Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 20. augusts

Vārdadiena: Bernhards, Boriss

Aplūkojami krājumi, kas veidos topošā interjera muzeja saturu

Atslēgvārdi liepājas muzejs | izstāde | krājumi | Hoijeres kundzes viesnīca | pētera I namiņš

Trešdien, 10.jūlijā, pulksten 17 Liepājas muzejā atklās izstādi “Ceļā uz 17.-19.gs. interjera muzeju Liepājā Kungu ielā 24”, kur būs skatāma daļa no muzeja krājuma, kas veidos topošā interjera muzeja saturu.

Liepājas muzejs jau vairākus gadus sadarbībā ar arhitekti Liesmu Markovu mērķtiecīgi strādā, lai meklētu priekšmetus topošajam muzejam, piešķirtu Kungu ielas namam tā laika klātesamības sajūtu, vēsturiskās noskaņās, veidojot apmeklētājiem piedāvājumu ar iespēju atgriezties un iejusties pagātnē. Gan Latvijā, gan ārvalstīs, kopīgi ar kolekcionāriem un muzejiem, tiek meklētas mēbeles un sadzīves priekšmeti, vēsta muzeja direktore Dace Kārkla.

Pašlaik nams Kungu ielā 24 piedzīvo savu renesansi jeb atjaunotni. Paredzēts, ka 2021. gadā tajā atvērs pirmo 17.- 19. gadsimta interjera muzeju Liepājā.

Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, kā arī darbosies 17. gadsimta krogs. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāka laika izbūvi, būs 19. gadsimta Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.

Vēstures avoti liecina, ka 1788. gadā dzīvojamo namu un tam piederošo spīķeri, brūzi, dārzu un pļavu iegādājās Kristofs Ludvigs Lorčs. Nams un krogs no 1835. gada ir notāra Kristofa Vilhelma Stendera īpašums. 19. gadsimta ēkas otrais stāvs izbūvēts dzīvojamām vajadzībām. Sākotnēji dzīvojamās telpas visticamāk bijušas ēkas galos, bet vēlāk stāvs piebūvēts pilns.

17. gadsimtā Kungu iela bija viena no lepnākajām ielām. Liepājā tolaik bija birģeriska pilsēta ar tirgotāju kārtu priekšgalā. 1697. gada pavasarī Hoijeres kundzes apartamentos uz nedēļu ar saviem pavadoņiem apmetās Krievijas cars Pēteris I, izrādot lielu interesi par jūras lietām, kā arī par ostu un kuģu būvi, vēl iekams 1701. gadā tika dibināta Sanktpēterburga.

Pēteris I Krievijas “Lielās sūtniecības” uz Eiropu (1697.-1699.g.) ceļa sākumposmā, piedzīvojis zviedriskajā Rīgā aizdomu pilnu uzņemšanu, drīz vien atvadījās arī no viesmīlīgā Kurzemes un Zemgales hercoga galma Jelgavā, lai kopā ar 35 personām, kuru vidū bija arī Leforts un Meņšikovs, steigtos uz Liepāju, uzdodamies par sūtniecības kavalieri Pēteri Mihailovu.

No Liepājas viņš ar kuģi devās tālāk uz Pilavu (tag. Baltijsku, ostas pilsētu Kaļiņigradas apgabalā), kur satikās ar Jelgavā atstātajiem sūtniecības darbiniekiem, kopā 270 cilvēkiem. Savā pirmajā ārzemju ceļojumā, kas vēsturē iegāja ar nosaukumu "Lielā sūtniecība", Pēteris I divu gadu laikā apmeklēja bijušo Livoniju, Kurzemi, Brandenburgu, Austriju, Holandi un Angliju.

Izstāde Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs skatāma no 10. jūlija līdz 22. septembrim.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!