liepajniekiem.lv
Mīlestība pret deju vieno
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva ”Rucavietis” vadītāja Vineta Egliena sazvanīta vakar dienas pirmajā pusē atzina, ka ir priecīgi un pateicīgi par iespēju būt daļa no fantastiskā deju lieluzveduma.
”Emocijas jau mēģinājumos ir jaudīgas. Būs tiešām ļoti, ļoti skaisti!”
”Rucavietis” Liepāju atstāja jau piektdienas vakarā, un pirmdien Rīgā bijis pirmais koncerts. ”Mēs dūšīgi strādājam, noguruši esam, bet labās emocijas mūs uztur pie dzīvības un mēs ejam uz priekšu.”
Visi dejotāji esot ”uz strīpas” un gatavi svētku kulminācijas pasākumiem. ”Dejosim arī noslēguma koncertā Mežaparkā, tā kā būsim no sākuma līdz par beigām,” pastāsta V. Egliena.
Mainīgie laikapstākļi, kas piedzīvoti arī vakar no rīta mēģinājumos – te lietus, te saulīte – dejotājus nebaidot, savukārt apliecina Liepājas Valsts tehnikuma vidējās paaudzes deju kolektīva ”Odziņa” pārstāve Ieva Ventaskraste, kurai šie ir trešie Dziesmu svētki.
”Jā, lietus ir, jā, arī slapjas drēbes, mati, zeķes. Bet tajā visā ir sava maģija, un tā ir bezgalīgā mīlestība pret deju, kas vieno tūkstošus,” viņa uzsver.
Runājot ar gaidāmo lielo notikumu, Ieva teic, ka jau pirmajos mēģinājumos pār muguru skrējušas skudriņas. ”Man liekas, ka būs jaudīgi, iespaidīgi un ļoti, ļoti skaisti!”
Ieva neslēpa, ka sagurums ir manāms, tomēr dejotāji viens otru uzmundrinot un iedrošinot. ”Mūs motivē tas, kādēļ esam šeit – dalība koncertos.” Tā kā pašiem visa nedēļa esot aizritējusi mēģinājumos, redzēt, ko paveikuši koristi nav varēts.
Šodien uz Lielās ģildes skatuves kāps 61 pūtēju orķestru diriģents no visas Latvijas, lai kopā ar pieciem labākajiem valsts pūtēju orķestriem atskaņotu latviešu mūzikas koncertu “Partitūra svētkiem”. ”Arī es ar prieku spēlēšu šajā kolektīvā,” apliecina Atvars Lakstīgala, bijušais Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents, kurš Dziesmu svētkos piedalās ar Ogres Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestri.
”Protams, nolikt diriģenta zizli un atgriezties pie instrumenta spēles nav vienkārši.
Lai arī savu profesionālo karjeru sāku kā mežradznieks, mežragu publiskā koncertā neesmu spēlējis vairāk nekā desmit gadus. Tomēr zinu, ka mums, diriģentiem, ir augstas kvalitātes prasības gan kā klausītājam, gan arī kā izpildītājiem, tāpēc esmu drošs – koncerts ar savām bagātīgajām krāsām, tembru, akcentu un dinamiku būs īpašs baudījums ikvienam klausītājam.”
“Jūties kā zvaigzne!”
5. jūlijā Hanzas peronā norisinājās Latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā”, tajā piedalījās VPDK “Vērgalīte” pārstāvji un Bārtas un Otaņķu etnogrāfiskie ansambļi.
Deju kolektīvu kategorijā VPDK “Vērgalīte” ieguva 1. vietu ar Nīcas tautastērpa variāciju, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu kategorijā ieguva godalgotu vietu, savukārt Bārtas etnogrāfiskais ansamblis saņēma pateicību.
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine saka, ka tautastērpu skate ir viens no skaistākajiem pasākumiem, kas papildina svētku koncertus. “Skatē es piedalos jau otro reizi, un visiem, kas tur kaut vienu reizi piedalījušies, ir āķis lūpā.
Jo visi, kas nonāk šai notikumā, atmiņas glabā savā sirdī nākamos piecus gadus vai pat visu mūžu.
Ikviens tautastērpa valkātājs, darinātājs ir uzvarētājs tajā brīdī, kad nostājas uz brīnišķīgi skaistās mēles. Mēs tiekam apbalvoti ar pasakaini skaistām fotogrāfijām, video mirkļiem un neaprakstāmi pozitīvām emocijām! Ir nepārtraukta fotoreportieru uzmanība, un tu ar savu tautastērpu jūties kā zvaigzne!” viņa priecīgi teic, norādot, ka jau aizskatuvē valda draudzīga atmosfēra, cits pie cita nāk klāt, jautā no kurienes tērps, kur ņemtas detaļas, un priecājoties par skaistiem kroņiem, jostām, pat kurpēm.
Otaņķu etnogrāfiskajais ansamblis 8. jūlijā piedalīsies arī folkloras dienā “TĪRA SPĒLE. GODS. GODI. GODĪGUMS”, kad tiks pieskandinātas vairākas vietas Rīgas centrā, piemēram, pie Brīvības pieminekļa notiks sadziedāšanās zibakcija.
Otaņķniekiem šī gada svētkos arī īpašs gods – S. Kūlaine uzaicināta būt par Kurzemes balsi noslēguma koncertā “Kopā augšup”. “Ir izveidota “Novadu svīta”, kurā no katra vēsturiskā novada ir viens tautas muzikants, viens tautas dziedātājs un attiecīgā novada melodijas aranžētas pūtēju orķestrim.
Šīs svītas laikā katram novadam skatuves priekšā iznāk simtiem dejotāju attiecīgajos tautastērpos. Tas būs apbrīnojumi skaists priekšnesums,” ieskicē S. Kūlaine, kura uz skatuves kāps kopā vēl ar četriem dziedātājiem, no kuriem trīs ir pašas ģimenes locekļi.
“Mēs visi kopā pārstāvēsim visu Kurzemes balsi,” viņa lepojas.
Savukārt vakarvakarā 433 koklētāji no visas Latvijas tikās kokļu mūzikas lielkoncertā ”Laika upe”. Dienvidkurzemes novadu tajā pārstāvēja koklētāju ansamblis “Stīga”, kurā apvienojušies Vaiņodes un Grobiņas mūzikas skolu audzēkņi.
Ansambļa vadītāja Gunita Riežniece vakar pirms došanās uz “Laika upes” ģenerālmēģinājumu atzina, ka gan pati, gan “Stīgas” jaunieši jūtas ļoti saviļņoti un pilni pozitīvu emociju, jo bērniem šī ir pirmā piedalīšanās Dziesmu svētkos. “Mums iet ļoti labi, bērni jūtas brīnišķīgi, viņi ir apgaroti un prieka pilni! Galvenais, ka mēs sapratām, ko tas viss nozīmē – šeit piedalīties,” viņa priecājās, atzīmējot, ka atmiņā spilgti palikšot gājiens “Novadu dižošanās”.
Pa vidu mēģinājumiem ansamblis paspējis ieplānot dažādas aktivitātes Rīgā. Bijuši zooloģiskajā dārzā, braukuši ar kuģīti uz Mežaparku, apmeklējuši Motormuzeju, Nacionālo vēstures muzeju Dauderu rezidencē, baudījuši Vērmanes dārza un Esplanādes mājražotāju piedāvājumu, vērojuši Rīgas panorāmas skatu no viesnīcas 27. stāva.
“Šajās dienās mēs paspējam ļoti daudz. Kā īstā nometnē – saliedēšanās pasākumi, ekskursijas, spēļu, kino un skaistumkopšanas vakari.
Arī rīta rosmes. Un visam pāri kopmēģinājumi Ķīpsalas hallē,” ar prieku stāsta G. Riežniece.
Viņa atzīmēja, ka vakar no Grobiņas un Vaiņodes uz lielo koncertu bija plānojuši ierasties arī bērnu vecāki. “Arī vecākiem tas ir liels notikums. Viss ir un būs ļoti skaisti, jau tagad kopskanējums ir piesātināts,” pauda “Stīgas” vadītāja.
No visiem svētku koncertiem ansamblis piedalījās tikai “Laika upē”. “Tagad mēs esam C kategorijā, ar nākamajiem svētkiem ņemsim klāt nākamo grūtības pakāpi, līdz ar to varēsim piedalīties arī citos koncertos. Nākamais mērķis mums ir skolēnu dziesmu svētki 2025. gadā,” pastāstīja G. Riežniece.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
