Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Brīnuma sajūtu meklējot
L. Kaupuža Liepājas Leļļu teātrī jau iepriekš iestudējusi dažnedažādus stāstus. “Jā, tā ir, ka manā pieredzē bijuši daudzi Ziemassvētku iestudējumi, egles atvēršanas, un parasti tas bijis pacilājošā “visi gaida Ziemassvētkus” stilā, bet tā ir realitāte, ka ir arī cilvēki, kuriem Ziemassvētki ir skumji,” viņa novērojusi, un šoreiz gribējies paskatīties uz svētkiem tieši no šīs puses.
Jaunās izrādes stāsts ir Leldes pašas izdomāts, iedvesmas avoti – gan personiskajā dzīvē piedzīvotais, gan novērojumi.
“Stāsts ir par bērnu, kuram nav pats priecīgākais Ziemassvētku laiks, jo viņa draugs nesen ir pārvācies. Viņš ir pazaudējis Ziemassvētku brīnuma sajūtu. Taču, nokļūstot krīzes situācijā, jo arī sunītis viņam pazūd, atrodas Ziemassvētku prieks.
Emocionāli grūtā laikā bērnam rodas daudz jautājumu, kuri ir tie īstie svētku brīnumi un kuri ne. Beigās jau Ziemassvētki notiek svētku sajūtās, nevis tādās skumjās,” ieskicē L. Kaupuža.
Izrādes “Puika, kurš neticēja Ziemassvētkiem” mūzikas autors ir Miks Frišfelds, lelles gatavojusi meistare Alīda Pērkone, scenogrāfiju veidojusi māksliniece Agnese Kaupere. “Mikam ir ļoti laba izjūta uz bērnu izrāžu mūzikas veidošanu,” uzskata L. Kaupuža, “viņa paša bērniem ir pieci un septiņi gadi, un izrāde ir tieši šai auditorijai. Mikam ir spēja just varoņu raksturus un caur savām dziesmām, dziesmu tekstiem piedot tiem nokrāsu.”
Labus vārdus režisore velta arī A. Kauperei, kurai tā bijusi pirmā pieredze leļļu teātrī. “Ļoti viegli, labi bija sastrādāties,” vērtē L. Kaupuža. “Viņa ir cilvēks, kurš ieklausās gan aktieros, gan manī. Un izrādi jau netaisa viens cilvēks, to darām mēs visi kopā. Mijiedarbībā vienam ar otru.”
“Atrast pareizo ideju ir pats grūtākais šajā darbā,” saka A. Kaupere.
“Šoreiz izstāstām stāstu līdzīgi kā krāsojamā grāmatā, iesākumā ar melnbaltu fonu, bet pamazām atdzīvinot un ienesot krāsas ar lellēm, gaismām un pārējām detaļām.”
Scenogrāfijā dominējošā baltā krāsa arī rada sniega sajūtu. Darbs pie izrādes pašai bijusi vērtīga skola, uzskata scenogrāfe, jo nācies domāt par lietām, ar ko iepriekš nebija saskārusies.
“Ir daudz kas kopīgs, bet daudz kas arī atšķirīgs no klasiskās teātra skatuves. Piemēram, tas, ka visu laiku jāpatur prātā – aiz lelles atrodas aktieris un viņam ir jāatrod telpa manā scenogrāfijā, ne tikai lellei. Vienu brīdi aktieris ir jāredz, tad – nav jāredz. Uzzināju, cik ļoti daudz enerģijas un spēka ir jādod aktierim, lai vadītu lelli. Katra jauna darba vieta prasa pielāgošanos, bet man šķiet, ka man izdevās,” priecājas A. Kaupere.
Izrādes radīšanas procesā iesaistījusies arī leļļu uzvedības konsultante Santa Didžus. “Jā, mēs sadarbojāmies, viņa mums no savas pieredzes palīdzēja atrast kaut kādus knifiņus, kā ar lellēm vēl var strādāt.
Mums jau katram ir savi paņēmieni, kā lelli kustināt. Taču ar katru jaunu izrādi ir arī jaunas lelles, piemēram, šīs ir mīmiskās parterlelles, un mums ir viens aktieris, kuram tā ir pirmā leļļu izrāde. Santa iedeva variācijas, ko vēl ar lelli var izdarīt,” pastāsta L. Kaupuža, piebilstot, ka tā bijusi iedvesmojoša pieredzes apmaiņa.
Jaunajā izrādē ar mīmiskajām lellēm darbojas trīs aktieri: Ilze Jura, Denisa Braša un Andris Zeļonka.
Atjaunotais Olafs – izpārdots!
Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja Liene Gāliņa L. Kaupužu šogad nodēvējusi par “oficiālo svētku režisori”, jo repertuārā decembrī tikai viņas radošais veikums, tai skaitā izrādes “Elfiņa pirmie Ziemassvētki” un “Olafa Ziemassvētki”. “Tā ir pirmo gadu,” par sakritību pasmaida L. Kaupuža.
Sniegavīram Olafam jauna elpa – tapusi atjaunota versija.
“Olafu taisījām sen atpakaļ, tiešām ar ierobežotu budžetu. Vien Olafa kostīms bija taisīts no jauna, pārējais vairāk vai mazāk piemeklēts. Daudz kas bija nolietojies, bet skatītāji joprojām šo izrādi grib redzēt, tāpēc atjaunojām. Ja ir labs materiāls, laba izrāde, pēc kuras ir pieprasījums, kāpēc to neparādīt.
Olafs ir ļoti sirsnīgs, silts tēls, arī tāds skatītāju magnēts.”
Par to, ka interese ir liela, patlaban uzskatāmi liecina Leļļu teātra afiša – visas izrādes decembrī ir izpārdotas, biļetes vien palikušas janvāra izrādei.
Iestudējuma atjaunošanā līdzdarbojusies liela daļa no sākotnējās radošas komandas. Pēc mākslinieces Ingas Ādmines-Stūres skicēm pilnveidota izrādes scenogrāfija un Olafam, tāpat kā citiem pasaku tēliem, tapuši jauni kostīmi.
Līdzās līdzšinējam izrādes aktieru sastāvam – Vijai Mežalei, Ingai Dzintarei un Ingaram Gudermanim – Olafa lomā iejutīsies Madara Enkuzena.
Decembrī Liepājas Leļļu teātris pavisam plānojis nospēlēt vairāk nekā 30 Ziemassvētku izrāžu, pastāsta teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Hmieļevska.
Pieturpunkti ir tuvākas un tālākas vietas Latvijā: Bauska, Piņķi, Ventspils, Ikšķile, Nīca, Vērgale, Talsi, Mārupe, Aizkraukle u.c. vietas.
Atsevišķās dienās ir pat trīs izrādes. “Līdz ar Pirmo adventi uzsākām Ziemassvētku izrāžu maratonu,” viņa teic, sakot, ka Ziemassvētki, Lieldienas un vasara ir tie periodi, kad ir ļoti daudz izbraukumu. “Pamatā dodamies uz lielajiem Rīgas un Pierīgas kultūras centriem, reģionu tautas namiem, kultūras namiem.”
