Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 10. decembris

+5°C
Vējš: DR 4.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Guna, Judīte

Baņķiera miera kūkām par resnu  (3)

Atslēgvārdi dokumentālā filma | latviešu biedrības nams | ansis pūpols | baņķieris

Dienā, kad tika apkopoti 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti, cilvēki kuplā skaitā pulcējās Liepājas Latviešu biedrības namā, lai noskatītos dokumentālo filmu "Baņķieris", kas tapusi pēc pētniecisko žurnālistu Anša Pūpola un Sandija Semjonova iniciatīvas.

Filmā skatīti Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča karjeras līkloči un skaidroti viņa aizturēšanas iemesli 2018. gada pirmajā pusē. Atainots baņķiera karjeras sākums un notikumi, kas viņu aizveduši līdz smagajām apsūdzībām. Galvenā varoņa rīcību filmā komentē kādreizējais Latvijas Ministru prezidents Einars Repše un uzņēmējs, miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Tiek uzdots jautājums, vai tiešām Rimšēvičs tikai imitēja cīņu ar naudas atmazgāšanu un radīja tādu banku sistēmu, kas kalpo viņa interesēs? Einars Repše filmā atzīst, ka I. Rimšēvičs vairs nav tāds, kāds viņš bija iepriekš.

Filmas laikā žurnālistu jautājumi lielākoties tiek atbildēti un intervētās personas saprotami komentē banku sektora skandālu. Patīkami pārsteidz dokumentālās filmas noskaņa, kas nepārprotami liek apjaust skaudro realitāti. Vietām filmēts ar dronu, un tas tikai pastiprināja apziņu, ka mums nemanāmi ļauts ieskatīties noslēpumā. Savukārt draudīgie skaņu efekti mudina neatslābt un domāt.

Sākumā I. Rimšēvičs uz žurnālistu jautājumiem atbildējis, ka viņam jādomā, kā sevi attaisnot, un filmām viņam neesot laika, tomēr vēlāk piekritis runāt. Taču bija jautājumi, uz kuriem atbildes galvenais varonis sniegt nevarēja. Filmas beigās baņķieris, no žurnālista jautājumiem vairīdamies, steidzas nozust pirmajās durvīs, kas viņam gadās pa ceļam – ieiet veikalā "Tītariņš".

Pēc kino seansa apmeklētājiem bija iespēja tikties ar A. Pūpolu un uzdot jautājumus. Žurnālists stāstīja, ka pavasarī, kad banku jautājums bija pavisam aktuāls, runājoties ar savu kolēģi un biedrības nemelo.lv pārstāvi Sandiju Semjonovu, nonākuši pie secinājuma, ka tas ir jāpapēta. Visu laiku sanāk tā, ka kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem jau no bankas "Baltija" laikiem. Radies loģisks jautājums, kāpēc mūsu banku uzraudzībā ir šādas problēmas? Kāpēc Latviju ik pa laikam apsūdz naudas atmazgāšanā? Žurnālisti savu darbu īsti neuzskata par dokumentālo filmu, drīzāk par dokumentāli žurnālistisku pētījumu, kurā atbild uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

A. Pūpols uzsver, ka viņā lielāko interesi raisījis fakts, kā inteliģents un mediju apjūsmots cilvēks ar tik lielu mēnešalgu, aptuveni 17 000 eiro, varēja nonākt tik tālu, ka viņu apsūdz ļoti smagos noziegumos.

Arī publika nekautrējās uzdot jautājumus, tie bira cits pēc cita. Žurnālists atbildot skaidroja, ka saskāries arī ar pretdarbību, bet nav ļāvis sevi iebiedēt vai pierunāt. Visgrūtākais bijis tas, ka filmēšanas un sarunu laikā I. Rimšēvičs ļoti spēlējis uz emocijām, žurnālista vārdiem sakot, "centies piedāvāt apēst miera kūku", sacījis – nu nevajag, pagaidīsim, atliekam, gan viss atrisināsies. A. Pūpols smejoties teica: "Es viņam godīgi pateicu, ka esmu par resnu, lai vēl tādas miera kūkas ēstu." Otra grūtākā lieta bijusi komunikācija ar E. Repši, jo viņš vienmēr bijis vai nu aizņemts, vai noguris un komentārus nevēlējies sniegt. Tomēr beigās saruna sanākusi.

Jautājumi nespēja rimties arī tad, kad jau dialogs ar skatītājiem bija šķietami beidzies, daļa klātesošo jau aplaudēja, bet citi vēl sauca – man ir jautājums!

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!