Tas, protams, ir iespējams, pateicoties kādiem atslēgas cilvēkiem, kuru sirdis pieder šai skaistajai mazpilsētai, kas nes Krišjāņa Valdemāra vārdu.

Tikai kopējiem spēkiem

Bijusī skolotāja Aira Saleniece, ko noteikti var dēvēt par Valdemārpils sabiedrības sirdi un dvēseli, pastāsta, ka tieši biedrības “Kurzemes NVO centrs” mācību cikls “Līderu akadēmija Kurzemē”, ko koordinējusi jauniešu iniciatīvu centra “Sava vieta” vadītāja Liene Fridrihsone, pavēris plašākas iespējas saliedēt vietējos iedzīvotājus.

“Secināju, ka viņiem gribas būt iesaistītiem. Pagājušajā gadā ar projekta līdzfinansējumu sabiedrības labā organizējām Valdemāra ielas svētkus, bet šogad savukārt rīkojām mazbānīša stacijas Valdemārpils svētkus.

Jāsaka, ka pazīstu vietējos iedzīvotājus un zinu, kā ar kuru runāt, lai uzrunātu, jo viņi ir jāiedrošina.

Uz Līderu akadēmiju gāju ar domu, ka vajag attīstīt tieši vietējo kopienu, jo mums ir tik daudz atsaucīgu cilvēku. Redzu, ka cilvēki uzticas un viņiem gribas redzēt, kas nu galu galā iznāks, kad paši visā būs iesaistījušies.

Man šķiet, ka svarīgi ir sasaistīt pagātni ar šodienu, tāpēc man tuvi ir  aizraujošie vietējo iedzīvotāju atmiņu stāsti. Dzīvais vārds ir tas, ko cilvēkam šodien vajag. Liels prieks par to, ka visā iesaistās arī jaunā paaudze, ļoti darbīgi sabiedriskajās norisēs ir tieši mazpulcēni.

Būtiski ir uzrunāt arī bijušos valdemārpilniekus, ko pasākumu ietvaros arī cenšamies darīt,” teic Aira Saleniece, sakot, ka ielā, kurā dzīvo pati, viens auž, otrs cep, cits gatavo rotas un dara vēl visu ko citu, kas ir vērtīgs talantīgu cilvēku resurss, ko kā sveci nevajadzētu turēt zem pūra.

Pēdējo pasākumu tirdziņos nav bijis neviena sveša tirgotāja no malas, jo fokuss bijis uz vietējo piedāvājumu.

“Patiesībā visus savus sapņus un ieceres nemaz nevaru izstāstīt, bet tajā visā svarīgi ir vietējie iedzīvotāji,” pastāsta A. Saleniece.

Liela nozīme ir arī jaunajai paaudzei

Arī Liene Fridrihsone novērojusi, ka Valdemārpilī dzīvo jauki cilvēki, kuri labprāt iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.

“Katrā var saskatīt radošumu vai kādu citu potenciālu, tāpēc svarīgi cilvēku uzrunāt īstajā brīdī un laikā,

ar pamudinājumu palīdzēt radīt svētkus, bet ir jāatrod pareizā pieeja. Esmu pamanījusi, ka vislabāk ir runāt aci pret aci, nevis pa telefonu. Protams, reizēm pietiek ar telefona zvanu, un cilvēks ir gatavs kalnus gāzt.

Lai radītu svētkus pilsētā, vispirms ir jāizveido plāns un jāsadala pienākumi. Viens visu viennozīmīgi nevar paveikt. Ir runātāji, un ir darītāji ar dažādām specifikācijām. Un mums ir daudz radošu cilvēku. Tāpat katrs pazīst vēl kādu, kuru uzrunāt, lai darbu paveiktu vēl labāk.

Uzslavas vēlos veltīt tieši Airas Salenieces virzienā, jo pēc pieredzes zinu, ka viņa simtprocentīgi prot uzrunāt ikvienu pilsētas iedzīvotāju svētku radīšanai un viņai nav iespējams atteikt. Tāpat ļoti pozitīvi vērtēju Andas Dzenes ieguldījumu.

Jau būt ar viņām abām vienā komandā, organizējot svētkus, nozīmē to, ka tie būs izdevušies. Lielu atbalstu vienmēr sniedz arī pilsētas pārvalde,” pauž L. Fridrihsone.

Valdemārpils mazpulka vadītāja Anda Dzene pastāsta, ka Valdemārpils mazpulcēni ar ģimenēm ir izveidojuši nelielu atpūtas vietu Priežkalniņā, kurā mīlējis pastaigāties ievērojamais Krišjānis Valdemārs.

Tur izveidota sajūtu taka, informatīvas plāksnītes, iestādīti rododendri, izveidota ugunskura vieta un kukaiņu māja. Izveidots un piereģistrēts arī slēpnis.

Lai to visu paveiktu, mazpulcēni vairākus gadus rakstījuši projektus Talsu novada pašvaldībai, lai iegūtu finansējumu.

“Šo projektu ietvaros esam organizējuši tikšanos ar sportistiem Madaru Palameiku un Uvi Jāni Balinski, aktrisi un režisori Inesi Pudžu, fotogrāfu Daini Kārkluvalku, pilsētas dārznieci Ritu Neitāli, mākslinieci un grafiķi Baibu Kalnu un citiem.

Mazpulcēni ar ģimenēm palīdz uzkopt Valdemārpils evaņģēliski luteriskās baznīcas apkārtni, piedalās māju sakopšanas talkās, atsaucīgi iesaistās dažādās pilsētas aktivitātēs,” pastāsta A. Dzene.

Galvenais ir prieks par kopābūšanu

Valdemārpils Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Karīna Leinberga-Lemberga novērojusi, ka vietējie iedzīvotāji labprāt ne tikai iesaistās pasākumu organizēšanas komandā, bet arī atbalsta vietējās aktivitātes.

Audzētāji un tirgotāji piedalās tirdziņos. Arī amatierkolektīvi aktīvi līdzdarbojas.

“Kas mūs vieno? Man šķiet, ka vispirms jau mazpilsētas šarms.

Dzīvojot mazā pilsētā, cilvēki saprot, ka paši jau vien veido vidi, kurā dzīvo.

Valdemārpilī dzīvo aktīvi cilvēki, kuriem rūp ne tikai sava privātā vide, bet viņi ir gatavi iesaistīties, lai arī apkārt būtu skaisti. Gan Valdemāra ielas svētkos, gan mazbānīša stacijas Valdemārpils svētkos nudien iesaistījās daudzi vietējie iedzīvotāji. Bijuši arī Jaunās ielas svētki.

Kad paši organizē, paši cep un vāra, bet pēc tam visi kopā paveikto bauda, tas ir kaut kas pavisam cits. Gandarījuma sajūta ir liela, jo ir prieks par kopābūšanu un satikšanos.

Augustā plānojam pasākumu, un zinu, ka droši varu zvanīt vietējiem iedzīvotājiem un jautāt palīdzību, jo atsaucība ir.

Kopā radīt svētkus un notikumus – tas patiešām Valdemārpilī strādā,

un to varam nodot arī jaunajai paaudzei, iesaistot aktivitātēs. Katrs var dot savu pienesumu,” pauž Karīna, sakot, ka idejiski ir pat grūti nodalīt, kas ir viņas darbs un kur viņa darbojos kā aktīva vietējā iedzīvotāja, jo viss saplūdis kopā.

“Būtiskākais ir mērķis, lai cilvēki iepazīst Valdemārpili. Un paši atklājam arvien jaunas, interesantas lietas. Svarīgi darīt no sirds. Manuprāt, TIC misija ir iedvesmot cilvēkus, tas arī palīdzējis atvērt Valdemāra namu un vietējo sinagogu kā jaunu kultūrtelpu.

Nozīmīga ir savstarpējā komunikācija, kurā cilvēkiem pašiem rodas idejas un ierosinājumi, kas motivē arī mani, jo redzu, ka viņi tic vietai un redz, ka šeit viss notiek,” prieku neslēpj Karīna.