Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas deju ansamblis “Rucavietis”
nosvinējis savu 60 plus 1 jubileju. Krāšņajā un bagātīgajā koncertā “Es
noaudu zvaigžņu segu” dejoja gan bijušie, gan tagadējie rucavieši un viesi
– postfolka grupa “Zari”, Liepājas ģitāristu lielansamblis un deju
studija “Harmony”.

Lai gan 60 gadu Tautas deju ansamblim “Rucavietis” apritēja jau
pagājušajā gadā, Dziesmu un deju svētku dēļ svinības bija atliktas par gadu
vēlāk. Kā nekā trīsarpus stundu garam koncertam ir pienācīgi jāsagatavojas. Uz
to dejotāju rindās bija sapulcināti daudzi agrākie kolektīva dalībnieki, un
koncerta beigās Tautas mākslas un kultūras centra vadītāja Baiba Kļava rosināja
“Rucavieti” nākamajos Dziesmu un deju svētkos startēt arī ar vidējās
paaudzes kolektīvu.

Tā kā jubilejas koncerts norisa Latvijas neatkarības svētku reizē, tas ne
tikai priecēja ar brīnišķīgām latviešu tautas dejām, bet caur tām arī
atgādināja mūsu identitāti, saknes un latviskuma spēku. Ne velti šī kolektīva
dibinātājs Voldemārs Pūce, kas dažus gadus pēc Otrā pasaules kara tālajā 1953.
gadā nodibināja “Rucavieša” priekšteci tautas deju kolektīvu
“Draudzība”, atzina, ka tolaik tas bija arī sava veida protests pret
sistēmu. “Visi bijām jauni, gribējām kaut ko darīt, pulcēties. Visur viss
bija krievu valodā, gribējās kaut ko latvisku, un izrādījās, ka citi jaunieši
arī grib. Un tā tas viss sākās,” atminējās bijušais kolektīva vadītājs un
norādīja, ka arī mūsdienās pēc šādas izpausmes ir nepieciešamība. Bet jubilejas
koncertā V. Pūce jutās lieliski, taču nedaudz dīvaini, jo tik daudz gadu
pagājis kopš kolektīva aizsākuma.

Tautas deju ansamblis “Rucavietis” svētkos pateicās tā dibinātājam
Voldemāram Pūcem, ilggadējai vadītājai un pašlaik goda vadītājai Olitai
Laiveniecei, bijušajai repetitorei Ilmai Neimanei, bijušajām koncertmeistarēm
Elitai Siliņai un Inārai Rozenbahai, tērpu pārzinei Viktorijai Faulbaumai,
repetitorei Inārai Lisovai, koncertmeistarei Agitai Dobelei, Tautas mākslas un
kultūras centra komandai un tā direktorei Baibai Kļavai un ansambļa vadītājai
Sandrai Blumbahai.

Koncertā gaismā celtas bija gan zelta fonda dejas, ko mūsdienās dejo reti,
gan priekšnesumi, kas jau robežojas ar laikmetīgo deju, gan arī bagātīga citu
tautu deju programma, kurā bija iekļautas igauņu, lietuviešu, ukraiņu, krievu,
moldāvu, vācu un ebreju dejas. Šī koncerta daļa atgādināja par to, ka ikvienai
tautai ir tiesības būt un katras tautas brīvība ir nenovērtējama. Tāpat, ņemot
vērā pasaules politiskās norises, ar daudz dziļāku jēgu izskanēja postfolka
grupas “Zari” latviskās identitātes spēka dziesmas, kuras ekrānā
papildināja latvju zīmes Ukrainas karoga krāsās. Milzu devu jaudas sniedza
ģitāristu un bundzinieku lielansamblis, kura izpildījumā skanēja dažādu laiku
visiem zināmu latviešu dziesmu popūrijs. Bet koncerta vislielākais spēks bija
no dejotājiem starojošais milzīgais prieks un gandarījums par iespēju atdoties
dejai, izteikties tajā un dalīties sakāmajā kopā ar pārējiem.

Koncerta izskaņā ansambļa ilggadējie dalībnieki no Liepājas domes
priekšsēdētāja vietniekiem Gunāra Ansiņa un Jurija Hadaroviča saņēma atzinības
rakstus un svētku kliņģeri. Bet vēlāk “Rucavieša” bijušie un
tagadējie dejotāji, kolektīva dažādu laiku vadītāji, repetitori, tērpu
pārzinātāji un citi ar to saistītie posās uz svētku balli Latviešu biedrības
namā, kur ļāvās satikšanās priekam, dalījās atmiņās un nepaguruši turpināja
dejot.