Arhitekti no Liepājas, Jelgavas, Rīgas, arhitektūras pētnieki, kultūras pieminekļu sargi, skolēni un studenti kuplā skaitā vakar piepildīja “arhitektūras pērles” – Paula Maksa Berči projektētās Nikolaja ģimnāzijas jeb tagad Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles aulu, lai noklausītos sešas interesantas lekcijas par tēmu “Pilsētas laiks”.

Lekcijas bija Liepājas Arhitektūras dienu sastāvdaļa un tēmas – saistītas ar šā gada jubilāru, pirmo Liepājas galveno arhitektu P. M. Berči. Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš pārliecināja, ka dzelzceļš un tvaika mašīna ir 19. gadsimta progresa simboli, atklājumi, kas radīja fantastisku apvērsumu ekonomikā un cilvēku domāšanā un tikpat radikāli mainīja Liepāju un liepājnieku dzīvi. Viņa tēma – “Liepājas dzelzceļu tīklu izveidošanās un industrializācija”.

Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere referēja par Berči laika Liepāju “vispārcilvēciskā griezumā”, kā izteicās arhitektūras dienu rīkotāja, Liepājas Būvvaldes arhitektūras nodaļas vadītāja Gunta Šnipke. U. Gintneres stāstītais līdzēja saprast, kāda bija liepājnieku dzīve, sadzīve, pasaules uztvere, iespējas, kādas bija ikdienas likstas un uzvaras, pat – kādas bija pilsētas skaņas un gaismas.

Lasījumu autori bija arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un projektēšanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš – par pilsētvides attīstību Eiropā un Latvijā, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis – par Berči mantojumu un Liepājas vērtībām, žurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks par mantojuma vietu pēdējo gadu arhitektūras norisēs, bijušais Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs – par “dilstošo pilsētu laikmeta izaicinājumiem” ar iznīcinošu jautājumu: “Rītdiena – cilpa vai burbulis?”

Un tieši vakar arī ēka, kurā notika lasījumi, Krišjāņa Valdemāra ielā 4, saņēma godazīmi ar arhitekta parakstu tādu, kāds tas bija – “M. Berči”.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”