Dažādās noskaņas ainavas gleznās. Liepājas muzejā apskatāma Lienes Bernātes personālizstāde
Ziema, pavasaris, vasara un rudens – gleznotājas Lienes Bernātes jaunākajā personālizstādē “Dievzemīte” ietverti visi gadalaiki. “Esmu beigusi gleznotājus, un tā es arī turos pie otas,” viņa saka, lai gan vērtē, ka glezniecība mūsdienās jau ir vecs medijs. “Tā ir Lieģu ainava,” māksliniece, stāstot par saviem patlaban Liepājas muzejā aplūkojamajiem darbiem, atklāj.
liepajniekiem.lv
“Izņemot divus darbus, kas ir no Liepājas muzeja arhīva, pārējie piedzīvo pirmizrādi”, saka L. Bernāte, kas ikdienā strādā Grobiņas Mūzikas un mākslas skolā par gleznošanas un zīmēšanas skolotāju, kā arī vada Grobiņas Pieaugušo izglītības centra mākslas studiju.
Izstādē “Dievzemīte” māksliniece iekļāvusi darbus, kas tapuši laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Ievērojot pandēmijas laika ierobežojumus, dažkārt gleznas tapušas, tikai paskatoties no savas istabas loga vai izejot tuvajā apkārtnē, esot netālu no dzīvesvietas.
L. Bernāte ir uzaugusi Lieģos. Un, lai arī pēc tam dzīvots Rīgā un Liepājā, atgriezusies, kur vadījusi bērnību.
“Spēcīga un burvīga vieta,” viņa raksturo. “Dzīvoju blokmājā, bet tik un tā – atveru logu un dzied gaiļi. Man patīk!”
Gleznotāja savos darbos runā par dabas poēziju, par mirkļa skaistumu – krāsu attiecībām starp debesīm, zemi un ūdeni, bet laukumos viņa meklē tonalitāti. ”Strādāju ļoti dažādi. Man patīk gleznot arī ārā. Vasarās eju gleznot ar maziem audekliņiem, kartoniem. Ar lielajiem pašgruntētajiem audekliem ir tā, ka – ja uznāk lietus, kaut vai nedaudz, dažas pilītes, tie zaudē savu formu. Audekls sāk ūdens dēļ krokoties, bojāties, tāpēc nav iespējams, ka visus nesu ārā un gleznoju.”
Iedvesmu darbam L. Bernāte negaida. ”Tas ir apzināts darbs. Jautājums ir tikai kad, vai varu, vai man ir krāsas, audekls,” viņa saka.
Izstādes ”Dievzemīte” vienotā ideja ir ainava, precīzāk – Lieģu ainava, kas darbos ietverta visvairāk. Bet gleznās izstādes apmeklētāji varēs atpazīt arī vietas Līgutos un Liepājas pludmali. ”Esmu gleznotāja, un gleznotājs glezno žanriski,” teic L. Bernāte, un atzīst, ka lielākais iedvesmas avots ir slavenais ainavists Vilhelms Purvītis.
”Mans uzskats ir, ka jānes cilvēkos gaišums, pozitīvas krāsas, jo tas var savā ziņā atvairīt ļauno,” par to, kāpēc darbos nemana melnos, tumšos toņus, bet tie ir pozitīvu noskaņu raisoši, skaidro autore.
”Bet tas nāk organiski un dabiski. Man patīk vasara, un darbos varu savu mīļāko zaļo krāsu atainot dažādās nokrāsās.”
Kopš 1995. gada Lienes Bernātes darbi ir bijuši pieejami apskatei vairāk nekā 80 izstādēs Liepājā, Kurzemē, Rīgā, citviet Latvijā, kā arī ārpus Latvijas robežām: Dānijā, Beļģijā, Lietuvā, Itālijā, Baltkrievijā un Kanādā. Savukārt kopš 2011. gada Liene Bernāte piedalās radošajos plenēros Liepājā, kur nesenākais no tiem ir starptautiskais gleznotāju un zīmētāju plenērs ”Liepājas marīna’18”.
Izstāde Liepājas muzejā aplūkojama līdz 2. oktobrim.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
