Tieši pirms nedēļas, pagājušajā sestdienā, ar Liepājas teātra aktieri Mārtiņu Kalitu biju norunājusi tikšanos Latvijas 1. rokkafejnīcā. Tur rāmi, saulītei aiz loga spīdot, tērzējām par kino. Tobrīd viss šķita tik ierasti.

Bet jau pēc divām dienām rokkafejnīcu slēdza un Mārtiņš rīta agrumā izlidoja uz Maskavu, lai pēc tam tālāk dotos uz Odesu, kur tiks iemūžināti filmas “Saules dūriens” nākamie kadri.

Jūnijā, kad notika mūsu iepriekšējā saruna, Mārtiņš par slavenā režisora Ņikitas Mihalkova uzņemto filmu “Saules dūriens” izvairījās runāt, aizbildinoties, ka vispirms jāpadara darbs un tad varēšot tērzēt – neesot ko skriet laikam pa priekšu. Bet nu jau daudz kas ir padarīts, un ar Liepājas teātra aktieru starpniecību mēs varam ielūkoties filmēšanas laukumā.

Filmas “Saules dūriens” sižets veidots no diviem stāstiem, kuru autors ir krievu rakstnieks un dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts literāts Ivans Buņins. Viens no darbiem ir “Saules dūriens”, kas tapis 1907. gadā. “Tas ir stāsts par jaunu vīrieti, Baltās armijas virsnieku. Uz kuģīša, kas peld pa Volgas upi, viņš satiek sievieti. Augstākstāvošs spēks saved kopā divus pilnīgi nepazīstamus cilvēkus, un viņi aizvada pasakaini skaistu mīlas nakti. No rīta abi šķiras. Pēc šīs nakts poručiks jūtas desmit gadu vecāks,” sižetu ieskicē Mārtiņš. Viņa partneri filmā atveido vēl viena Krievijas kino pasaulei sveša seja – aktiermākslas studente Viktorija Solovjova (attēlā).

Otrs stāsts ir “Nolādētā diena”, kas uzrakstīts 1920. gadā, kad jau beidzies Pirmais pasaules karš un Krievijā sāk pieklust boļševiku īstenotā revolūcija. Mārtiņš Krievijā dzirdējis cilvēkus apspriežam to, kā vienā filmā iespējams savienot divus tik dažādus stāstus, divas tik nesavienojamas lietas. “Viens ir skaists, pozitīvs, gaišs stāsts, bet otrs – drūms, pelēks, ar negatīvām emocijām pilns,” viņš salīdzina.

Jau iepriekš rakstījām, ka filmā “Saules dūriens”, kurai scenāriju rakstījis arī Mihalkovs pats, Mārtiņš spēlē galveno lomu. Viņa atveidotais jaunais oficieris ir vienīgais, kas parādās abos stāstos. “Tā nav raksturloma, līdz ar to tēls briesmīgi tālu no manis paša nav – poručiks nav ne klibs, ne ar kupri. Viņš ir labs cilvēks, enerģisks un atvērts,” jautāts, vai mēs viņu filmā atpazīsim, skaidro Mārtiņš.

“Filmas komanda ir liela un ļoti patīkama, cilvēcīga. Varu atvērties kā cilvēks, jo pretī ir tieši tādi paši ļaudis, neviens neskatās virsū ar drūmu seju, visi mēģina palīdzēt, un tieši tas pats ir jādod pretī. Tas nenozīmē, ka esi aktieris galvenajā lomā, vari iet ar augsti paceltu degunu un visus izrīkot. Svarīga ir cilvēcība pret jebkuru, kurš strādā pie šī darba,” uzsver Mārtiņš. Labus vārdus viņš saka arī par slaveno režisoru Ņ. Mihalkovu. “Ar viņu sastrādāties ir ļoti patīkami, jo viņš rīkojas profesionāli, tīri, smalki, atbild par katru savu darbu, soli. Uzskatu, ka tā ir vērtība. Es arī tieši tāpat gribu darīt, līdz ar to mums ir viegli vienam ar otru, darba ziņā mums saskan,” sadarbību raksturo liepājnieks. “Es režisoram pilnīgi uzticos. Redzu, ka tam cilvēkam kino ir galvā no A līdz Z. Tāpēc man nav uztraukuma.”

Mārtiņš Maskavā ieradies jūlija sākumā. Pirmajā mēnesī notikuši sagatavošanās darbi. Ar konsultantu palīdzību viņš uzlabojis krievu valodas izrunu, apguvis tā laika manieres, izturēšanos pret sievieti, etiķeti, kā arī strādājis pie sava tēla izveides.

Līdz gadumijai bijis nofilmēts filmas pirmais stāsts. “Viss iet diezgan raiti, pēc plāna,” spriež aktieris. Filmu paredzēts beigt uzņemt pēc aptuveni diviem mēnešiem. Kad tai būs pirmizrāde, to vēl nevarot pateikt. Mārtiņš nezinot arī, vai filma būs redzama Latvijas kinoteātros. “Man to visu gribas zināt tikpat daudz, cik jums,” ar degsmi balsī saka aktieris.

Skaistajā un sakoptajā Šveicē filmētas poručika un skaistās svešinieces tikšanās. Vēl iemūžinātas ainas Gorohovecā, Vladimiras apgabalā, un Maskavā, “Mosfiļm” paviljonā. Bet tagad “Saules dūriena” komanda, visticamāk, jau atrodas Odesā, kur iemūžinās stāstu “Nolādētās dienas”. Mārtiņš izsver, ka visās vietās viņam bijis vienlīdz interesanti strādāt: “Jo viss bija pirmoreiz – pirmo reizi filmējos paviljonā, pirmo reizi pilsētā, kur bija izvietotas dekorācijas, pirmo reizi man bija ekspedīcija uz ārzemēm.” Bet vispār saistībā ar filmu viņš ir apmierināts ar visu. “Tas ir tāds kokteilis, kur visas sastāvdaļas ir tieši tādas, kādām vajadzētu būt. Ja kādam gāja grūti vai viegli, tas bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai līdz kaut kam tiktu. Ja cilvēkam uzreiz būtu gājis viegli, iespējams, mēs kaut ko būtu palaiduši garām,” aizdomājas aktieris.

Foto: trite.ru
Mārtiņš kopā ar slaveno režisoru Ņikitu Mihalkovu.

Zemāk atrodamajā video materiālā Mārtiņš filmēšanas laukumā – uz kuģīša – ir redzams sākot no 11 minūtes.