Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 16. jūlijs

Vārdadiena: Estere, Hermīne, Liepa

Atklās Lotara Džeriņa jubilejai veltītu fotoizstādi

Atslēgvārdi lotars džeriņš | ērģeles | jubileja | fotoizstāde | biedrības nams

Ilustratīvs foto
Foto: Publicitātes

4.jūnijā pulksten 17 Liepājas latviešu biedrības namā tiks atklāta Liepājas ērģelnieka Lotara Džeriņa 55 gadu jubilejai veltīta fotoizstāde, kurā fotogrāfs Varis Sants atklāj ērģelnieka un liepājnieka radošā darba un dzīves mirkļus, informē biedrības nama sabiedrisko attiecību speciāliste Amanda Anna Millere.

Savu degsmi pret ērģelēm, kam tiks piešķirta liela loma izstādes atklāšanā, izsaka L. Džeriņš: “Skumji, ka Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles neskan vairs koncertos, bet tikai dievkalpojumos. Labi, ka Latvijā ir aizsākusies dažādu veidu ērģeļu restaurācija, pirkšana un arī pārdošana. Ērģelniekam baznīcā ir tikai sēdvieta pirmajā rindā, pieturot zvana pogu. Man ir liels prieks, ja ērģelnieks ir redzams kā koncertprogrammas izpildītājs. Lai arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles ir leģendāras un vēsturiskas, tās spēj ievest mūs gara pasaulē franču, angļu, vācu un citu valstu komponistu partitūrās.”

Kopumā izstādē būs skatāmas vairāk kā divdesmit fotogrāfijas, kuras atspoguļos talantīgā ērģelnieka gan personības, gan dzīves gājuma, gan profesionālās karjeras attīstību. Izstādē būs aplūkojami L. Džeriņa personīgie portreti, kā arī attēli no dažādiem pasākumiem, kur viņš sastopams kopā ar saviem domubiedriem un atbalstītājiem. Atsevišķs izstādes bloks tiks veltīts mūzikas instrumentam – ērģelēm, kas spēlējušas lielu lomu L. Džeriņa dzīvē.

L. Džeriņš savulaik mācījies E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas turpinājis studijas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā docenta Māra Švinkas klavierspēles klasē un profesora Tālivalža Dekšņa ērģelspēles klasē. L. Džeriņš ir pirmais Latvijas ērģelnieks, kurš ieguvis maģistra grādu 1996. gadā. Pēc studijām Latvijā ērģelnieks papildinājis zināšanas L. Lomana (Vācija), H. Ū. Ēriksona (Zviedrija), N. Denbija (Apvienotā Karaliste) un citu ērģelnieku meistarklasēs, kam pateicoties L. Džeriņš ieguvis vērtīgas zināšanas un pieredzi, kas ļāvušas sekmīgi piedalīties dažādos starptautiskos konkursos un atskaņot soloprogrammas gan Vācijā un Norvēģijā, gan Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Krievijā Somijā un Baltijas valstīs. Papildus koncertējis Nīderlandes karalienei Beatriksei, Beļģijas karalim Albertam II, Horvātijas, kā arī pašmāju prezidentam. Sadarbībā ar Liepājas simfonisko orķestri un Latvijas Filharmonijas kamerorķestri atskaņojis solopartijas ērģeļkoncertos. No 1989. gada līdz 2004. gadam L. Džeriņš ir bijis Liepājas Sv. Trīdvienības katedrāles latviešu draudzes ērģelnieks. Papildus strādājis par ērģelspēles pedagogu E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, bet šobrīd strādā Liepājas Universitātē. No 2002. gada ir Liepājas pilsētas ērģelnieks. Papildus vērienīgajai pieredzei un izglītībai, 2008. gadā sadarbībā ar vokālo grupu “Putni” ticis ierakstīts CD.

Izstāde Liepājas latviešu biedrības nama foajē būs apskatāma no 4. jūnija līdz 28. jūnijam. Ieeja izstādē bez maksas.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!