Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atvērta Liepājas mākslinieka Māra Uldriķa (1939–2017) darbu izstāde “Kompozīcijas”.

“Liepājā, kur mākslinieks dzīvoja, viņš ir novērtēts, bet palicis ne līdz galam zināms citos reģionos,” M. Uldriķa gleznu izstādīšanu pamato M. Rotko mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka. M. Uldriķis ir pirmais liepājnieks, kura darbi izstādīti šajā mākslas centrā.

M. Uldriķis ir pazīstamā mākslinieka Teodora Uldriķa dēls. Ar izcilību pabeidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, viņš iestājās un divus gadus studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, bet mācības bija jāpārtrauc veselības problēmu dēļ.

Liepājā viņš piedalījās mākslinieku kopizstādēs, bija sarīkotas arī personālizstādes. Māra māsa Aina par viņu rūpējās, bet pēc viņas nāves mākslinieks apmetās sociālajā mājā. Ainas draudzene Lidija Alpa un māksliniece Irina Tīre sniedza viņam atbalstu līdz pat mūža galam.

“Reti kurš strādā tā, kā Māris. Viņš var ļoti reāli, bet var arī ar kreiso roku aiz labās auss vai arī to minimālismu. Mākslas zinātnieki tagad raksta par filozofiskajām pārdomām viņa darbos. Es nezinu, ko tas cilvēks domāja, jo bija stipri nerunīgs. Kad es atbraucu uz sociālo māju, viņš vaicāja – nu, darbus skatīsies? Gludi noklāja gultu un salika jaunos darbus. Neko jau man nestāstīja, kāpēc tā un kāpēc šitā,” atzīst I. Tīre.

Sadarbībā ar viņu Krievijā izdots M. Uldriķa darbu albums. Viss sācies tā, ka izstādē Liepājā Krievijas mākslinieki iepazinās ar M. Uldriķa daiļradi.

2010. gadā mākslinieka darbi bija izstādīti Sanktpēterburgas valsts muzejā “Carskoseļskaja kolekcija”, un 2018. gadā tur bija sarīkota viņa piemiņas izstāde, kā arī darbi nonāca muzeja fondā un tika izdots albums “Māris Uldriķis”.

“Visa tā lieta ir privāta,” par M. Uldriķa darbu izstādi Daugavpilī saka I. Tīre.

“Man ļoti palīdzēja juriste Ināra Avotiņa, kas noorganizēja braucienu uz Daugavpili, arī Liepājas teātra skaņu operators Einārs Kokins, kurš ir dzimis Daugavpilī, kopā ar mums brauca arī Lidija Alpa.”

“Viņš bija īpatnis, kādu mēs katru mākslinieku gribētu redzēt, – atvērts ar savu domu un savu radošo izpratni,” M. Uldriķi raksturo M. Čačka.

Mākslinieks un pedagogs Aldis Kļaviņš uzskata, ka M. Uldriķa pirmajos darbos bijusi saskatāma ietekme no tēva glezniecības, taču vēlāk viņš izteiksmīgos zīmējumos un gleznās atradis savu pieeju un paņēmienus.

Par nebeidzamu iedvesmas avotu kļuvusi pašportretu zīmēšana un klusās dabas. “Minimālie pieskārieni papīram ir fascinējoši, patiesi un pārliecinoši,” saka A. Kļaviņš.