Ceturtdiena, 25. aprīlis Līksma, Bārbala
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atklāts Liepājas Mākslas forums – sācies stāsts par brīvību un drosmi

Atklāts Liepājas Mākslas forums – sācies stāsts par brīvību un drosmi
Foto: Edgars Pohevičs
28.09.2019 14:02

liepajniekiem.lv

Piektais Liepājas Mākslas forums piektdienas, 27.septembra, vakarā sākās ar atgriešanos atmiņās par pirmo Liepājā sarīkoto festivālu. Uz atklāšanu sanākušie viesi pulcējās pie koncertzāles “Lielais dzintars”. Festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča melnā tērpā un cilindrā nokāpa pa ārējām kāpnēm, izpildot fragmentu no Arnolda Šēnberga melodrāmas “Mēness Pjero”, ar kuru Baiba kā dziedātāja piedalījās pirmajā Liepājas Mākslas forumā.

Smadzeņu viļņu kompozīcija

“Festivāls ir stāsts par brīvību un drosmi. Par satikšanos un sarunām. Pāri laikmetiem, pāri žanriem un ierobežojumiem, sarunās par būtisko, vienojošo un vispārcilvēcisko,” teica B. Bartkeviča.

Liepājas Mākslas forums ir mājas vizuālajai mākslai, kino, teātrim, dejai un mūzikai, kā arī starpdisciplināriem mākslas projektiem. Programmā ir gan vietējo, gan starptautisku mākslinieku darbi.

Dažādās mākslu un tehnoloģiju valodās runā jauno mediju mākslas izstāde “Starpliktuvē”. Tās atvēršana bija pirmais notikums piektajā Liepājas Mākslas forumā.

Izstāde notiek sadarbībā ar elektroniskās mākslas un mediju centru “E-LAB” un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (MPLab).

Viena no izstādes kuratorēm Ieva Vīksne iesaistījās performancē “K 100”, kuru izveidojis mākslinieks Reinis Naļivaiko. “Viņš radījis mobilā sintezatora skaņu kopumu, kuru es atskaņoju ar saviem smadzeņu viļņiem,” teica Ieva, noņēmusi no sevis sensorus,” ar savu koncentrācijas un meditācijas līmeni.

Tā bija kompozīcija no mana prāta jums!”

Koncertzāles “Lielais dzintars” radošo komandu un B. Bartkeviču Mākslas foruma piektajā jubilejā apsveica Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.

“Redzot, cik cilvēku šeit sapulcējušies, un zinot, cik lielu interesi mākslas forums izraisījis iepriekšējos gados, ir skaidrs, ka tas ir iekarojis savu īpašo vietu dažādu kultūras, mūzikas un mākslas pasākumu vidū. Ticu, ka forums arī uz priekšu turpinās dot mums tās emocijas, kādas devis līdz šim,” viņš atzīmēja.

Starpliktuves maģija

“Forums latīņu valodā nozīmē – laukums,” atgādināja koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons. “Tā ir vieta, parasti pilsētas centrā, kur notiek sabiedriski aktīvā dzīve. Koncertzālē mēs visu gadu caur dažādām mākslām un mūziku veidojam dialogu, kura kulminācija ir Mākslas foruma laiks.”

Jaunos medijus viņš nodēvēja par unikāliem Latvijas kultūras vidē un izteica lepnumu par to, ka tieši Liepājā tiek audzināta paaudze, kurai nav bail sajaukt robežas.

Izstādes “Starpliktuvē” kuratore Anna Priedola atzīmēja, ka foruma programmā ir piemiņas pasākums Hardijam Lediņam, kurš ir viens no mediju mākslas pionieriem Latvijā un iedvesmojoša persona jaunajiem māksliniekiem.

“Daudz strādājot ar datoru un daloties ar informāciju tīmeklī bieži saskaros ar datora paziņojumu “Kopēts starpliktuvē”. Nākas uzdot jautājumu – kur tas īsti ir un kā šai dimensijai var piekļūt? Asociācijas ir maģiskas. Mēs pašlaik it kā atrodamies starp virtuālo un reālo dimensiju, starp vietējo un globālo, starp sintētisko un dabisko. Ne tikai man, visiem cilvēkiem ir diezgan mītiski priekšstati, kā darbojas melnās kastes, kurās ir tehnoloģijas mums visapkārt,” viņa atzīmēja.

Izstādē, kas izvietota vairākos koncertzāles stāvos, mākslinieki gan pievērsušies tehnoloģiju funkcijām, kuras ikdienā parasti neizmantojam, gan atklāj dabas burvību, gan atdzīvina vecus un saplīsušus mūzikas instrumentus. Ar izstādi “Starpliktuvē” varēs iepazīties mēnesi.

Īstais formāts – guļus

Liepājas Mākslas forumā ik reizi publika var iepazīt kaut ko nebijušu un gūt pilnīgi jaunu pieredzi. Tāda pieredze bija Guļošais koncerts, kurā beļģu kamermūzikas grupas “Het Collectief” mūziķu trio izpildījumā skanēja amerikāņu minimālista Mortona Feldmana kompozīcija “Nesimetriskā simetrija”.

Bija neparasti vērot, kā uz lielo zāli klausītāji dodas zeķītēs vai basām kājām, līdzi nesot dažāda izmēra spilvenus un daudzkrāsainus pledus.

Grīda bija klāta ar mīkstiem turku paklājiem, uz kuriem ērti izstiepās koncerta apmeklētāji. Tie, kuri vēlējās mūziku klausīties ierastā veidā, iekārtojās sēdvietās. Pusotru stundu garā skaņdarba laikā dažs arī iemiga un pat iekrācās.

Vairāki klausītāji pēc koncerta atzina, ka šo mūziku vairs nevarot iedomāties klausīties citādi, kā vien guļot ar aizvērtām acīm. “Ļoti interesants koncerts,” teica Meldre, kas šķita vēl samulsusi un mūzikas maģijas varā.

“Tas bija tā interesanti, ka mēs te atnākam un visi kopā guļam,” atzina Sindija.

“Bet forši, tas ir kaut kas jauns. Man liekas, tā ir daudz labāk klausīties mūziku, jo tā var vairāk ļauties savai iekšējai pasaulei un savām domām.”

Pianists Rihards Plešanovs pastāstīja, ka nākot uz šo koncertu, esot mazliet tam gatavojies. “Man ir nācies atskaņot vienu Feldmana opusu. Tur vispār bija vairāk pauzes nekā pašas skaņas. Taču šī mūzika mani pārsteidza. Domāju, ka šis formāts guļus bija īstais noķerts, bija fantastiskas sajūtas. Uztvēru šo mūziku kā meditatīvi guļošu. Gan jau cilvēkiem sēžot arī varēja būt līdzīgas sajūtas. Šie mūziķi ir izcili interpreti. Arī no mūziķa prasa šausmīgi lielu spēku atskaņot un iznest šo skaņdarbu, viņi to darīja ar ļoti lielu precizitāti,” teica pianists.

Viņaprāt, Liepājas Mākslas forums ir ļoti kreatīvs un ļoti maz esot festivālu, kuriem ir augstas gan kvalitātes, gan arī radošuma latiņa.

Festivāla pirmā diena noslēdzās ar aktiera Jura Bartkeviča monoizrādi “Zibeņu domas. Irbīte” par mākslinieku savdabi Voldemāru Irbi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz