Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 16. augusts

+22°C
Vējš: D 4.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Astra, Astrīda

Atvērs Arnolda Bērza grāmatu par Latvijas neatkarības atjaunošanu

Atslēgvārdi grāmata | liepājas muzejs

18. martā plkst. 15 Liepājas muzeja telpās K.Ukstiņa ielā 7/9 notiks grāmatas "Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998" atvēršana Liepājā un tikšanās ar autoru, vēsturnieku, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu, bijušo liepājnieku Arnoldu Bērzu.

Arnolds Bērzs ir veicis pētījumu par mūsu tautas sarežģīto ceļu uz Latvijas neatkarības atjaunošanu un tām sabiedriskajām organizācijām, kas pretdarbojās Latvijas Tautas frontes 2. kongresā pieņemtās programmas realizācijai. Tas izdots grāmatā "Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998", kur autors apkopojis dokumentus un liecības par šo pretvalstisko organizāciju darbību. Vārdos nosaukti visi tie, kas, padomju impērijai grūstot, atjaunotajā Latvijas valstī zaudēja savas privilēģijas un izmisīgi cīnījās par komunisma dogmu saglabāšanu. Daudzi no viņiem šobrīd netraucēti darbojas valsts un pašvaldību, kā arī ES struktūrās.

Grāmatas pirmais recenzents Ints Cālītis uzskata, ka "atverot Arnolds Bērza grāmatu "Sarkanie burbuļi", katrs no mums pārliecināsies, cik maz mēs zinām (atceramies) par Latvijas neatkarības atjaunošanas laika dramatiskajiem notikumiem."

Notikumiem, kas pakļāva LR Augstākās Padomes Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātus, valdību un LTF vadību brīvības un pat dzīvības apdraudējumam. Mihaila Gorbačova sankcionētajai asins izliešanai 1991. gada 12. un 13.janvārī Viļņā bija jāpārliecina latviešus un igauņus pakļauties Maskavas diktātam. Varas pārņemšanas vajadzībai tika izveidotas organizācijas, kas Latvijas variantā saucās "Vislatvijas Sabiedriskās glābšanas komiteja".

Arnolds Bērzs grāmatas priekšvārdā raksta:"Atgādināt pret latviešu tautu vērstās sabiedriskās aktivitātes šodien ir aktuāli tāpēc, ka interfrontes mantinieki cīņu turpina jaunās formās un latvieši Latvijā, salīdzinot ar pirmajiem neatkarības gadiem, daudzējādā ziņā savas iekarotās pozīcijas ir zaudējuši. (..) Šīs grāmatas uzdevums – izsekot, kā risinājusies un attīstījusies Latvijā dzīvojošo sveštautiešu sabiedriskā kustība par sava valdošā un privileģētā stāvokļa saglabāšanu un atjaunošanu krievu padomiskās impērijas sabrukuma laikā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas."

Autors uzskata, ka Trešā atmoda pārvērtās par Ceturto aizmigšanu, ka, ejot uz brīvu un neatkarīgu latvisku Latviju, mēs nonācām tikai līdz Latslāvijai, ka latviešu tautas labklājības vietā mēs nonācām pie ekonomisko gangsteru labklājības, ka valsts brīvas gaitas vietā atkal krīt Krievijas gravitācijas noteiktajā trajektorijā. Tāpēc tik būtiski ir zināt un saprast kopsakarības, kāpēc mēs esam tur, kur esam. 

Sandra Šēniņa,
Liepājas muzeja galvenā speciāliste

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!