“Pirmā konsultācija Liepājas teātra šampanieša zālē – balkona foajē notika 2006. gada 8. aprīlī. Uz to ieradās apmēram 60 jauniešu, galvenokārt no Liepājas un tuvākajām pilsētām,” – tā sākas Andreja Miglas grāmata “Mūsu Klaipēdas kursiņš”. Tā ir dāvana Liepājas teātra aktieriem, kuri šogad svin desmit gadus uz skatuves.

Vietiņa kursā – tūkstoš latu gadā

Jaunieši, kas ieradās uz atlasi, bijuši vēl pavisam zaļi, interesējušies par mācību maksu, budžeta vietām. Viņiem paziņoja, ka maksa par vienu mācību gadu būšot ap tūkstoti latu. Daži iebilduši, ka tas esot dārgāk nekā Kultūras akadēmijā, bet jauniņos mierināja Liepājas pilsētas domes solījums viņus atbalstīt. Atlase jaunā kursa vadītājus apmierinājusi, vienīgi puišus gribējies sapulcināt vairāk, tāpēc rīkotas atkārtotas konsultācijas. Pēc trešās kārtas izveidojies jaunais kurss – 19 interesanti un talantīgi jaunieši. Trīs no viņiem slodzi Klaipēdas Universitātē neizturēja un studijas pameta, bet astoņi puiši un astoņas meitenes kursu veiksmīgi pabeidza. Anete Berķe, Signe Dancīte (Ruicēna), Agnese Jēkabsone, Laura Jeruma, Ilze Jura, Madara Melne-Tomsone, Everita Pjata-Gertnere, Ilze Trukšāne, Rolands Beķeris, Viktors Ellers, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Pēteris Lapiņš, Gatis Maliks, Edgars Ozoliņš un Sandis Pēcis pievienojās Liepājas teātra kolektīvam.

“Es redzēju, kā viņi ienāca uzņemšanā. Daži vairāk nobijušies, daži vairāk drosmīgi… Biju klāt un redzēju, kā, gadiem ejot, viņi izaug. Tagad jūs esat aktieri. Tādi aktieri!!! Brīnišķīgi! Es jūs visus vienkārši mīlu,” saka teātra skatītāja Ilze Hibnere-Poriņa.

To, ka aktieru ceļš nav gluži rozēm kaisīts, kursiņam nācās saprast jau 2006. gada augustā, kad, sirdij satraukti pukstot, viņi ieradās Klaipēdā, kur viņus sagaidīja nepatīkams pārsteigums – universitātes kopmītnēs vēl nebija paredzēta vieta jaunajam kursam. Pirmo nakti jaunieši pavadīja, guļot uz grīdas nelielā zālē. Tā sākās kursiņa mērķtiecīgais, pat nežēlīgais sevis iepazīšanas laiks. Studijas bija piesātinātas visu četru gadu garumā. Izlaidumā topošās zvaigznes bija tērpušās sengrieķu stila baltās kleitās, galvu rotāja zili rudzupuķu vainagi, bet puišiem bija tumši uzvalki. Viņi ir ļoti pateicīgi saviem pedagogiem Veltai un Vītautam Anužiem, kuri viņus izauklēja. Tā paša gada rudenī Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins ar jaunajiem censoņiem noslēdza līgumu uz diviem gadiem. Šogad aktieri Liepājas teātrī svin savu desmitgadi. Grāmatas redaktore un namamāte, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētāja, Liepājas Universitātes docente Linda Zulmane atklāj, ka desmitgades grāmatas sakārtošana aizņēmusi septiņus mēnešus.

Lai vecumdienās var pašķirstīt

“Galvenā grāmatas vērtība sākas te,” bilžu sadaļu smaidot atver tās autors A. Migla, “te viņi visi ir saglabāti jauni un skaisti. Pat ja šobrīd tā atšķirība liekas pavisam maza, vecumdienās, kad šīs bildes rādīs saviem mazbērniem, paši neticēs, kādi reiz bija. Ar katriem desmit gadiem šīs grāmatiņas vērtība pieaugs. Turklāt jāsaka atkal un atkal – tas, kas pierakstīts, kļūst mūžīgs. Neviens no jums vairs nevarēs pateikt: “Es tajā kursiņā nebiju!” Viss ir dokumentēts.” Aktieru fotoattēli papildināti ar kadriem no bērnības un tautā mīlētā dzejnieka Aleksandra Čaka rindām, ko A. Migla ar lielu rūpību piemeklējis. “Tu manai sirdij laimi viedi, ar skatu vien, kas visu drīkst. Man ziemas vidū smaržo ziedi, un saule silta rokās slīkst,” – tāds citāds, pēc A. Miglas domām, vislabāk raksturo Lauru Jerumu.

“Aktieri nāca pie manis, stāstīja savas atmiņas, tad es rakstīju, viņi papildināja. Mans galvenais nosacījums bija, lai jaunieši pastāsta to labāko no saviem bērnības laikiem un mazliet pieskaras Klaipēdas gadiem. Negribējās dzirdēt neko tādu, kas piederētos dzeltenajai presei – šķiršanās, attiecību līkloči un citas lietas. Gribējās saglabāt to skaisto, būtisko, cildināt skolotājus. Stāstīt jau viņi varēja blāķiem, to gan jāatstāj viņu personīgajiem dzīves stāstiem. Šī tomēr ir jubilejas grāmata,” piebilst A. Migla.

Klases vakara noskaņas

“Ideja par grāmatu man radās, jo es vienmēr šo kursiņu apbrīnoju, sākot no pašām pirmajām izrādēm. Kā režisors brīnos par viņiem – kā aktieri var noturēties tik labā formā, ja mēnesī ir tikai divas izrādes? Apbrīnojami ir arī tas, ka visi kursa biedri ir iesakņojušies Liepājā. Cik man zināms, vienīgi Madara Melne-Tomsone ieprecējās citur, bet kontakti nav zuduši. Esmu saskaitījis, ka pa šo laiku aktrisēm un aktieru sievām kopā piedzimis 21 bērniņš. Bagāts kurss,” saka autors.

Grāmatas atklāšanas pasākums nedaudz atgādināja klases vakaru, tikai skolotāji un skolēni bija pārtapuši par draugiem, jo cits citu pavilka uz zoba, smējās un atļāvās riskēt, nodziedot kādu aizliegto dziesmu, ar kādu skaļāku repliku it kā neviļus iespraucoties runātāja teiktajā. Visi ievēroja scenāriju, bet vienlaikus ļāvās improvizācijai. “Mēs viņus zinām kā kursiņu, mūsu kursiņu, Liepājas kursiņu. Viņi bija pirmie, kas mācījās ārzemēs. Tie ir mūsu Liepājas teātra aktieri,” nopētot kolēģus, teica Jānis Dreiblats.

“Kad mēs uzzinājām, ka par mums rakstīs grāmatu, bijām patiešām samulsuši. Kā tad tā, mēs esam tikai desmit gadus teātrī, bet par mums jau raksta grāmatu? Vai parasti tas nenotiek pēc 40, 50 gadiem? Tik veci mēs gan nejūtamies,” smejas L. Jeruma. Aktieri ir pateicīgi A. Miglam par šādu žestu. “Ir jauki, ka tas viss ir pierakstīts grāmatā, ne tikai mūsu sirdīs un prātos. Tas tomēr ir laiks, kad mēs visi veidojāmies par personībām. Paldies, Andrej!” pateicīgs ir kursiņš.

Agnese Jēkabsone

“Rit mēģinājums, visi kaut ko mēģina, un es tik vēroju. Skatos uz savu mīļo kursiņu, skatos uz Inesi, Leonu un domāju… Domāju, vai es tik tiešām pirms četrpadsmit gadiem iztēlojos sev šādu ikdienu? Vai nojautu, ka šī ēka būs vieta, kur pavadīšu vairāk laika nekā jebkur citur, un ka šie būs tie cilvēki, kas būs man blakus vairāk nekā jebkurš cits? Un… vai es esmu šeit laimīga?”

Kaspars Kārkliņš

“Uzzināju, ka Liepājā izsludināts aktieru kursa konkurss un 8. aprīlī būs konsultācija. Saņēmos un braucu! Kopā ar savu māsu Litu. Nostājos žūrijas priekšā, sāku runāt savu iepriekš sagatavoto prozas darbu, pēc pāris rindiņām aiz uztraukuma aizmirsu visu, ko iepriekš biju sagatavojis. Likās, ka brauciens būs veltīs (..).”

38Skatīt galeriju