Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 23. aprīlis

+9°C
Vējš: DA 5.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Georgs, Juris, Jurģis

Dabas un pilsētainavas nevīstošais gleznieciskais daiļums

Atslēgvārdi izstāde

Tumšajā, drēgnajā novembrī vairākās Liepājas izstāžu zālēs sulīgā krāsu ziedā uzplaukst gan Latvijas daba, gan siltzemju pilsētainava, gan arī savā dabiskumā un faktūru krāšņumā nepārspēti vienkārši, bet neatkārtojami koka dēlīši.

mic un viņa koka logu dvēselītes

Restorānā "Karaliskais ķēķis" skatāma Valda Mackara jeb mic ,varētu teikt, ne visai parasta personālizstāde "Īsti koka logi". Mākslinieks līdz šim pazīstams kā sēņu, plikņu un abstrakto gleznojumu meistars. Šoreiz viņš skatītājiem rāda – jā, pavisam īstus koka logu rāmjus. Vairāki no tiem papildināti ar tikpat dabīgiem dēlīšiem, no kuriem daži ir mākslinieka apgleznoti.

Tā ir Valda Mackara daiļrades jauna šķautne. Mākslinieks pats skaidro, ka šos godprātīgu pilsētas un lauku amatnieku darinājumus – vecas logu vērtnes – viņš izmantojis kā gleznu rāmjus, faktūrās bagātu asamblāžu sastāvdaļas vai arī pasniedzis kā ready made objektus. Projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Liepājas Pilsētas dome un SIA "Ideju lidlauks".

Kā radās šī ideja par koka logiem?
– Apmēram pirms diviem gadiem, – stāsta Valdis Mackars. – Šo manu projektu laimīgā kārtā atbalstīja Kultūrkapitāla fonds ar stipendijām. Šajos divos gados uz papīrīša tika pierakstītas dažādas idejas, meklēti autentiski koka rāmīši, no jūras izskaloti dēlīši. Ideja jau nav jauna, varbūt daži vēl atceras manas bildes vecajā spīķerī. Darbiem nav nosaukumu, tikai dažiem, piemēram, tam, kas radās Aivara Kleina plenēra laikā – "Sālsūdens tuvums". Tie koka rāmīši bieži vien ir dāvināti vai atrasti: te ir pilsētas rāmīši, lauku kūtiņas rāmīši. Te, redz, ir simts gadu vecs lodziņš no Melnās bumbas jeb tagadējās "Libavas", kas ir dāvinājums no kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora Gunāra Silakaktiņa. Tas tur ir balti krāsots loga rāmītis no Karostas, kuru man dāvināja Kalle, tur tas no Rucavas, tas no Slamstiem, Dunikas pusē...

Izstādīt šos no pirmā skata uzmetiena necilos, vienkāršos koka rāmīšus restorāna kičīgi greznajā interjerā tomēr ir liela pārdrošība.
– Jā, nu izstādes darbiem tā nav izcilākā vieta. Tomēr sienas lillā tonis šajā gadījumā netraucē, jo sasaucas ar manu darbu. Tonālai glezniecībai gan tas noteikti traucētu.

Savādi, bet liekas, ka sarežģītais sienu fons īpaši izceļ veco koka rāmju, no jūras izskaloto dēlīšu dabisko skaistumu, pievilcību, koka glezniecisko faktūru. Tā vien šķiet, ka skatītāju uzrunā to dvēselītes.
– Tā ir, grūti noteikt to vecumu. Viens otrs rāmītis ir pārdzīvojis karu un ieguvis otru mūžu no pārpalikumiem uzbūvētos namiņos. Līdz ar to kā logs tas ir ieguvis jau divas dzīves. Tas, lūk, ir pilsētas rāmītis, kurā esmu ievietojis uz papes uzgleznotu bildi. Citus esmu apstrādājis ar smilšpapīru, jo dēlīšu dabiskā faktūra pati par sevi ir interesanta un krāsaina – daba ir kaut ko pateikusi priekšā. Citos ir atstātas arī stikla rūtis, kādas tur ir bijušas – vieni kvadrāti tumši, citi caurspīdīgi.

"Dēlīšu dabiskā faktūra pati par sevi ir interesanta," izstādes atklāšanā saka mākslinieks Valdis Mackars.


Ar krāsu kasti pa suņu takām

Mākslas galerijā "Māja", dizaina viesnīcas "Promenade Hotel" 2.stāvā, semināru zālē "Spīķeris" iekārtota gleznotāja, grafiķa un pedagoga Egila Jāņa Brūna personālizstāde "Pa suņu takām".

Kopš Egils Brūns 1971.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu specialitātē – mākslinieks grafiķis un zīmēšanas, rasēšanas skolotājs, viņš regulāri piedalās grupu izstādēs, par plenēriem nemaz nerunājot, bet reti rīko personālizstādes. Viņš pats saka – daudz laika un spēka paņem pedagoģiskais darbs Liepājas Mākslas vidusskolā, bet no 2000.gada Pedagoģijas akadēmijā

Mākslinieks pēc sirds aicinājuma ir plenērists, proti, viņš atzīst glezniecību dabā. Tādēļ arī izstādes nosaukums nav nejaušs – ar krāsu kasti ir izstaigāti visnomaļākie dabas stūrīši, kur dažkārt varbūt tikai suņuks iemaldās. Mākslas galerijā "Māja" eksponētie darbi galvenokārt tapuši tieši dabā – vasaras plenēros Liepājā, Pāvilostā, Kurzemes piekrastē un citur.

"Par ievadu mākslā esmu pateicīgs Liepājas māksliniekam Teodoram Uldriķim, bet par tālāku attīstību – Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem un saviem darba kolēģiem" saka E.J.Brūns. "Savos darbos cenšos uztvert un atainot noskaņu dabā, savā darbībā pārejot no zīmējuma un grafikas uz eļļas glezniecību."

Personālizstādē mākslinieks rāda gan senāk, gan pēdējos gados tapušās ainavas, tomēr starp tām ir viena otra figurāla glezna, kas liecina, ka viņš tikpat veiksmīgi var strādāt arī šajā glezniecības žanrā.

Mākslinieka Egila Jāņa Brūna personālizstāde ir viena no Kultūrkapitāla fonda un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstītajām izstādēm projektā "Liepājnieku mākslas pulss dizaina viesnīcā "Promenade Hotel" – mākslas galerijā "Māja"".

"Te nu ir tas rezultāts maniem klejojumiem pa suņu takām," smaida mākslinieks Egils Brūns.


Mūža mīlestības apliecinājums Venēcijai

Vizītkarte
Aleksejs Naumovs

dzimis 1955.gadā;
1979.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa;
no 1987. līdz 1988.gadam studējis Sorbonnas universitātē Parīzē;
strādājis par pedagogu Sietlas (ASV), Brēmenes (Vācija), Kampenes (Holande) Mākslas skolās;
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, rektors;
izstādēs piedalās no 1977.gada;
personālizstādes Parīzē, Anglijā, Vācijā, ASV, Gotlandē, Dānijā un Latvijā;
freskas glezniecības biennāles "Zelta Grifona" laureāts Docā, Itālijā (1995). 

Mākslas galerijā "Māja", dizaina viesnīcā "Promenade Hotel" apskatāma gleznotāja, Alekseja Naumova personālizstāde "Trīs dienas Venēcijā un citi darbi". Liepājniekiem ar Alekseju Naumovu šī ir jau otra tikšanās. Lai atceramies viņa dzīves jubilejas apjomīgo personālizstādi "Krāsainā pasaule", ar kuru mākslinieks viesojās 2005.gada aprīlī vēl mākslas galerijas "Māja" iepriekšējā mājvietā – Vecā ostmalā 24.

Ainava ir Alekseja Naumova glezniecības mūza jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Laika gaitā mainoties un pilnveidojot savu glezniecību, pēdējos gados viņš atklāj patiesi meistarīgu virtuozitāti, piedāvājot savu ainavas interpretāciju – vieglu, gaisīgu, dinamisku krāsu pasauli. Mākslinieks allaž piemin savu skolotājus. Konrāds Ubāns, kurš, mācot pietāti pret dabu, atgādinājis: "Ainavu vajag mierīgi gleznot, tad tā dvēselīte pati iznāks ārā." No Eduarda Kalniņa viņš mācījies tonalitāti, bet no Induļa Zariņa – krāsainību.

Aleksejs Naumovs pārliecinoši un temperamentīgi apliecina ainavas žanra dzīvotspēju 21.gadsimta glezniecībā. Ainava mākslinieku saista jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Tajā viņu iedvesmo viss – gan gaisma, krāsa, ritms, pats sižets, gan neparasta forma, perspektīva, kolorīts, atmosfēras izraisītās krāsu nianses, atspulgi ūdenī... "Ja esmu atradis motīvu, tad viss notiek tūlīt uz vietas – ātri tiek izspiestas krāsas, un pēc neilga laika viss ir gatavs," saka mākslinieks, "bet primārais arvien ir tas, kas izraisījis impulsu."

Aleksejs Naumovs daudz ceļo un gan Itālijā, Francijā, gan ASV, Libānā un citās pasaules zemēs glezno brīvā dabā. Tomēr viņa dzīves kaislība ir romantiski poētiskā Itālija, īpaši Venēcija. Tonāli smalkā krāsas izjūta, gaismas un gaisa virmojums, caurspīdīgums vai dūmaka – tas viss vērojams arī mākslinieka gleznās Liepājas izstādē. Te ir apskatāms arī viņa darbs, kuru viņš uzgleznoja Liepājas promenādē, kanāla malā dienā pirms personālizstādes atklāšanas.

Ainava ir mākslinieka Alekseja Naumova glezniecības mūza jau vairāk nekā trīsdesmit gadu.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!