Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 24. septembris

+14°C
Vējš: A 5.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Agris, Agrita

Ārvalstu studenti iepazīst unikālās ērģeles

Atslēgvārdi sv.trīsvienības katedrāle | ērģeles | studenti

Vakar Liepājā viesojās Dānijas Karaliskās mūzikas akadēmijas ērģeļmūzikas studenti un profesori, lai klātienē iepazītu Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles. "Liepājai ir ērģeļmūzikas centra potenciāls," klātienē novērtējis unikālās ērģeles, sacīja dāņu profesors Hanss Davidsons.

Dānijas Karaliskās akadēmijas 22 ērģeļmūzikas studenti no Dānijas, Zviedrijas, Itālijas, Anglijas, Slovēnijas un citām valstīm un viņu profesori Hanss Davidsons un Bīne Brīndorfa Latvijā ieradušies studiju braucienā un iepazīst dažādas mūsu valsts nozīmīgākās ērģeles. Latvijā viesus uzņem Mūzikas akadēmijas profesore, ērģelniece Vita Kalnciema, un vakar viņa viesus atveda uz Liepāju, uz Sv. Trīsvienības katedrāli, kur studenti un profesori iepazina unikālo kultūrvēsturisko vērtību – pasaulē vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, to uzbūvi un skanējumu, bet profesori apmeklēja ar Sv. Annas baznīcas ērģeles, ko gan pašlaik spēlēt nav iespējams.

Katrā vietā studentiem un profesoriem kāds vispirms pastāsta par baznīcu, tās vēsturi un interjeru. Tad viesi ieklausās ērģeļu kopskaņā, atsevišķos reģistros. Un pēc tam dodas pie ērģelēm. Ielūkojas, kā tās ir uzbūvētas, un pa vienam vien izmēģina spēkus pie instrumenta. "Visi atbraukuši ar savu repertuāru, iepriekš esam elektroniski nosūtījuši reģistru sarakstus un viņi ir izvēlējušies skaņdarbus, tagad viens pēc otra izmēģina praktiski, kā tas ir spēlēt uz tik arhaiska instrumenta," pastāstīja Vita Kalnciema.

Ērģeļmūzikas profesori no Dānijas Hanss Davidsons un Bīne Brindorfa specializējas baroka laika mūzikas instrumentos. "Un, tā kā šajās ērģelēs liela daļa reģistru ir no 1779. gada ērģelēm, viņi, protams, bija ļoti ieinteresēti," sacīja profesore Kalnciema. Dāņu profesori Liepājā viesojās pirmoreiz. "Ērģeles ir unikālas visā Eiropā," atgādināja profesors Davidsons, kurš beidzot tās novērtēja arī klātienē, atzīstot, ka redzēt tās un spēlēt ir pavisam kas cits, nekā uzzināt teorētiski. Profesors bija gandarīts iepazīt ērģeles no tehniskās puses un akcentēja, cik atšķirīgas kvalitātes tām piešķīris katrs gadsimts un kā instruments audzis un mainījies. Viņš uzsvēra, ka šis Latvijas kultūras mantojums būtu vēl vairāk novērtējams un sakārtojams. Ja atkal skanīgās pārvērstu arī Sv. Annas baznīcas ērģeles, Liepāja varētu kļūt par ērģeļmūzikas centru, uz kuru meistarklasēs brauktu ērģelnieki no malu malām.

Dānijas Karaliskās mūzikas akadēmijas studiju brauciena programma paredzēta līdz sestdienai. Šīs nedēļas laikā viesi kopumā iepazīs 10 ērģeles Latvijas dievnamos un vēl trīs Mūzikas akadēmijā. "Tā ka mums būs varens handikaps beigās. Es ceru, ka viņi aizbrauks mājās apmierināti un priecīgi," sacīja profesore Kalnciema un pastāstīja, ka viesošanās izskaņā Rīgas Domā paredzēts divu profesoru un divu studentu koncerts.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!