Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 21. augusts

+16°C
Vējš: DR 6.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Janīna, Linda

Atklāta vēsturisku apsveikuma kartīšu izstāde

Atslēgvārdi izstāde | ziemassvētku kartīte

"Jelgavas tipogrāfijas" Kurzemes Dizaina Centrā, Celtnieku ielā 18 katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 16.00 apskatāma Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu kartīšu kolekcija, informē centra vadītājs Vilnis Kronbergs.

Kā liecina vēsture, pirmās apsveikuma kartiņas viens otram sūtījuši ļaudis Senajā Ķīnā. Toreiz pastāvēja tradīcija, ka pēc katras ciemošanās reizes namatēvs viesiem nosūtīja atklātnīti ar viņa paša un visu jau aizbraukušo viesu vārdiem kā pateicību par viesošanos. Pēc kāda laika sūtītājs papildināja uzvārdu sarakstus ar zīmējumiem, kuros attēloja viesu sarūpētās dāvanas. Kopš tiem laikiem pagājuši daudzi gadsimti, un apsveikuma kartiņas ir nogājušas garu evolūcijas ceļu, papildinoties gan zīmējumu tematikai, gan svētku un notikumu skaitam, kuros ļaudis steidz viens otram novēlēt visu to labāko.

"Jelgavas tipogrāfijas" Kurzemes Dizaina Centrs aicina apskatīt unikālu Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu kartīšu kolekciju, kuras eksponāti datēti, sākot no 19.gs. pēdējiem gadiem līdz Latvijas pirmās brīvvalsts beigām 1940.gadā. "Sveiki, Silvija. Es tev atdodu, bet rītā atnesi man 18 āboļus, tad es tev došu vēl vienu. Atraksti, vai vari atnest. Biruta." Šādas sadzīviskas sarunas līdzās laba vēlējumiem gadumijā un Ziemas saulgriežos vienā no ekspozīcijas kartiņām rakstiski risinājušas Biruta un Silvija no Tukuma apriņķa. Apsveikma kartiņas kā ideoloģisko ruporu, protams, izmantojušas visas varas. Izstādes ekspozīcijā ir arī Ziemassvētku kartiņa no 1914.gada, kurai, mainoties varām, apsveikuma uzraksts pārlīmēts ar jaunajiem valdītājiem tīkamāku. Kopumā izstādē apskatāmas vairāk kā 200 kartiņas.

Kolekcijas autors Benito Grošus (benito6@inbox.lv) ir mūsu novadnieks, dzimis Liepājas apriņķī, mācījies Vaiņodes un Priekules vidusskolās, studējis Latvijas Valsts universitātē, dienējis Padomju armijā. Vēlākos gados strādājis par vēstures skolotāju Rīgā un Talsos. Bez aizraušanās ar senu dokumentu, fotogrāfiju un pastkaršu kolekcionēšanu, piedaloties izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, B. Grošus kopš 1966. gada ir arī īsvilņu radioamatieris (YL 2 CF).

Mūsdienās, kad visus tuvos svētkos mēdzam apsveikt, sūtot mobilā telefona īsziņas, šāda pastkartīšu sūtīšana varbūt liekas veltīgi izdevumi un laiks, taču, skatot izstādes eksponātus, ikviens sajutīs veco laiku noskaņas, mieru un svinīgumu, ko izstaro ar zīmuli vai tintes kātu rakstītie laba vēlējumi laikos, kad cilvēki vēl nenojauta, kādi vēstures un tehnoloģiskie līkloči pēc daudziem gadiem šo jauko apsveikumu sūtīšanas tradīciju pārvērtīs vien entuziastu un kolekcionāru vaļaspriekā.

Ieeja izstādē ir bez makas, un tā būs atvērta līdz 2012.gada 20.janvārim.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!