Šonedēļ virs Liepājas Latviešu biedrības nama durvīm parādījās antena – metāldizaina mākslinieku izgatavots elements no Liepājas pieteikuma Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulam 2014. gadā.

Tā simbolizē mūsu pilsētas spēju uztvert idejas no tuvākas un tālākas apkārtnes un raidīt tās pasaulē. Praktiski tas izpaudies kā nupat noslēdzies projektu ideju konkurss, kas ļāvis piesaistīt pieteikumam vēl 20 interesantas ieceres. Tomēr sabiedrības viedoklis par Liepājas pretendēšanu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu joprojām nav nepārprotams – ir ieceres atbalstītāji un arī aizvien asāki tās noliedzēji.

Viedokļus pie publikācijas par antenas atklāšanu portālā liepajniekiem.lv var lasīt dažādus, kas lieliski parāda liepājnieku noskaņojumu, kad viņiem ko vaicā par Eiropas galvaspilsētas titula iegūšanu – vai nu var dzirdēt iedrošinājuma vārdus vai izsmieklu par “māžošanos laikā, kad cilvēki ik dienu zaudē darbu”. Nepārprotama attieksme pret projektu ir arī pilsētas kultūras iestādēs, kur darbkārtībā ir bažas par jaunu budžeta samazinājumu otrajā pusgadā. Meklējot jomas, kurās ietaupīt, atskan pārmetumi par nelietderīgu naudas izlietojumu pašā pārvaldē, kā pirmo minot tieši Eiropas Kultūras galvaspilsētas projektu. Tomēr publiski savu viedokli par Liepājas kandidēšanu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētu neviens no uzrunātajiem paust nevēlējās – esot pēc tam vēl jāstrādā.

Liepājas Kultūras pārvaldes speciālisti atzīst, ka sociāli ekonomiskais fons projekta virzīšanai nav pateicīgākais, tomēr tāpēc nav jāatsakās no kandidēšanas: ja Liepāja konkursā uzvarēs, tad aktivitātes notiks pēc pieciem gadiem un neviens no mums skaidri nezina, kā būs mainījusies ekonomiskā situācija. Jā, politiskais atbalsts Liepājas domes vienbalsīgi pieņemtajam lēmumam par piedalīšanos konkursā varētu būt lielāks, lobēšana aktīvāka, tomēr Liepājas Kultūras pārvaldes speciāliste Dace Bluķe stāsta, ka praktiski visās pilsētās politiķi tā īsti apzinājuši to, kas darāms, tikai pēc titula piešķiršanas. Turklāt projekta būtība vairāk runā par kultūras programmu, nevis tieši par infrastruktūras projektiem.

Diemžēl Liepājas Kultūras pārvaldei bija jāatzīst, ka projekta pieteikuma papildinātās versijās, budžeta sadaļu gatavojot, joprojām tiek šauts ar pirkstu debesīs. Paredzētais valsts atbalsts uzvarētājai pilsētai nav nosaukts, lai gan pieteikumā tas jānorāda un žūrijas komisija to vērtējot ņem vērā. “Bet domāju, ka mums nav sliktākā situācija, jo, plānojot finansējumu krīzes apstākļos, mēs esam pietiekami apdomīgi, lai projekta norise nebūtu apdraudēta,” saka D. Bluķe. Viņa nupat bijusi Briselē, kur uzklausījusi pašreizējo Eiropas Kultūras galvaspilsētu pārstāvju pieredzi un uzzinājusi par grūtībām, ar ko saskaras pilsētas, kas savus projektus rakstījušas treknajos gados.

Vai pārdomāts arī sliktais scenārijs, kad Liepāja Eiropas galvaspilsētas titulu neizcīna? Protams, jo iespēja to iegūt ir viena no trim. “Projektu idejas nevar pazust vai sabojāties tikai tāpēc vien, ka Liepāja konkursā neuzvar, mums ir iespēja tās īstenot jebkurā variantā,” uzskata D. Bluķe. Liepājnieki neko zaudēt nevar.

“Jā, iespējams tas prasīs vairāk laika un, iespējams, projekta vēriens būs mazāks, tomēr mums nav nekādu aizliegumu pašiem sev 2013., 2014. vai jebkuru citu gadu pasludināt par Kultūras gadu un ieviest plānotos projektus dzīvē, kad vien mēs to vēlamies,” saka arī projekta vadītāja Ieva Hmieļevska.

Par to, kāds noskaņojums pret Eiropas Kultūras galvaspilsētas projektu ir cēsiniekiem, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.maija numurā Andas Pūces publikācijā.

Cirka studijas “Beztemata” mīmi atklāja simbolisko antenu, kas līdz pat 15. septembrim liepājniekiem atgādinās par Liepājas dalību konkursā, pretendējot uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2014. gadā.