Dienas kārtībā izvirzījies jautājums par teātra pastāvēšanu. “Trupa mums bija ļoti profesionāla,” skumīgi atzīst teātra vadītāja Lelde Vīksna. Jau kuro gadu “iegriež” zemais atalgojums.

Tikmēr pašvaldībā norāda, ka arī pašam teātrim jāmeklē risinājumi un papildu peļņas iespējas.

Strādāja četros darbos

Par aiziešanu no Liepājas Leļļu teātra I. Jura pavēstīja feisbukā: “Ar šo sezonu leļļu teātrī vairs nestrādāšu, gadiem Liepājas pilsētas pašvaldība neliekas ne zinis par atalgojumu, tas ir ļoti mazs, vien 750 eiro uz rokas. Par šo naudu esam aktieri, frizieri, rekvizitori, krāvēji utt.

Es savu profesionalitāti neatdošu par tādu naudu!

Jūlijā, augustā mazāk darba, kā sākas oktobris, nav atelpas, dažkārt ir jāstrādā pat 15 stundas dienā, lai teātris kaut ko nopelnītu. Nabaga režisori, kuri atbrauc un noskatās, kā ēdam roltonus, un saprot, cik švaki iet.”

I. Jura “Kurzemes Vārdam” apstiprina, ka domas nav mainījusi un pēc sešiem Liepājas Leļļu teātrī nostrādātiem gadiem aiziet.

“Pagājušajā gadā bija laiks, kad strādāju četros darbos, lai savilktu galus. Leļļu teātris būtībā jau balstās uz labdarību un entuziastiem, lai gan tā nevajadzētu būt.

Ir sajūta, ka Liepājas pašvaldībai Leļļu teātris nerūp un ka tai neko nevajag priekš bērniem.”

Patlaban Ilze studē, lai kļūtu par pirmsskolas skolotāju un paralēli jau strādā šajā profesijā. “Pedagoģija mani saista,” viņa atzīst.

I. Jurai jau ir maģistra grāds latviešu valodā un literatūrā, kulturoloģijā kā pedagogam, un viņa strādā par pasniedzēju RTU Liepājas akadēmijā.

Ar skatītājiem aktrise vēl tiksies oktobrī, kad paredzēts izbraukums uz Rīgu ar izrādēm “Ahileja papēdis” un “Es un mana mamma”.

Andris Zeļonka “Kurzemes Vārdam” īsi paskaidroja, ka nav vairs štata aktieris personisku apsvērumu dēļ: “Par Liepājas Leļļu teātri neko sliktu nevaru teikt, man teātris ir tuvs un mīļš. Turpinu šeit būt, lai arī esmu aizgājis no štata pozīcijas. Ir pamainījies sadarbības formāts.”

Ja pilnā apmērā dotētu algas…

Atgādinām, ka pagājušajā gadā pirms jaunās sezonas Leļļu teātri atstāja mākslinieciskā vadītāja Liene Gāliņa un aktieris Ingars Gudermanis. Pašreizējā situācija raisa deja vu sajūtu.

L. Vīksna apliecina, ka darbinieki, īpaši aktieri, mainās un tam par pamatu ir iespēja kādā citā sfērā ar mazāk darba stundām nopelnīt par 300 līdz 400 eiro vairāk.

Pirms diviem gadiem rudenī domes vadībai aktieri pauda gatavību parakstīt kolektīvo atlūgumu,

ja energokrīzes un cenu kāpuma iespaidā algas netiks celtas.

Nelielu pieaugumu izdevās panākt ar teātra un domes kopā liktiem līdzekļiem, bet nogriežot ieguldījumu attīstībā.

Patlaban aktiera atalgojums ir 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, “uz rokas” tie ir aptuveni 750 eiro.

Aktiera aiziešana nebūt nav sīka vienība, uzsver direktore. “Tas nozīmē bezmaz no jauna iestudēt izrādi, lai varētu spēlēt cits cilvēks šajā lomā.”

Teātris piesaista ārštata aktierus. “Bet tas sarežģī teātra darbības plānošanu. Dažkārt, lai salāgotu klientu pieprasījumus, savas ar aktiera iespējas, tas kārtīgs faķīra darbs. Turklāt ārštata aktierim ir lielāks honorārs, un līdz ar to teātrim tās ir papildu izmaksas.”

Liepājas Leļļu teātrim katastrofāli pietrūkst pašvaldības atbalsts atalgojuma fonda nodrošināšanai.

L. Vīksna stāsta, ka pašvaldība tikai daļēji dotē darbinieku pamatatalgojumu, vēl sedz nomas maksu par teātra telpām Latviešu biedrības namā, komunālos izdevumus un piešķir naudu trim vai četriem jauniestudējumiem gadā.

“Mēs paši sedzam pietrūkstošo daļu darbinieku atalgojumam, sociālo nodokli, transporta izdevumus, komandējuma izmaksas, apdrošināšanu, autortiesību izmaksas, reklāmu, esošā repertuāra uzturēšanu, kad esošā izrādē no jauna jāievada kāds aktieris, inventāra iegādi utt.”

Ja pašvaldība pilnībā uzņemtos nosegt pilnībā darbinieku pamata algas, tas ļautu, piemēram, atjaunot skaņas un gaismas tehniku.

“To mēs nevaram, jo no sava budžeta piemaksājam darbiniekiem. Pagājušā gada rudenī nevarējām riskēt ar to, ka cilvēki aiziet, un algas kaut nedaudz, bet palielinājām. Gada beigās mūsu pašu ieņēmumi bija nedaudz lielāki, tādēļ to spējām.”

Aizvietot ir grūti

L. Vīksna domē jūtas nesadzirdēta. Nav sajūta, ka līdz galam iedziļinātos.

“Nav jau tā, ka mums nepalīdz nemaz, bet tā drusciņa, ko mums atmet, tikai paildzina agoniju. Jaunveidotajās pašvaldības struktūrās nosaka šim brīdim atbilstošu atalgojumu, iepriekš radītajās līdz mūsdienām atbilstošam algas kāpumam jācīnās ar zobiem un nagiem.”

Teātra iekšienē klimats ir pesimistisks, novērojusi reklāmas un sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Hmieļevska.

“Jau vairākus gadus esam sadzīvojuši ar to, ka mums nav pilna aktieru komplektācija un ka mums ir vairāk ārštata, nevis štata aktieri.”

Aizvietot kādu aktiera lomu izrādē ir grūti.

“Tik kompaktā kolektīvā visas pieprasītās izrādes ir veidotas uz konkrētiem aktieriem, tipāžiem. Režisors, nākot teātrī, ir iepazinis katru aktieri, izpratis katra iespējas un attiecīgi piemeklējis lomas.

Mainoties aktieriem, ne visās lomās var ielēkt kurš katrs. Katra “ielēkšana” vai izrādes atjaunošana ar režisoru veido papildus izdevumus.”

Pēc profesionāliem spēkiem ir lūkots gan Liepājas teātrī, gan ārpus Liepājas.

“Esmu zvanījusi, jautājusi, vai var pieaicināt uz izrādi kādu aktieri, bet visbiežāk tas nav iespējams ģeogrāfisku iemeslu, noslodzes vai piedāvātā atalgojuma dēļ.

Mēs ar Liepājas un citiem teātriem sadarbojamies arī citādā ziņā – ar šuvējiem, galdniekiem, leļļu un dekorāciju veidošanā utt.,” piebilst L. Vīksna.

Viņa zina teikt, ka 50. gados Liepājas teātrī bijusi leļļu trupa kā vienība. Tā iznīka, jo nebija rentabla. Vēlāk Rihards Belte izveidoja atsevišķu leļļu teātri, kurš darbojās pats par sevi, ne kā piedēklis kādam citam.

I. Hmieļevska piebilst, ka dramatiskā teātra aktierim startēt leļļu teātrī nav vienkārši, otrādāk būtu vieglāk.

“Katrā no skatuves mākslas veidiem fokuss ir pilnīgi uz ko citu. Līdz ar to aktierim ir grūti pārlikt akcentus. Turklāt jāprot darboties arī ar dažāda veida lellēm.”

Direktore aprēķinājusi, ka nepieciešamā dotācija šīs sezonas pamatbudžetam, kurā ietverts atalgojums, telpu noma un komunālie maksājumi, būtu 355 000 eiro.

Četriem plānotajiem jauniestudējumiem būtu nepieciešami 65 000 eiro.

“Esam iesnieguši projektu attīstības budžetā skaņas un gaismas tehniskas atjaunošanai, kas arī ir nepilni 20 000 eiro.”

Patlaban pašvaldība neko neesot solījusi, vien pieņemts zināšanai. Pilsētas budžets ir izstrādes stadijā.

“Mēs ļoti ceram, ka pašvaldība beidzot mūs sadzirdēs un nākamā gada budžetā būs atalgojuma pielikums aktieriem. Tas ir gan fiziski, gan emocionāli smags darbs. Šobrīd akūti ir aktieri, bet arī pārējiem darbiniekiem būtu jāpārskata atalgojums.”

Ja pašvaldība nosegtu pamatalgu fondu pilnībā, tas atslogotu teātra nopelnīto budžetu.

“Mēs varētu pārskatīt piemaksas. Šobrīd piemaksa par katru nospēlēto izrādi ir 10 eiro pirms nodokļu nomaksas. Aktieris pie savas pamatalgas var piepelnīt varbūt 100 eiro, un tas mūsdienās nav nekas.”

Sapņi un realitāte – nesavietojami

Liepājas Leļļu teātris jauno sezonu sāks ar mītu par teātra lapsu.

Edgara Niklasona, Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopradītais muzikālais stāsts “Lapsiņ, kas tu esi?” ir neliels koncertuzvedums, kas izceļ gaismā Liepājas Leļļu teātra talismanu – lapsu – un aizsāk lapsiņas piedzīvojumu sēriju ar muzikālām izrādēm turpmākajās sezonās.

Plānā ir vēl trīs pirmizrādes, ko veidos Ģirts Šolis, Anta Priedīte un Rihards Zeļezņevs.

Biļešu cenas jauniestudējumiem ir pieaugušas – 10 eiro vietā ir 12 eiro, savukārt senāk iestudētiem darbiem saglabātas līdzšinējās 8 – 10 eiro robežās.

Runājot par teātra darbību, I. Hmieļevska pauž, ka emocionāli destruktīvāk esot lūkoties trīs līdz piecu gadu tālākā nākotnē.

“Mēs gribētu plānot sadarbību, partnerību, ilglaicīgas ieceres, bet dažkārt sapņi un realitāte ir nesavietojami.

Ir grūti domāt par tālejošu nākotni, ja visas domas ir piesietas operatīvai rīcībai.”

“Protams, ka es izjustu Liepājas Leļļu teātra trūkumu,” atzīst Ilze More, divu bērnu mamma un regulāra teātra apmeklētāja.

“Nezinu, varbūt ar laiku Liepājas teātris piedāvātu vairāk izrāžu bērniem, varbūt būtu vairāk viesizrāžu, un tas leļļu teātra trūkumu kompensētu, bet tie ir tikai minējumi.

Zaudētāji būtu tieši pirmsskolas vecuma bērni. Mana meita pirmo reizi apmeklēja leļļu teātri, kad viņai bija tikai nedaudz vairāk par gadu. Tā bija izrāde “Lāčradzis”. Toreiz viņai šī izrāde tā iepatikās, ka mēs uz “Lāčradzi” gājām vēl divas reizes.

Tas, ka Liepājā ir leļļu teātris, manuprāt, ir brīnišķīgi. Cik pilsētās ārpus Rīgas tas vēl ir pieejams? Manuprāt, to nevajadzētu pazaudēt, bet domāt, kā uzlabot repertuāru, varbūt veidot sadarbības ar “Lielo dzintaru”, ar Liepājas teātri.”

“Risinājums ir jāmeklē”

Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs norāda, ka beidzamos gados pašvaldības finansējums kapitālsabiedrībai ir tikai pieaudzis: 2022. gadā teātris saņēmis 260 766 eiro, 2023. gadā – 303 243 eiro, bet 2024. gadā pašvaldība teātrim atvēlējusi 336 119 eiro.

“Pašvaldība spēj atbalstīt tikai sava pieejamā budžeta robežās,”

pauž R. Fricbergs, piebilstot, ka pašvaldībai ir jārūpējas arī par citu, ne tikai kultūras jomas darbinieku atlīdzību.

Izpilddirektors skaidro, ka kapitālsabiedrībai, kas ir arī Liepājas Leļļu teātris, atšķirībā no iestādes ir plašākas iespējas pašai uzlabot savu finansiālo stāvokli, mērķtiecīgi plānojot savu darbību, lai gūtu peļņu, kas ļautu kāpināt atalgojumu.

“Ir skaidrs, ka teātris vēlas sevi apliecināt, veidot arvien labāku, mūsdienīgāku repertuāru. Mērķi ir ambiciozi un dārgāki, nekā ierasts.

Bet te jāsaka, ka to sasniegšanai arī pašam teātrim jāmeklē risinājumi un papildu peļņas iespējas.”

Liepājas Leļļu teātrim nenoliedzami ir stabilas tradīcijas, un nav noliedzams tā devums bērnu izglītošanā, atzīst R. Fricbergs.

Viņš piekrīt, ka uz bērnu rēķina gūt peļņu, piemēram, strauji ceļot teātra biļetes cenu, nebūtu labākais risinājums, lai uzlabotu teātra materiālo situāciju.

“Ja Liepājas Leļļu teātra darbība ir apdraudēta, risinājums ir jāmeklē. Algu celšana gan ir īslaicīgs risinājums. Pagājušā gada beigās papildu līdzekļi šim mērķim jau tika piešķirti. Gads apkārt, un esam turpat.”

Pašvaldība kopīgi ar kapitālsabiedrības valdi turpinās diskusiju par teātra attīstības un izaugsmes scenārijiem.

“Domāju, ka, optimizējot pārvaldības modeli un izdevumus, veidotos brīvi līdzekļi aktieru atalgojuma celšanai,” spriež R. Fricbergs.

Pagātnē pieņemto lēmumu sekas

Dace Bluķe, Liepājas domes deputāte, lektore RTU Liepājas akadēmijā

Pašvaldība nesenā un tālākā pagātnē pieļāvusi vairākas fundamentālas kļūdas attiecībā uz kultūras jomu. Tas ietekmē gan šī brīža situāciju, gan kultūras nozares attīstību nākotnē.

Būtiska kļūda pašvaldības darbā saistībā ar kultūras jomu tika pieļauta pirms vairākiem gadiem, kad Liepājas pašvaldība atteicās no līdzdalības Liepājas Simfoniskā orķestra finansēšanā un valsts līdzdalības Liepājas teātra uzturēšanā.

Šobrīd redzam, ka

pašvaldība nespēj finansiāli ar radošā un tehniskā personāla atalgojumu “turēt līdzi” valsts teātriem.

Piemēram, vidējā alga Liepājas teātra aktieriem ir 1407 eiro pirms nodokļiem, bet valsts teātros tā ir 1593 eiro.

Liepājas teātra krīze Covid-19 laikā skaidri parādīja pašvaldības nespēju pārvaldīt kultūras kapitālsabiedrību krīzes situācijā.

Pašvaldības kapitālsabiedrība spēj funkcionēt tikai pie nosacījuma, ka viss ir labi.

Toreiz pēc sabiedrības izraisītām plašām diskusijām valsts nodrošināja iespēju Liepājas teātrim pieteikties ERAF finansējumam, lai saglabātu darba vietas un atjaunotu teātra repertuāru.

Pandēmija beidzās, pamazām esam atgriezušies “normālā” dzīvē, ERAF finansējums ir izlietots, bet problēmas kultūras jomā nav atrisinātas.

Gan Liepājas teātris, gan Liepājas Leļļu teātris ceļ trauksmi par mazajām algām un nespēju konkurēt ar teātriem pārējā Latvijā.

Kopš 2020. gada sākuma dotācijas apmērs valsts teātriem ir būtiski palielināts, nodrošināt gan algu pieaugumu, gan atbalstu teātru attīstības projektiem.

Savukārt Liepājas pašvaldība no sava budžeta nespēj nodrošināt tādu teātra attīstību, kādu īsteno Kultūras ministrija valsts teātros.

Attiecībā uz abiem teātriem – Liepājas teātri un Liepājas Leļļu teātri – es redzu divus iespējamos ceļus. Kultūras ministrija redz vēl trešo, kura iespējamībai es personīgi gan neticu.

Pirmais: pašvaldībai prioritizēt kultūru. Ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu noteikt, ka kultūra mūsu pilsētā ir prioritāte un līdz 2027. gadam pakāpeniski celt algas visā kultūras nozarē, lai tās sasniegtu vidējo atalgojuma līmeni valstī.

Vidējā alga valstī 2023. gada otrajā ceturksnī bija 1671 eiro pirms nodokļiem. Tas jānodrošina arī muzeju, bibliotēku un kultūras centru darbiniekiem.

Otrais: pašvaldības un valsts sadarbība. Atzīstot, ka pašvaldība nav un nebūs spējīga uzturēt profesionālas kultūras institūcijas tādā līmenī, kādu īsteno Kultūras ministrija valsts teātros un koncertorganizācijās, un līdz ar to abi pašvaldības teātri nav un nebūs konkurētspējīgi darba tirgū, rosināt sarunas ar Kultūras un Finanšu ministriju un valdību par kopīgu kapitālsabiedrību izveidi.

Tas ļautu Liepājas teātrim, Leļļu teātrim un Simfoniskajam orķestrim saņemt dotācijas gan no pašvaldības, gan valsts, sadalot atbildību un nodrošinot ilgtspējīgu attīstību.

Trešais: reģionālais finansējums. Kultūras ministrija piedāvā vīziju, ka arī citas Kurzemes pašvaldības varētu piedalīties teātra finansēšanā, jo tas apkalpo ne tikai Liepāju, bet visu Kurzemes reģionu.

Lai arī šim scenārijam ir zināma loģika,

mehānisms, kas liktu citām pašvaldībām finansiāli atbalstīt Liepājas teātri, šobrīd neeksistē, un tā īstenošana ir maz ticama.

Kāda ir nozīme Liepājas Leļļu teātrim? Tas ir viens no retajiem profesionālajiem teātriem Latvijā, kas specializējas tieši uz bērnu auditoriju.

Daudziem mazajiem liepājniekiem tā ir pirmā pieredze ar teātri un kultūru kopumā. Un tas veido nākamo lielā teātra mīlētāju un apmeklētāju.

Uzziņai

Liepājas Leļļu teātris skaitļos

• Dibināts 1989. gadā.
• Šo gadu laikā iestudēts vairāk nekā 100 izrāžu.
• Katru sezonu top vismaz četri jauniestudējumi, un teātra repertuārā pastāvīgi ir 8–10 dažādas izrādes.
• 2023. gadā nospēlētas 225 izrādes un pasākumi (vidēji 21 izrāde mēnesī).
• Štata aktieri: Madara Enkuzena, Denisa Braša, Vija Mežale, Inga Dzintare, Aleksandrs Jonovs.
• Maksimālais skatītāju vietu skaits teātra zālē – 70.
• Vidējais skatītāju skaits izrādēs 2023. gadā – 54 (uz vietas), 78 (izbraukumos).
• Pašvaldības dotācija 2023. gadā bija 303 243 eiro, pašu ieņēmumi – 119 948 eiro.

Avots: Liepājas Leļļu teātris

Es domāju tā: Kad pēdējo reizi bijāt leļļu teātrī?

Dmitrijs – strādā kuģu būvētavā:

– Sen, kaut kad bērnībā. Man ir divi bērni, nu jau viņiem ir 16 un 18 gadu, paši sev izdomā izklaidi. Kad bija mazi, gājām uz atrakcijām, uz parku, vienkārši pastaigājāmies. Uz leļļu teātri speciāli nevedu, jo šķita, ka viņiem nebūs interesanti. Skatījās televīzijas izrādes un garlaikojās.

Laura – strādā ēdināšanas uzņēmumā:

– Pagājušajā vai aizpagājušajā gadā biju kopā ar bērnu. Neesam regulāri apmeklētāji. Varbūt reizi gadā aizejam, bet zinu, ka skola ved uz izrādēm. Es nemaz nezinu, cik bieži mainās repertuārs. Manam bērnam ir treniņi, to dēļ sanāk brīvdienās braukt ārpus pilsētas, un ir vēl citas aktivitātes, tāpēc leļļu teātri apmeklējam reti.

Ina – skolotāja bērnudārzā:

– Varētu būt pirms kādiem sešiem gadiem, biju kopā ar mazmeitām. Atbrauca no Anglijas, un mēs aizgājām. Redzējām izrādi par Sarkangalvīti un vilku. Man patika, nebiju ilgi bijusi.  Es pati dzīvoju Nīcā, strādāju bērnudārzā ar jaunākās grupas bērniem. Tā kā viņi ir mazi, uz leļļu teātri nebraucam, lielākie bērni gan šad un tad brauc.

Iveta – divu bērnu māmiņa:

– Pirms kādiem trim gadiem. Bijām kopā ar dēlu, izrāde bija par sivēntiņiem. Dēls ir paaudzies, teātris vairs tik ļoti neinteresē, vairāk ejam uz kino. Uzskatu, ka leļļu teātris bērniem ir vajadzīgs, bet atzīstos, ka paši kaut kā neiestaigājām šo ceļu. Varbūt reklāmas bija par maz. Skolotāji bērnudārzos un skolās bērnus ved uz teātri, un, iespējams, vecākiem šķiet, ka ar to pietiek. Man pašai “lielais” teātris ļoti patīk, es to bieži apmeklēju.

Ieva – projektu vadītāja:

– Mēs bijām šomēnes. Izrāde bija par bērnudārza gaitu uzsākšanu, tēma likās mums atbilstoša, taču man nepatika, nesapratu, kam tā ir domāta – pedagogiem, izglītības darbiniekiem… Liepājā reti ejam, jo ir sanācis vilties. Esam bijuši uz izrādēm Latvijas Leļļu teātrī Rīgā, tur patīk daudz labāk. Liepājā it kā ir labi, bet kaut kas nav līdz galam. Es tagad neplānoju iet. Bet no vecākiem bērniem un skolēniem ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes par “Dauku”.