13. decembrī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā Rīgā notika Kurzemes pilsētu un novadu kultūras nozares pārstāvju tikšanās ar “Rīga 2014” radošās komandas pārstāvēm Aivu Rozenbergu un Diānu Čivli, lai pārrunātu iespējas, kā Liepāja un citas Kurzemes pašvaldības varētu iekļauties 2014. gada aktivitātēs, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

“Šis tituls ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai visticamāk atnesīs zināmu sociālu un ekonomisku aktivitāti. Latvija salīdzinoši nav liels reģions Eiropas kontekstā, tāpēc jau šobrīd jāsāk strādāt pie konkrētām kultūrtūrisma aktivitātēm novados, radot tūristos interesi izbraukt arī ārpus Rīgas,” uzskata Kultūras pārvaldes Attīstības projektu vadītāja Krista Kalnarāja, skaidrojot šīs tikšanās nepieciešamību.

A.Rozenberga un D.Čivle atzina, ka Kurzeme ir pirmais novads, kas tik konkrēti pozicionē savu vēlmi sadarboties. Līdz šim viskonkrētākā sadarbība “Rīga 2014” komandai iezīmējusies ar Siguldu, kas ir oficiālais partneris, kā arī zināmi iespējamie projekti izkristalizējušies sadarbībā ar Cēsīm. Abas projekta “Rīga 2014” pārstāves norādīja, ka ir apsveicama ideja pozicionēt sevi visam Kurzemes novadam, jo tas paverot iespēju notikt vērienīgākām aktivitātēm, tādējādi piesaistot arī lielāku uzmanību.

K.Kalnarāja pastāsta, ka tikšanās laikā panākta šāda vienošanās: katra kultūras nozares atbildīgā iestāde Kurzemes pašvaldībās sagatavos savu piedāvājumu tām unikālajām un atraktīvajām kultūras norisēm, kas varētu būt saistošas ārvalstu tūristiem un viesiem. Piedāvājumi tiks iesniegti Kurzemes plānošanas reģiona administrācijai un tā organizēs jau nākošo tikšanos ar “Rīga 2014” radošo komandu, lai izvērtētu, kas no tā visa iekļaujams Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmā. “Aktivitātes noteikti būs saistītas ar arhitektūru, kulinārijas savdabību, dažādiem festivāliem, mākslas aktivitātēm,” precizē K.Kalnarāja.

Paralēli “Rīga 2014” komanda risina finansējuma jautājumus. “Ir zināms, ka Kultūras ministrija Eiropas Kultūras galvaspilsētas projektam finansējumu ir paredzējusi, tomēr tas nenodrošinās iespēju segt visas izmaksas, tāpēc tiek plānots  finanšu resursus meklēt arī Ekonomikas ministrijā, jo šī ministrija ir atbildīga par tūrisma nozari valstī. Savukārt tūrisms no kultūras nav atraujams, tāpēc jau šobrīd D.Čivle uzsvēra, ka pašvaldību piedāvājumam jābūt balstītam uz kultūrtūrismu,” par dzirdēto informē K.Kalnarāja.

Liepājas Kultūras pārvalde līdz nākošā gada janvāra beigām sagatavos piedāvājumu par tām norisēm, kas varētu būt interesantas Latvijas un Eiropas mērogā, kā arī turpinās sadarbību ar Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroju, attīstot jaunus produktus un piedāvājumus. “Liepāja noteikti būs ieguvēja, sadarbojoties ar  Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekta komandu,” uzskata Kultūras pārvaldes Attīstības projektu vadītāja.

Sintijas Zīvartes foto