K. Grūbe dzimis Valkas apriņķa Ēveles pagastā, Strenčos, ģimenē, kurā auga seši bērni, kas visi ieguva labu izglītību. Gadu pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas, kur studējis profesora Tilberga figurālajā meistardarbnīcā, K. Grūbe strādājis Rīgā, bet tad mācīt zīmēšanu devies uz Kuldīgas Valsts ģimnāziju, kur vecākā māsa Aija jau bija sākusi strādāt par angļu valodas skolotāju. Tur arī 1934. gadā notikusi jaunā gleznotāja pirmā izstāde – ģimnāzijas toreizējās telpās Kalna ielā 19.

Ap 80 gleznās eļļas tehnikā bijušas redzamas Kuldīgas šaurās ieliņas, Alekšupīte, Ventas rumba utt. K. Grūbe ir arī tagadējās V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas karoga autors. Otrā izstāde 1972. gadā sarīkota ASV, bet trešā – Mencendorfa namā Rīgā 2019. gadā. Mūžībā mākslinieks aizgājis ASV 1998. gadā.

Diplomdarba stāsts

K. Grūbe absolvējis Mākslas akadēmiju 1930. gadā ar darbu ”Svinīgais solījums”. Diplomdarbs bija patriotiska sižeta glezna, kurā atainota militārā zvēresta nodošana.

Centrā novietots ar baltu pārklāju segts galds, pie tā jauns kareivis, kurš, vienā rokā satvēris karogu, paraksta svinīgo zvērestu. Priekšplānā, ar muguru pret skatītājiem, stāv armijas kapelāns, apkārt stingrās ierindās – kareivji. Kompozīcija atveidota iztēlotā telpā – jūrmalas kāpās, kas ļauj ar tumši mākoņaino debesu vāliem gleznai piešķirt dramatisku noskaņu.

Darbu iegādājās Kara ministrija armijas Virsnieku kluba reprezentācijas telpu izdaiļošanai, un tur glezna atradās līdz pat padomju okupācijai, kad tika iznīcināta. Bet labi, ka diplomdarba fiksācija bija saglabājusies Latvijas Mākslas akadēmijas arhīvā, attēli bijuši publicēti arī pirmskara presē, tāpat saglabājušies daži uzmetumi. Tas viss ļāva restauratorei Līgai Jansonei gleznu rekonstruēt, radot ticamu iespaidu par zudušo mākslas darbu. Un nu to var skatīt arī Kuldīgas novada muzejā.

K. Grūbes gleznas ir akadēmiskā reālisma tradīcijās, norādījis mākslas zinātnieks Guntis Švītiņš, kurš pētījis gleznotāja daiļradi. Izstādē muzejā aplūkojamas ainavas, figurāli gleznojumi, etnogrāfiska rakstura darbi, portreti.

Bijuši arī pasūtījuma darbi – Kārļa Ulmaņa, Viļa Plūdoņa, Friča Bārdas portrets. Diemžēl arī tie gājuši bojā, un izstādē ir atdarinājumi, kuru autore arī ir māksliniece L. Jansone. K. Ulmaņa portretu mākslinieka māsas dēls atdāvinājis Kuldīgas novada muzejam.

Kuldīgas laiks un bēgļu gaitas

Kuldīgas Valsts ģimnāzijā gleznotājs mācījis zīmēšanu un mākslas vēsturi, vēlāk arī rokdarbus un tehnisko rasēšanu. Vadījis mākslas studiju, pasniedzis privātstundas. K. Grūbe uzzīmējis arī metu Kuldīgas Valsts ģimnāzijas karogam, ko skolai toreiz dāvināja 14. Kuldīgas aizsargu pulks.

Kāpēc Latvijā par Kārli Grūbi zināms tik maz? Arī uz to mākslas zinātniekam Guntim Švītiņam ir atbilde. Proti, 1940. gada 14. jūnijā Grūbe Kuldīgas Valsts ģimnāzijai svinīgā pasākumā esot uzdāvinājis Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un dzejnieka Viļa Plūdoņa portretus. Šis arī esot iemesls, kāpēc padomju okupācijas laikā Grūbi sāka represēt un viņa darbus – likvidēt. 

Šīs izstādes nosaukumu vai devīzi ”Atgriešanās Kuldīgā” tās rīkotājs A. Grūbe izvēlējies apzināti – lai arī, kā pastāstīja Ansis, pēc onkuļa pēdējās gribas viņa pelni tika izkaisīti virs Klusā okeāna bezgalīgajiem ūdeņiem, Kuldīga viņam bijusi ļoti mīļa.

Šajā pilsētā gleznotājs nostrādāja līdz pat 1944. gada septembrim, kad viņam uz mūžu nācās atstāt savu Latviju un doties svešumā, bēgot no sarkanā mēra.

Vispirms bēgļu nometnes Vācijā, tad dzīve Anglijā, jau dzimtenē apgūtajām vācu, krievu un franču valodām pievienojot arī angļu, spāņu, itāļu un grieķu valodu. Tas ļāvis strādāt tulka darbu. Gan dzīvodams Anglijā, gan vēlāk ASV, Grūbe daudz ceļojis, un gūtie iespaidi pārtapuši gleznās. Tomēr vēstulē savai māsai Laimai gleznotājs rakstījis: ”Tomēr arī svešumā es esmu latvietis – visuskaistākā dziesma dzimtenei sirdī skan, lai kur tu ej!”

1958. gadā latvietis pārcēlies uz dzīvi ASV. Tur aktīvi iesaistījies vietējās latviešu kopienas dzīvē, bijis mecenāts, gan ar naudu, gan pats fiziski strādādams, lai taptu Latviešu nams Oregonā.

Un māsas dēls izsaka pieņēmumu, ka, iespējams, mākslinieks Kārlis Grūbe ir vienīgais Latvijas valsts vēsturē, kurš pēc tam, kad viņa tēvu 1919. gada 27. janvārī Valmierā noslepkavoja sarkanie bandīti, 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies jaunveidotajā Latvijas armijā, lai personīgi piedalītos Neatkarības karā. Un garā mūža pašā izskaņā Amerikā, Oregonā, Portlendas Latviešu mājā K. Grūbe saņēmis personīgu pateicību no ASV prezidenta Bila Klintona par ilgo, uzticīgo kalpošanu brīvās, neatkarīgās Latvijas idejai un uzticību brīvās Rietumu pasaules ideāliem.

CITĀTS

”Mans onkulis bija ļoti devīgs cilvēks. Lielākais viņa ziedojums, par kuru zināms, ir 10 tūkstoši dolāru. Un es nodomāju – arī es varu ziedot skolai, kurā mans mātes brālis strādājis,” saka Ansis Grūbe. Viņa ziedojums 10000 eiro caur pašvaldību nonācis V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, un skola to var izlietot pēc saviem ieskatiem, sacīja A. Grūbe. Viņš pats Kuldīgas laikā strādājis kinoteātrī, tagad iznākot reti atbraukt, bet par pilsētu saka – tā ir ar savu pašlepnumu, ar individualitāti.