Atzīmēs Latvijas Bruņoto spēku dibināšanas gadadienu
liepajniekiem.lv
Sestdien, 6. septembrī pulksten 13:00 Liepājas muzeja
ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 pulcēsies Latvijas
militāro un nacionāli patriotisko organizāciju biedri.
Kā portālu informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve, Latvijas
Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas vadītājs Juris Skrodelis sadarbībā ar Latvijas Robežsargu asociācijas pārstāvjiem un Latviešu
Virsnieku apvienības biedriem aicina uz tikšanos, lai kopīgi atzīmētu un
atcerētos laiku atjaunotās Latvijas Bruņoto spēku dibināšanas laiku.
Pasākuma
rīkotāji uzskata, ņemot vērā šodienas politisko situāciju, ir svarīgi visām
Latvijas militārajām organizācijām būt vienotām. Pasākumā piedalīsies militāro
apvienību – zemessargu, robežsargu, jaunsargu, virsnieku biedri no Liepājas,
Jelgavas, Valmieras un Rīgas.
Sarīkojuma
turpinājumā Juris Skrodelis dalībniekus aicinās uz Jūrmalciema “Vālītēm”, kur
piedalīsies arī jaunsargi un Zemessardzes 44.
Kājnieku bataljona karavīri
1991. gada janvārī, barikāžu
laikā, tautai radās
pārliecība, ka ir nepieciešama tautas pašaizsardzības organizācija. Līdz ar
Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem
Latvijas Valsts muitas posteņiem un valsts iestādēm, tika terorizēti cilvēki un
rīkotas dažādas provokācijas.
1991.
gada 23. augustā tika pieņemts lēmums, par Latvijas Republikas Zemessardzes
izveidošanu, kurā bija teikts, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs
sabiedrības pašaizsardzības formējums.
Drīz
vien sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. Dažu mēnešu laikā, Zemessardzē
iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada Zemessargu skaits sasniedza jau
17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko Latvijai uzticamo militāro
organizāciju.
Zemessardzes dibināšanas
pirmsākumos, zemessargi bija nepietiekami apmācīti, apbruņoti un slikti ekipēti
un ģērbušies dažādās drēbēs, bet zemessargi darīja visu, lai uzturētu drošību
Latvijā – sargāja robežu, ķēra noziedzniekus un cīnījās ar kontrabandistiem,
cīnījās pret plūdiem un ugunsgrēkiem, bloķēja Padomju karaspēka daļas. Vēlāk,
lai veiktu operatīvāku Zemessardzes darbu, Zemessardzes bataljoni tika iedalīti
vairāku novadu vienībās.