“Es nepretendēju būt mākslinieks, to uzreiz nolemsim skaidri un gaiši,” sirsnīgi uzrunājot kuplo pulku izstādes apmeklētāju, vakar Liepājas muzejā izstādes “Cikls. 30/70” svinīgajā atklāšanā norādīja tās autors – arhitekts, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Uldis Pīlēns. Gleznošanas metodi, kādā top šie darbi, viņš sauc par krāsu meditāciju. Un krāsu ritmi piedzirksteļo visas trīs izstādes telpas.

Aicināts sacīt uzrunu, Uldis Pīlēns atzina, ka ir nedaudz apjucis. Domājis, ka izstādi apmeklē vien tie, kam tas jādara obligāti, un pāris žurnālistu, taču jau garderobē pamanījis, cik daudz tur mēteļu. “Ko jūs te meklējat, draugi?” labdabīgi vaicāja gleznu autors, norādot, ka viņš nepretendē būt mākslinieks. “Jo šī ir cita metode – neveidojot konstrukcijas, neveidojot kompozīcijas, bet ļaujot atslēgt prātu, pieslēgt emocijas, kaut kādus dvēseliskos spēkus un ļaujot strādāt rokām un instrumentiem. Tie paši izvēlas krāsas, nosaka formu, un rezultāts ir tas, ko jūs redzat,” U. Pīlēns pastāstīja, kā top viņa darbi. “Nemeklējiet saturu. Ja kāds grib, var to meklēt, bet te satura nav.” Tā ir tā sauktā bezpriekšmetiskā glezniecība, un tās būtība ir ārpus satura kaut ko pateikt emocionālā jūtu līmenī. Šodien mediji – video, foto vai 3D – realitāti atspoguļo daudz labāk. Un apiešanās ar krāsām ir emocionālais medijs. Ja tas kādu uzrunā, tad daudz dziļāk nekā prāta konstrukcijās.”

Izstādē redzamās krāsu meditācijas radītas pērn. Tās top ar akrilu un špakteļa lāpstiņu uz virtuves galda, atbrīvojot prātu un ļaujoties emocijām. Un pie radoša darba ar krāsām uzņēmējs U. Pīlēns atgriezies pēc 35 gadu pārtraukuma pēc tam, kad “UPB” holdinga aktīvās vadības grožus nodeva citiem.

Krāsu meditāciju autors arī uzsvēra, ka viņu nepavisam nesatrauc, ja kādam kaut kas nepatīk. “Tā ir tā absolūtā brīvības sajūta, jo ne jau es priekš jums gleznoju, tā ir mana iekšējā vajadzība izlikt kaut kur ārā sakrājušās emocijas, un dīvainā kārtā tās ir sanākušas diezgan krāsainas. Skatieties, bet vienmēr ar brīvu smaidu, bez nopietna redzējuma,” viņš rosināja nemeklēt darbos to, kā nav. Tomēr mākslinieks Aivars Kleins, kurš uzņēmējam dāvināja pašgatavotu krāsu paleti Borisa Bērziņa stilā, kādā brīdī pajokoja – ja darbi ierāmēti, tātad pretenzija uz mākslu tajos ir. Un arī mākslinieks, profesors Aldis Kļaviņš U. Pīlēnam solīja pastāstīt, kuri darbi viņu uzrunā un kāpēc.

Tā kā U. Pīlēns ir pazīstams kā mākslas kolekcionārs, “Kurzemes Vārds” vaicāja, vai un par kādu cenu ir iegādājami viņa paša darbi. “Tāpēc arī neesmu mākslinieks, ka man nav vajadzība to uzskatīt par maizes darbu, tā ir tā brīvā relaksēšanās. Šobrīd es darbus vienkārši dāvinu saviem draugiem vai paziņām, kas izsaka vēlmi. Tā ka neesmu domājis par tādām lietām kā pārdošana,” atzina U. Pīlēns.

Izstāde “Cikls 30/70”, kura nosaukumā ietverta pārliecība, ka 30 procentus mūsu personības veidojam mēs paši, bet 70 – apkārtējās vides ietekme, Liepājas muzejā būs apskatāma līdz 16. aprīlim.

26Skatīt galeriju