Alda Kļaviņa “ārpuskārtas izlēciens”
"Kurzemes Vārds"
Pārkāpjot ierasto kārtību – personālizstādes rīkot ik pēc pieciem gadiem –, mākslinieks Aldis Kļaviņš Liepājas muzejā aicina uz pašportretu izstādi “Satiekot sevi”. Pašportretu galerija ir mākslinieka vislielākā atklāšanās sev un skatītājam.
Mākslinieka un pedagoga Alda Kļaviņa nākamajai izstādei bija jābūt 2018. gadā, viņa 80. dzimšanas dienas gadā. Tāds bija viņa pieradums – izstāde ik pēc pieciem gadiem. “Ārpuskārtas izlēciens”, kā mākslinieks nodēvēja pašportretu izstādi “Satiekot sevi”, tapis ar muzeja direktores Daces Kārklas gādību. “Diez vai man būtu ienācis prātā. Viņa to izteica skaļi. Un kas man atlika? Vienīgi pacensties,” ar ierasto humora pieskaņu izstādes atklāšanā savā dzimšanas dienā atzina A. Kļaviņš. Sākumā esot bijis grūti izdomāt, kādu šo izstādi veidot. Bet iedziļinoties un šķirstot pagātni pa lappusei vien, ideja izkristalizējusies.
Tagad muzeja guļamistabās no katras gleznas vai zīmējuma lūkojas pats A. Kļaviņš. Tuvplāni, mākslinieciskas kompozīcijas, bērnības un jaunības portreti, gleznas, kas atklāj A. Kļaviņa nodarbošanos un aizraušanos, piemēram, ar indiešu kultūru. Izstādes vissenākais darbs ir 1957. gadā tapis pašzīmējums. Skice radīta laikā, kad mākslinieks, kā pats atzina, vīzdegunīgi uzgriezis muguru mākslai un par studijām Mākslas akadēmijā nav domājis, bet mācījies Kultūras darbinieku tehnikumā. Bet izstādes jaunākās gleznas ir radītas šogad. Starp tām pats jaunākais ir piesātināts melnbalts triptihs “Svinēšana”. “Gandrīz visa mana dzīve atspoguļota, ieskaitot “Adagio ar Annu”, jo tā ir bijis. Ņemiet par labu manu dzīvi!” sacīja A. Kļaviņš un neslēpa, ka arī pašam bijis gana saistoši sevi atklāt.
Tas, ka mākslinieks iespraucies pa vidu ierastajai kārtībai rīkot izstādes ik pēc piecgades, nenozīmē, ka 2018. gadā izstādes nebūs. Arī Latvijas simtgadē A. Kļaviņa personālizstāde varētu tapt. “Bet solīt neko nevar,” viņš smaidot piebilda.
Sveica Liepājas muzejs, pašvaldība, Kultūras pārvalde, kas nosūtīja apsveikumu pa pastu. “Atštaukas” un, kā paši teica, “atštauku” līdzskrējēji, bibliotēka, Mākslas skolas pārstāvji, kolēģi no Liepājas Universitātes un Kurzemes Humanitārā institūta, kolēģi no Šauļiem un citi.
Dāvanas un ziedi.