Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 13. novembris

+10°C
Vējš: ZR 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs

Aijas Zariņas asais skats

Atslēgvārdi izstāde | liepājas muzejs

Liepājas muzejā atklāta mākslinieces Aijas Zariņas izstāde "Sarunas par mākslu Liepājā nr.2". Tā aktualizē tehnoloģiju pieaugošo varu pār cilvēku, kultūras vietu politiskajā vidē un tās lomu sabiedrībā, kā arī met tiltu uz mākslinieces izstādi "Sarunas par mākslu", kas notika Karostā pirms 14 gadiem reizē ar toreizējā premjera Einara Repšes personālizstādi. Abu autoru diskusija tolaik izraisīja plašu rezonansi.

Aija Zariņa (1954) Latvijas mākslā pazīstama kā izsenis uzkrāto kultūras un sabiedrības vērtību aizstāve, māksliniece, kas nebaidās gan runās, gan darbos tieši pateikt savu viedokli un aicināt citus uz pārdomām par viņai nozīmīgiem tematiem, piemēram, civilizācijas un dabas, tehnoloģiju un sabiedrības attiecības. Šķietami naivajos gleznojumos māksliniece pauž skaidri nolasāmu, kritisku vēstījumu un urda izstādes apmeklētājus domāt.

Arī 2004. gadā, kad A. Zariņas personālizstādi "Sarunas par mākslu" un E. Repšes personālizstādi "Nepabeigtās studijas" Karostā laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" noorganizēja kuratore Aija Druvaskalne-Urdze, viņa aicināja uz dziļāku domu un sarunu. A. Zariņa savos darbos bija arī tiešā veidā uzrunājusi toreizējo premjeru Repši, gan uzgleznojot viņu, piesistu krustā, gan kādā savā darbā vaicājot: "Repše, vai tu zini, kāda ir sabiedrības attīstības vīzija?" Izstādes atklāšanā starp abiem autoriem izvērtās dialogs par jautājumiem, kas skar mākslu, kultūru, sabiedrību un valsti. "Dubultizstādes atklāšana izvērtās par publisku izaicinājumu – abu autoru dialogu jeb divkauju, kurā katrs dalībnieks, var teikt, runāja garām. Tieši tā, kā tas parasti notiek dzīvē," pēc izstādes atklāšanas laikrakstā "Kurzemes Vārds" rakstīja žurnāliste Indra Imbovica. 

Kopš toreizējā notikuma pagājuši 14 gadi, un pēc mākslinieces A. Zariņas iniciatīvas Liepājas muzejā sarīkota izstāde "Sarunas par mākslu Liepājā nr.2". Tajā māksliniece iekļāvusi gan darbus no 2004. gada izstādes, gan vēlāk tapušus. Jaunākā viņas gleznu tematika skar tehnoloģiju straujo attīstību un sabiedrības un tehnikas attiecības.

Arī šīs izstādes atklāšanā bija sarīkota saruna par mākslu, sabiedrību, kultūru un valsti. Kā norādīja māksliniece A. Zariņa, ir svarīgi sarunāties ne tikai virtuvē, bet arī izstāžu zālē "par to, kas sāpīgs, kas nav izdevies pārbaudījumu laikos, kuros esam dzīvojuši kā jaundibināta valsts". Sarunu vadīja Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš, un tajā piedalījās māksliniece A. Zariņa, māksliniece, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas vizuālā tēla stilista izglītības programmas vadītāja Dace Dēliņa-Lipska, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas radošais direktors mākslas jomā Ivars Pilips-Matisons un mākslinieks Pēteris Taukulis. Stundu garās sarunas akcenti bija dažādi – vieni vairāk runāja par mākslas un izglītības virzību un lomu sabiedrības attīstība, citi vairāk aktualizēja sabiedriski politisko norišu ietekmi uz to. Pati izstādes autore, līdzīgi kā pirms 14 gadiem, kritizēja valsts un politiskās elites nostāju attiecībā uz kultūras jomu, kultūrpolitikas virzību un pauda sāpi par to, ka tādējādi sabiedrība tiecas pēc labklājības, bet zaudē kultūrvērtības, taču tieši kultūrai jābūt sabiedrības un valsts ideoloģijas pamatu pamatā. Par šiem tematiem viņa runā arī savos mākslas darbos.

A. Zariņas personālizstāde "Sarunas par mākslu Liepājā nr.2" Liepājas muzejā apskatāma līdz 30. septembrim. 

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!