Piektais Liepājas Mākslas forums svētdienas vakarā noslēdzās ar veltījumu Hardijam Lediņam. “Laikmetīgā māksla, rietumu elpa padomju Latvijā 70. gadu beigās un 80. gados. Viņu arsenālā ir sintezatori, datori, bungmašīnas un neizsmeļama fantāzija,” avangarda mūzikas izcilo piemēru raksturoja mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

Koncerts “Kuncendorfs un Osendovskis” tapa 2015. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektā “Hardija Lediņa gads”. Orķestra versiju “NSRD” jeb “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca” 1985. gada albumam orķestra versiju radīja komponists Platons Buravickis.

Avangarda mūzikas domubiedru arhitekta un dīdžeja H. Lediņa un tekstu autora Jura Boiko darbu atskaņoja kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” Normunda Šnē vadībā un solisti Inguna Rubene, kas sadarbojusies ar H. Lediņu, un O. Silabriedis.

Stāstu tā daudznozīmīguma ziņā varot salīdzināt ar filozofisku eposu, kura galvenie varoņi Jūlijs un Augusts esam laikmetīgie mēs, tā skaņdarbu raksturojis Laikmetīgās mākslas centrs.

“Pats galvenais, necentieties neko saprast, visvairāk var saprast, necenšoties saprast,” ieteica O. Silabriedis. 

Skatītāji pēc koncerta bija vai nu sajūsmā vai mazliet apmulsuši. Kāds uzskatīja, ka šis simfoniskais variants esot pārāk atšķirīgs no “NSRD” oriģināldarba, bet cits pieļāva, ka labāk būtu klausījies tikai kamerorķestra spēli.

Emocionāls un muzikāls pārdzīvojums Liepājas Mākslas foruma trešajā dienā bija kameroperas “Marija Stjuarte” uzvedums. Tā muzikālo materiālu nīderlandiešu komponists Roberts Zeidams veidojis, atsaucoties uz dažādos laikos komponētiem skaņdarbiem, kas skar skotu karalienes personību.

Kameroperas iestudējums neseko līdzi Marijas Stjuartes traģiskajam dzīvesstāstam, bet gan atklāj sievieti, kas mīl, cieš, ilgojas un pieņem savu likteni.

“Muzikāli ļoti spēcīgs priekšnesums,” pēc kameroperas noskatīšanās teica komponists Rolands Kronlaks, “veiksmīgi savijas dažādie stili – gan jaunais materiāls, kas pienests, gan tas, kas savā starpā samiksēts.”

Viņaprāt, lielākai dramaturģiskai skaidrībai publikai būtu noderējusi programmiņa vai plašāks apraksts: “Pašlaik mēs to klausāmies kā koncertu. Taču izpildītāji bija lieliski, īpaši dziedātāja Lore Binona. Man liekas, viņa fantastiski jutās un izdziedāja jebkuru materiālu.”

R. Kronlaks bijis klāt visos Mākslas foruma notikumos. Programma viņam ļoti patīkot, tā esot salikta veiksmīgi. “Dažreiz liekas, ka Liepājas publika nav īsti uz to gatava. Ļoti daudz klepotāju, ļoti daudzi ārā iet. Diezgan skaļi darbojas fotogrāfi. Kameroperas laikā man tas ļoti traucēja,” teica mūzikas speciālists.

152Skatīt galeriju