Pieminot un godinot 1991.gada barikāžu notikumu dalībniekus, rīt, 20.janvārī, četrās Liepājas barikāžu vietās tiks iedegti ugunskuri un barikāžu dalībnieki skolēniem stāstīs par to laiku notikumiem.

Par to informēja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa.

Viņa atzina, ka šis laiks Liepājā bijis trauksmains – lielais skaits padomju armijas karavīru, kas tolaik atradās Karostā, bija gatavi izpildīt pavēli un ieņemt vairākus stratēģiski svarīgus pilsētas objektus.

“Liepājā 14.janvārī pirms divdesmit gadiem Čakstes laukumā, netālu no toreizējās pilsētas valdes ēkas, notika plašs interfrontes mītiņš. Lai aizsargātu pilsētas valdi, Tautas frontes Liepājas nodaļa rīkoja savu mītiņu, kurā tika pieņemts lēmums veidot barikādes,” atceras Šēniņa. Barikādes Liepājā tika izveidotas pie pilsētas valdes, televīzijas torņa, pasta ēkas un Tautas frontes ēkas Ukstiņa ielā.

“Liepājā uz barikādēm nebija tik daudz cilvēku kā Rīgā, bet galvenais uzdevums bija informēt pilsētas valdi un Tautas fronti par situāciju pilsētā, lai varētu to kontrolēt,” stāsta muzeja speciāliste, uzsverot, ka tolaik Karostā atradies ļoti liels skaits padomju armijas karavīru.

“Barikāžu laikā slepeni tikos ar kādu padomju armijas kapteini. Viņš informēja, ka situācija ir bīstama un armija gaida pavēli, un jau zina, kuri stratēģiski svarīgi pilsētas objekti tai jāieņem,” atceras muzeja speciāliste, piebilstot, ka tādas pavēles, par laimi, nav bijis. Barikāžu laikā telefons Tautas frontes Liepājas nodaļā zvanījis bez pārtraukuma. “Saņēmām dažādas, bieži vien arī nepatiesas ziņas, ka tanki jau brauc uz Liepāju. Liepājnieki arī detalizēti ziņoja par padomju armijas transporta pārvietošanos Karostā,” stāstīja muzeja pārstāve.

Kā informēja Šēniņa, nav iespējams precīzi pateikt, cik daudz liepājnieku devās uz barikādēm Rīgā – Tautas frontes Liepājas nodaļa katru dienu organizējusi divus autobusus uz Rīgu, taču šādus braucienus rīkojuši arī vairāki pilsētas uzņēmumi – Piena kombināts, Sērkociņu rūpnīca un citi uzņēmumi, “kur bija latviski kolektīvi”. “Toreiz jau neviens nedomāja par vēstures rakstīšanu un daudzas lietas netika piefiksētas. Galvenais mērķis toreiz bija nosargāt neatkarīgu Latviju,” atzina muzeja pārstāve.

“Atceroties to, kas barikāžu dienās notika mūsu Tautas frontes mītnē, brīžam acīs saskrien asaras. Cilvēki plūda straumēm – kāda veca kundze atnesa sava mirušā vīra kažoku, lai dotu barikāžu dalībniekiem, nesa pārtiku, naudu – faktiski atdeva visu, ka viņiem bija,” stāstīja Šēniņa, uzsverot milzīgo cilvēku atsaucību.

Rīt, 20.janvārī, no plkst.9 līdz 10 Izglītības un zinātnes ministrija organizē vēstures stundu visās Latvijas skolās, bet jau plkst.10.30 vietās, kur 1991.gadā bija barikādes, Liepājā – pie tagadējās Liepājas domes, televīzijas torņa, bijušās pasta ēkas un Tautas frontes mītnes, skolēni aizdedzinās piemiņas ugunskurus un tiksies ar barikāžu dienu dalībniekiem.

Centrālais barikāžu piemiņas ugunskurs 20.janvārī plkst.17 tiks aizdegts Liepājas muzeja K.Ukstiņa ielā 7/9 pagalmā. Vakarā pie ugunskura notiks konkursa “Tik tev Latvija, cik tavā sirdī iekšā” skolēnu sacerējumu, eseju un dzejoļu lasījumi, kā arī koncerts, kurā uzstāsies kori “Liedags”, “Aija” un “Dziedonis”. Zemessargi rūpēsies par karstu tēju. Savukārt muzeja darbinieki pasākuma apmeklētājus cienās ar sviestmaizēm, lai atsauktu atmiņā sajūtas, kas vienoja pirms 20 gadiem.

LETA