Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 20. aprīlis

+8°C
Vējš: DR 6.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Mirta, Ziedīte

Divas vernisāžas, kas pārpilnas ar dažādību

Atslēgvārdi māksla | izstāde

Pirms dažām dienām gandrīz vienlaikus divās izstāžu zālēs notika apjomīgas vernisāžas. Pilsētas lielākajā izstāžu zālē – Liepājas muzejā – atklāja gadskārtējo rudens mākslas izstādi "Esi sveicināta, saule!", savukārt mākslas galerijā "Promenāde" –Rīgas viesmākslinieka Jāņa Anmaņa vērienīgu personālizstādi "Mana sapņu planēta", kas notika reizē ar viņa jaunās grāmatas "Zelta sonāte" prezentāciju.

Lai nevilktu deķīti katrs uz savu pusi

Trešo gadu rudens izstādi ar mākslas darbu uzaicinātiem profesionāliem izvērtētājiem uzņēmies organizēt Liepājas muzejs, savukārt Liepājas Kultūras pārvalde (800 latu apmērā) un Rajona padomes Kultūras nodaļa piešķir naudas balvas māksliniekiem, kuru darbi konkrētajā izstādē atzīti par interesantākajiem. Par uzvarētājiem jau informējām laikraksta 17.decembra numurā.

Pavisam rudens izstādei 58 mākslinieki iesnieguši 93 darbus. Gandrīz visi tie arī tika izvietoti muzeja divās zālēs: lielajā – gleznas, mazajā – lietišķās mākslas darbi. Atlikušie 13 darbi izstādīti tirdzniecības centrā "Ostmala". Ne visi mākslinieki akceptē šādu praksi – rādīt mākslu dižveikalā. Taču centra vadītāja Daira Vaičikauska uzsver, ka tādā veidā ar glezniecību iepazīstas cilvēki, kas par to nekad nav interesējušies, un, iespējams, aizies arī uz muzeju. Arī "Ostmalas" vadītāji pasniedza savas balvas māksliniekiem: galveno – Ilzei Eniņai par gleznu "Osta" un simpātiju balvu – Andrai Pelnai.

Šogad pirmo reizi Liepājas muzejs no izstādes par 500 latiem iepirka Daces Dēliņas-Lipskas gleznu "Pārcēlājs". Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners uzsvēra, ka iepirktajiem darbiem ne tikai jātiek piepulcētiem muzeja krājumam, bet jāiztur arī laika pārbaude, lai pēc gadiem veidotu to krājuma daļu, ar kuru muzejs var sevi prezentēt plašākā kontekstā. Nenoliedzami, ka visi šie faktori ir rosinoši un stimulē māksliniekus piedalīties.

Katru reizi rudens izstādes nosaukums dod signālu māksliniekiem radīt tieši ar tādu domu. Parasti gan liela daļa no iesniegtajiem mākslas darbiem ir suverēni paši par sevi un nekādi nesaistās ar konkrēto nosaukumu. Tam ir dažādi iemesli. Viens, ka nav šīs mākslinieku vienotības – kopējas organizācijas. Otrs, ka rudens izstāžu pamatideja līdz šim katru reizi balstīta uz dažādu žanru, tehniku un izpildījumu vizuālās mākslas darbu līdzāspastāvēšanu un rāda kāda sava laikposma aktualitātes caur visnotaļ atšķirīgu autoru darbiem.

Pirms Liepājas mākslinieku ikgadējās kopizstādes "Esi sveicināta, saule!" atklāšanas notika diskusija, kurā mākslinieki kopā ar Rīgas kolēģiem pārrunāja pašreizējo situāciju Liepājas mākslas dzīvē, arī nepieciešamību pēc savas organizācijas. Kā zināms, savu aktīvo darbību sen pārtraukusi Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļa, kas savulaik bija lielākā un spēcīgākā ārpus Rīgas. Pēc samērā neilgas darbības pamazām iznīka arī tās pēctece – Liepājas Mākslinieku līga. Pašlaik nav organizācijas, kas saliedētu profesionālos māksliniekus. Šādā situācijā jaunajai mākslinieku paaudzei nav īstas piederības izjūtas, rodas grūtības iekļauties profesionālās mākslas dzīves apritē. Mārtiņš Heimrāts no personīgās pieredzes pauda pārliecību, ka sava organizācija ir nepieciešana, jo tā palīdz piesaistīt finansējumu projektiem un mobilizēties pašiem māksliniekiem augsti profesionālam radošam darbam.

Pašlaik māksliniekus vieno vienīgi pati Liepāja un tai raksturīgā kultūrvides dinamika. Vai tas patiešām notiek kvalitatīvi un mērķtiecīgi, lai šos procesus pamanītu citviet Latvijā? Kā uz to atbildētu žūrijas loceklis, šā gada Rīgas rudens izstādes kurators, mākslinieks Leonards Laganovskis?

Kāds jums radies kopējais priekšstats par liepājnieku kopizstādi?
– Biju pārsteigts, jo Liepājā neesmu bijis ļoti sen un tādēļ pēc lielās rudens izstādes Rīgā bija interesanti apskatīties, ko mākslinieki dara Liepājā. Iespaidi ir visādi – patīkami un dažkārt ne tik patīkami. Es saprotu, ka mākslinieki Liepājā pārdzīvo tādu kā organizēšanās krīzi, jo vēlas veidot Mākslinieku savienības vietējo nodaļu. Bet to, ka pašlaik katrs darbojas par sevi, var just šajā izstādē. Darbi ir ļoti dažādi – pēc tēmas, pēc mākslinieciskā līmeņa. Ir sajūta, ka katrs velk deķīti uz savu pusi, bet tas, domāju, ir dabisks atveseļošanās process, kas nāks liepājniekiem par labu.

Ja tagad sevi ar kopēju izstādi būtu jāparāda Rīgā, kādi liepājnieki izskatītos?
– Domāju, ka tur būtu drusku jāpiestrādā. Ir daži izcili darbi, bet, ja grib nopietni konkurēt, tad katrā māksliniekā jābūt lielai iekšējai cenzūrai, augstiem kritērijiem. Māksla tā ir ļoti svarīga sabiedriskās dzīves sastāvdaļa, kas nav domāta tikai izstādei, bet tā audzina arī cilvēku, pēc tam tā parādās arhitektūrā, pilsētvidē, kino, televīzijā un visur citur.

No pārsteiguma pēc Mārtiņa Heimrāta paziņojuma par balvas piešķiršanu mākslinieks F.M.Grantēns nogāzās gar zemi, sasmīdinot klātesošos.    


Lielais režisors Jānis Anmanis

Vizītkarte
Jānis Anmanis

– dzimis 1943.gada 6.decembrī Rīgā;
– 1963.gadā beidzis J.Rozentāla Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļu, 1969.gadā – Valsts mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu;
– 1972.gadā – Sudraba medaļa jauno mākslinieku darbu konkursizstādē Sofijā;
– 1980.gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka goda nosaukums;
– 1983.gadā – E.Iltnera prēmija;
– 1998.gadā – IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis;
– 2000.gadā – Latvijas vēstniecībā Maskavā – Kultūras institūta direktors, latviešu svētdienas skolas skolotājs.

Jānis Anmanis ir rets viesis, tomēr Liepājā nav pirmo reizi. 90.gadu pašā sākumā bija skatāma viņa personālizstāde Skolotāju namā, bet pirms dažiem gadiem mākslinieks piedalījās "Liepājas metalurga" rīkotajā plenērā un izstādē. Taču tik plaša personālizstāde (ap 40 darbu) mākslas galerijā "Promenāde" vēl nebija bijusi. Arī tik radoši mākslinieciska vernisāža ne, kurā tika prezentēta arī viņa grāmata "Zelta sonāte", jo, šķiet, Latvijā nav otra tāda mākslinieka kā Jānis Anmanis, kurš visa cita starpā ir arī lielisks savu personālizstāžu atklāšanas režisors. Par to varēja pārliecināties vernisāžas viesi – mākslinieks dziedāja paša komponētās dziesmas, savas mūzikas pavadījumā aicināja uz deju, stāstīja par savu nemierīgo radošo dzīvi.

Ar atvestās personālizstādes darbos vērojami ārkārtīgi dažādi glezniecības veidi un tehnikas. Kā Jānis Anmanis sadzīvo ar šādu darba stilu? "Mani tas itin nemaz netraucē," stāsta mākslinieks, jo vienā laikposmā es, piemēram, gleznoju tādā irreālā, vibrējošā stilā, bet, lūk, šīs ziemas ainavas gleznoju pastozi, redziet, kā veidojas spēcīga faktūra. Tad atkal gribu gleznot renesanses stilā. Uz koka gleznoju savā īpaši izstrādātā autortehnikā. Man ļoti patīk zirgi, latviešiem tie ir tikpat kā simbols. Kumeļš tik skaisti saiet ar Latvijas dabu, to faktiski vajadzētu Latvijas ģerbonī."

Vairākus gadu desmitus Jānis Anmanis ir bijis kulta personība Latvijā, piedalījies vairāk nekā 500 izstāžu mūsu zemē un ārvalstīs, komponējis dziesmas un kompozīcijas izstādēm, rakstījis un ilustrējis grāmatas. Viņa skolēni no Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas ieguvuši zelta medaļas mākslas konkursos Taivānā, Japānā, ASV, Francijā. Gleznotāja tēlu un simbolu valoda uzrunā skatītāju, aicinot domāt par smalkām, trauslām, bet nezūdošām vērtībām.

Jāņa Anmaņa daudzpusības apliecinājums ir viņa jaunā grāmata "Zelta sonāte". Tās apakšvirsraksts "Impresijas gleznās un mūzikā" raksturo darba žanru. Gleznu un to fragmentu reprodukcijas papildina mākslinieka teksti gan dzejā, gan prozā – mistērijas, izjūtas, sarunas ar Raiņa garu, dialogi ar Rembrantu, Dalī, Hamsunu... Tās ir asociācijas, kuras izraisa mākslinieka darbi, tās varētu būt arī vienkārši kādi mirkļi no dzīves vai mākslinieka fantāzijas, kas rosina lasītāju sapņot un domāt.

Jānis Anmanis ir skaidri formulējis savas dzīves kredo: "Manas gleznas ir manu senču balsis un mani sirdspuksti. Es allaž esmu radošas domas enerģiskā kustībā un tieksmē atklāt sevī un citos cilvēka bezgalīgās iespējas mākslā un pilnvērtīgas dzīves meklējumos. Vienmēr esmu daudz strādājis. Laikam Dievs manī ir ielicis tādu enerģiju. Savulaik esmu beidzis arī sporta skolu, nodarbojos ar boksu un brīvo cīņu, spēlēju futbolu, hokeju... Es rakstu dzeju un komponēju mūziku, kas palīdz veidot noskaņu manās izstādēs. 1972.gadā manu otro personālizstādi ar 100 darbiem Ārzemju mākslas muzeja velvju zālē noskatījās 36 tūkstoši apmeklētāju. Cilvēka radošais gars un gaisma, ko izstaro radoša cilvēka dvēsele, spēj darīt brīnumus."

Vai mākslinieks ir saskaitījis, cik viņa grāmatu kopumā jau izdots un cik izstādēs viņš piedalījies? "Gandrīz precīzi varu pateikt," atbild Jānis Anmanis. "Apgāds "Zvaigzne ABC" izdevis astoņas manas dzejas grāmatas, bet izdevniecība "Jumava" – trīs grāmatas. Kopumā ar gleznām, akvareļiem, grāmatu ilustrācijām esmu piedalījies 500 profesionālās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Esmu bijis gan Krievijā un Ungārijā, Vācijā un Dānijā, Zviedrijā un Itālijā, Japānā un Kanādā, Grieķijā un Taivānā, taču, atgriežoties Latvijā, sajūtu to neizsakāmo burvību un skaistumu, ko var nosaukt par Lielo Mīlestību."

Vēl personālizstāde "Mana sapņu planēta" mākslas galerijā "Promenāde" nebija atklāta, kad jau tika nopirktas trīs gleznas. "Kad gleznoju, es nekad nedomāju, vai manus darbus pirks, vai nepirks," saka mākslinieks. "Viesnīcas telpa sarežģīta, jo darbiem jācīnās ar sarkano ķieģeli, bet, ja glezna ir stipra, tad nekāds fons to nesabojā. No tām plūstošā enerģija izgaismo telpu, pārvērš to."

Savu personālizstāžu lielais režisors – mākslinieks Jānis Anmanis izvēlas sev arī attiecīgu tēlu.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!