukt par enerģētiskajām. Tās ir
līgotnes, kuras ar savu enerģiju attīra mūs, apkārtni. Ar līgo dziesmu vibrācijām latvietis izskalo no savas dvēseles
ikdienas rūpes un bēdas.

Aplīgošana
ir veltīšana, kad ļaudis ar vainagiem un Jāņu zālēm apstaigā savas
sētas, tīrumus, dārzus, dziedādami Jāņu dziesmas un nolikdami Jāņu zāles
un vainagus ar nozīmi – nest svētību un laimi cilvēkiem, vairot
bagātību un turību sētā. Aplīgo arī lopus, tāpēc pušķošana, aplīgošana
un veltīšana ir ļoti nozīmīgas Jāņu norises jeb rituālu darbības.

Jauka
ir arī pāri ugunskuram lēkšanas tradīcija. To darīja, lai attīrītos no
visa liekā. Jaunie ļaudis lēca, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos
savienotu kopā.

Jāņu
vainags, kas pīts no trejdeviņām zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā
uzlikts, sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem. Vainags ir viens no
raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu
rituālajiem elementiem. Aplis ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem.
Aplis arī ir saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos. Tas
tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku. 

Pasākums ir bez maksas, līdzi var ņemt groziņu.