No 14. līdz 16. februārim
Rīgā notiks XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls. Tā plašā un
daudzveidīgā programma piedāvās meistarklases, izrādes, masku skati, danču
vakaru un citas aktivitātes Vecrīgā. Savukārt festivāla nobeigumā Brīvdabas
muzejā ikvienu aicinās uz Meteņu svinēšanu, un šajā sarīkojumā būs sastopamas
arī dziedošās liepājnieces no folkloras kopas “Aštaukas” Ināras
Kalnarājas vadībā.

Festivālā,
ko rīko Latvijas
Folkloras biedrība, sabrauks 24 masku
grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Konferencē un meistarklasēs
piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas, ka
arī antropologs Čezāre Popi no Itālijas. Lai maskošanās tradīciju saglabātu,
popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli
notiek katru gadu dažādās Latvijas vietās.

Viens no organizatoriem Andris Kapusts norāda, ka maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām nav
zaudējušas savu nozīmību. “Visām tautām kultūras tradīcijās dzīvo
daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar
citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir
palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai
un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, dod aizsardzību, nodrošina
auglību un ražu, izdošanos darbos. Arī latviešu kultūrtelpā maskām un
maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan
daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku
gājieni, un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā
70,” stāsta folklorists, kurš savulaik rīkojis masku festivālu arī
Liepājas pusē.

Čigāni, miežvilki, Andrejbērni, vecīši, vastlāvji, ķuļi, budēļi, ķekatas,
kurcumi, galenkas, dādi, tatari, spokstiņi un citi šogad Rīgā būs sabraukuši no
Bārbeles, Dagdas, Katlakalna, Liepājas,
Līvāniem, Madonas, Mālpils, Ogres, Preiļiem, Rēzeknes, Rīgas, Salacgrīvas,
Sarkaņiem, Tārgales, Vidrižiem. Būs arī lietuviešu folkloras kopas un Maskavas
Vēstures un novadpētniecības biedrības pārstāvji, kuri atveidos mītu par pasaules
radīšanu, kas sakņojas somugru mitoloģijā.

Festivāla norises noslēgsies ar Meteņdienu Brīvdabas muzejā, kur būs
sastopamas arī “Atštaukas”. “Vēl precīzu saturu nezinām, bet
brauksim ar savu čigānu programmu. Vai iesim čigānos savā Kurzemes sētā, vai pa
visu muzeja teritoriju klīdīsim, to nemāku pateikt,” saka I. Kalnarāja.