Izaicinājumi ir vienmēr – tā uzskata Liepājas pilsētas literāti, kas nolēmuši teikt arī savu vārdu cīņā pret narkotikām un to lietošanu. Tā nu grupa aktīvāko spalvas meistaru trešdien kāpa uz skatuves, lai rādītu kopdarbu “Baltais ķīnietis” – ko līdzīgu parodiju teātrim, bet ar gana spēcīgu vēstījumu aizdomāties līdz tam, kādu postu nodara šī apreibinošā viela. Piedalīšanās akcijā rādīja, ka Liepājas literātu saime ir gana aktīva arī saulainajā vasarā.

Par to, kāda rit rakstnieku vasara, – sarunā ar Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāju Sandru Vensko.

– Vasara dabā ir bagāts un dāsns laiks. Kāds tas ir mūsu puses literātiem?
– Liepājas autori šovasar ir pietiekami aktīvi. Gan jaunākās, gan vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji sagatavojuši jaunas grāmatas. Modrim Zihmanim nesen iznāca mīlas lirika – grāmata “Vēstules margrietiņai”, Inetai Stadgalei – pirmais dzejas kopums “Viņas auguma puķes”, rudens pusē notiks abu grāmatu prezentācija Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. 14.augustā grāmatu “Roberts Stārosts. Latviešu pašportretu meistars”, ko sarakstīju kopā ar mākslas zinātnieku Albertu Eglīti, vedīsim rādīt Rīgas publikai, tur demonstrēsim arī video izstādi ar šā spožā gleznotāja pirms vairāk nekā 50 gadiem radītajiem darbiem.

Ir sagatavota aizsaulē aizgājušās dzejnieces Astras Rancānes, nu jau var teikt, pirmā un vienīgā dzejas grāmata “Ja Tas vispār ir iespējams”. Pamazām top Olafa Gūtmaņa Rakstu ceturtā grāmata, šeit jāpiebilst, ka grāmatas foto bloku sagatavojis pazīstamais fotomeistars Uldis Briedis, un līdz ar to grāmata iegūs savdabīgu kultūrvēsturisku nokrāsu jeb, labāk būtu teikt, būs divu radošu cilvēku tandēms vienā grāmatā. Rudenī iznāks dzejas grāmata Guntai Šnipkei, man šoruden plānots arī jauns garstāsts pusaudžiem.

– Stāvēšana uz vietas nozīmē zināmu iešanu atpakaļ. Kas iecerēts, lai augtu un attīstītos Rakstnieku savienības mūsu pilsētas nodaļa?
– Prieks, ka biedrības biedru kandidātu saraksts papildināsies ar jauniem vārdiem. Pašlaik rakstnieku un tulkotāju pulkam varētu piebiedroties Gunta Šnipke un Silvija Ģibiete. Bez tam vasarā nav apsīkusi arī sadarbība ar lietuviešu kolēģiem, cerams, ka Klaipēdas autori ieradīsies arī Dzejas dienu pasākumos Liepājā, un tad mēs pārrunāsim kopīgi uzsākto darbu kā ar tulkojumiem no lietuviešu valodas un otrādi, tā arī iesaisti starptautiskā projektā kopā ar kaimiņvalstu kolēģiem no zemēm ap Baltijas jūru.

Pašlaik aktīvi un rosīgi ir jaunie autori. Gan tie, kuri pavasarī un vasaras sākumā apmeklēja Jauno literātu skolu, gan tie, kuri jau apzinājuši savu vietu literatūrā. Agnese Matisone, kas veiksmīgi debitēja nacionālajā lugu konkursā, tagad kopā ar dzejnieku, iespējams, nākotnē arī dramaturgu Jāni Macku, veidoja scenāriju “Tele2 Beatch Party” dzejnieku uznācienam, kas ir jauno autoru viedoklis pret narkotikām. Šeit sava loma noteikti Liepājas rajona literārās apvienības darbībai, kas vieno daudzus jaunos autorus. Vajadzīga liela drosme, lai piedalītos šādā sarīkojumā, proti, ne tikai pačalotu, bet pateiktu to, ko domā daudzi, bet vēl neuzdrošinās paust.

– Pagājušajā vasarā notika jauno autoru mācības “Priekšaicinājums”. Jaunieši, kas tajās piedalījās, atzina tās par vērtīgām.
– Augusta sākumā atkal kopā pulcēsies jaunie talanti no Rīgas un Liepājas, jaunie cilvēki atkal darbosies kopīgi ar meistardarbnīcu vadītājiem Latvijas Rakstnieku savienības dzejas konsultantu dzejnieku Eduardu Aivaru un Dramaturgu ģildes valdes priekšsēdētāju dramaturgu Daini Grīnvaldu. Prozas vakars paredzēts pie rakstnieka Ērika Kūļa, un tad kopā sapulcēsies gan mūspuses rakstošie, gan tie, kuri piepulcējas vienkārši tāpat. Es gribētu, lai jaunie cilvēki ar vārdu “literāts” saprastu, ka tas nozīmē labi rakstīt, būt aktīviem un radošiem.

– Pieminētās aktivitātes parāda, ka literāti ir gatavi ne tikai savus darbus tautās laist, bet arī paši iet pie lasītājiem, lai dažādos veidos paustu savu nostāju. Bet vai nav apstājies radošais darbs, kas veicams vienatnē ar sevi un savām domām?
– Sadarbojoties ar tirdzniecības namu “Kurzeme”, kas mums sniedz atbalstu, līdzīgi kā slavenajās “Bildēs” Rīgā, literāti cer sapulcināt radošus ļaudis ar viņu hobijiem vai citādām literārām nodarbēm vienotā izstādē, izveidot dzejnieka “pieņemšanas” telpu un, sagaidot Dzejas dienas, izstādi slēgt ar jautrām izdarībām. Protams, katrs šovasar radījis pa kādam jaunam darbam, kāds dzejolis uzrakstīts vai luga sacerēta, daži dosies uz Saulkrastiem, kur augustā notiks lielais jauno autoru “Aicinājums”. Pamatīgs veikums ir šovasar radītie dzejas teksti Latvijas jubilejas pasākumam. Mēs – Olafs Gūtmanis, Jānis Hvoinskis, Ineta Stadgale, Gunta Šnipke, Sandra Vensko – tikām aicināti radīt “Kapteiņu stāstus”, ko jau muzikāli apstrādā komponists Zigmars Liepiņš. Tas viss būs skatāms un klausāms novembrī, kad Liepāju kā kādreizējo (uz laiku, un tomēr) galvaspilsētu apciemos arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

– Radošo moku un literāro darbu tapšanas laika kulminācija mēdz būs Dzejas dienas.
– Tām jau tagad aktīvi gatavojas Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka, piesaistot dzejniekus no galvaspilsētas. Mūsu rūpes – parādīt, ka Liepāja ir viesmīlīga, erudīta un interesanta pilsēta gan mums pašiem, gan tāda uzlūkojama ciemiņu acīm.

Gribu piebilst, tas teiktais ir tikai daļa no visa, ko vasarā dara un paveic dzejnieki un rakstnieki Liepājā. Tomēr profesionāliem literātiem ikdiena parasti sākas ar prāta iesildīšanu pie papīra lapas vai datora, jo, kā allaž, kāds raksta romānu, kādu vārsmu vai rada filozofisku traktātu par to, cik mēs visādi dzīvojam.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Ziedoņa Safronova foto

Mūspuses literāti ir gatavi iet tautā, lai ar savu vārdu paustu attieksmi pret narkotiku lietošanu.

Dzejnieku vasaras veikums

Konkursam “Pret narkotikām”

 
Jana Hļebņikova
***

Deg iedomātā pasaulē
Laimīgu atmiņu piemirkuši
Sargeņģeļa spārni
Kūp smaidi jūtas
Kvēlo nakts pastaigas
Zvaigznes tik bālas
Mēnesim izdega spuldzīte
Stindzinošs klusums
Un vientulības ieskauts kliedziens
Kritiens tukšumā

Agnese Matisone
***

Uzkarsē mani
un ievelc.
Ievelc,
lai iedurtu.
Iedur mani sevī
kā nātri,
kā indi tu.
Asinīs ieplūst
tik rimti
un uzbango
līdz ar mums.
Noreibsti šoreiz
no manis.
Noreibsti šoreiz
no mums.
Kur pazudi tu,
mans mīļais,
kā vārds
ieskrāpēts smiltīs?
Kur esi tu,
mans mīļais,
kā miesā
iespiesta zīme?

No muzikālā darba “Kapteiņu stāsti”

Olafs Gūtmanis
Vācu kapitāna songs

Pa sensenu ceļu kuģojam
Uz Kūrlandi dzintara krastā.
Pēc saules akmens vēl lībiešos
Vēl kursiešos neatrastā.
O Bernstein, O Bernstein, O Bernstein,
In Liva fahren vier ein!

Vēl pagānu rotās spulgo un mirdz
Teiksmainais saules akmens.
Šai zemītē (smiltiņā) dzintara priedei
Dziļdziļi ielaistas saknes.
O Bernstein, O Bernstein, O Bernstein,
In Liva fahren vier ein!

Šī jūra mums, ģermāņiem, uzskalos
Dzintaru pilnām riekšām,
Mēs pagānu spītu salieksim
Bīskapa Alberta priekšā.
O Bernstein, O Bernstein, O Bernstein,
In Liva fahren vier ein!

Jānis Hvoinskis
Vikingu kuģa kapteinis

Kā garām slīd putna skrējiens
Tavs tēls iznirst pusnaktī
Tik kuģis viss asinīs
Ko nenomākt jūrai
Un kādēļ šis guvums
Mums vajadzīgs

Vai debesis augšā to atbalstīs
Mans kuģis viss asinīs
Mans kuģis viss asinīs…

Mēs nevaram zināt
Kas krastā mūs sagaidīs
Mūsu krasts varbūt tukšs būs
Un izdedzis
Vien tukšajos logos krusts būs cirsts
Vien nodedzis krusts mūs sagaidīs

Mans kuģis slīgst asinīs
Mans kuģis slīgst asinīs
Vai debesis augšā to atbalstīs…

Joprojām vēl tumsa pretī mums viz
Joprojām vēl klusums debesīs
Vai tālumā kāds redz piekrastes ugunis
Vai neteic jau atbildi debesis
Bet tās arvien klusē melni tumšas un viss
Un nezin vai asinis laupītās atbalstīs

Mūsu kuģi slīgst asinīs
Mūsu kuģi slīgst asinīs
Kā debesis augšā tos atbalstīs…

Sandra Vensko 
No Liepājas uz Cusimu, uz neatgriešanos

Nesēro Liepājas puikas,
enkuru paceļ lai sirds,
Nav Cusima mūsu mājas,
aiz borta jau matroži mirst…

Matroži, puikas uz klāja,
ir nežēlīgs ceļavējš.
Tas pasaules karti zīmē,
un japāņi uzvarēs!