Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: ZR 6.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Atdzims dzejas teātra tradīcijas  (1)

Atslēgvārdi liepājas teāris | dzejas teātris

Īsi pirms Lieldienām, 21. aprīlī, Liepājas teātrī gaidāma pirmizrāde A. Čaka poēmai "Spēlē, Spēlmani!", kuru iestudē režisors Valdis Lūriņš. Šis nav pirmais mēģinājums uzvest A. Čaka poēmu. Poētiskā teātra estētiku Latvijā iedzīvinājis dramaturgs un režisors Pēteris Pētersons.

Tieši ar šīs Čaka poēmas uzvedumu 1972. gadā Jaunatnes teātrī, P. Pētersons sasniedza savas karjeras augstāko punktu. Šajā iestudējumā P. Pētersons izmantoja vairākus Čaka tekstus, kā arī fragmentus no poēmas "Mūžības skartie".

Līdzīgi strādā arī režisors Valdis Lūriņš, kurš gan uzsver, ka iestudējums atšķirsies, jo nevar būt līdzīgs kādreiz leģendārajam uzvedumam, taču pamatproblēma – personības eksistence svārstīgajā laikā – paliks. Viņa mērķis ir ar Čaka daiļrades palīdzību atklāt ne tikai paša dzejnieka, bet latviešu tautas likteni divu Pasaules karu laikā.

"Dzejas vārds vienmēr ir centies uzspridzināt sabiedrisko domu, aicināt, izaicināt, uzlādēt sabiedrību. Dzejnieki ir sapņotāji, kuri ticot vārda spēkam, ir centušies un cenšas šo pasauli padarīt labāku," uzsver V. Lūriņš.

Iestudējums tiek veidots kā likteņspēle 2 daļās, tajā skanēs Imanta Kalniņa mūzika, kura sarakstīta P. Pētersona iestudējumam.

Režisors savā radošajā komandā uzaicinājis arī režisora asistenti Ilgu Martinsoni, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, kostīmu mākslinieci Renāti Bāliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku un gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani.

Lomās: Kaspars Kārkliņš, Anda Albuže, Sigita Jevgļevska, Inese Jurjāne, Anita Kvāla, Marģers Eglinskis, Armands Kaušelis, Leons Leščinskis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Pēteris Lapiņš, Ilze Jura, Laura Jeruma, Madara Melne un Everita Pjata.

"Latviešu literatūrā nav daudz dramaturģisku darbu, kas runātu par cilvēka likteni vēstures peripetijās. Tas, ka to dara dzejnieks, kam "sirds uz trotuāra" ir neapšaubāmi," piebilst V. Lūriņš.

Zanda Borga,
Liepājas teātra literārā padomniece

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!