Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 21. septembris

+19°C
Vējš: D 7.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

„Dvēseļu tikšanās” Liepājas muzejā

Atslēgvārdi muzejs | izstāde

Trešdien, 25. aprīlī, plkst. 16 Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē Kūrmājas prospektā 16 atklās gleznotājas un psiholoģes Ingridas Indānes un viņas tēva tēlnieka Zezostra Ķēdes (1936. – 2000.) darbu izstādi „Dvēseļu tikšanās” . Pati māksliniece saka: „ Mēs abi gribējām sarīkot kopīgu izstādi, kamēr tēvs (jeb Zezis, kā visi viņu sauca) vēl bija šajā saulē, bet nepaspējām... Šogad ir mana tēva Zezostra Ķēdes 70. jubilejas gads. Šī ir dāvana viņa dvēselei no manis un visiem tuvajiem cilvēkiem”. Tēlnieks Zezostris Ķēde dzimis 1936. gada 3. maijā kā ceturtais bērns 10 bērnu ģimenē, Liepājā. Cik zināms, tad sava unikālā vārda īpašnieks Latvijā viņš ir vienīgais.

Vecāki vārdu izvēlējušies, pieminot kāda jauna faraona Zezostra likteni no grāmatas par Mozus laikiem – „ Ugunsstabs jeb Izraēļa bērnu vaņģniecība”. Zezis (tā viņu sauca radi un draugi) pats bija tikpat unikāla personība, kā viņa vārds.

Zezostris Ķēde 1955.gadā pabeidzis Liepājas daiļamatniecības vidusskolas kokgriešanas nodaļu. No 1955.- 1961. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā pie profesoriem Kārļa Jansona, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas.

Izstādēs piedalījies jau kopš 1985. gada ne tikai Latvijā, bet arī Polijā, Bulgārijā, Anglijā, Krievijā, ASV, Vācijā, Čehoslovākijā. Strādājis tēlniecībā, monumentālajā un medaļu mākslā. Iemīļotais materiāls – akmens, bronza, kā arī koks un kapars.

Zezostra Ķēdes izveidotie ciļņi  apskatāmi Pāvula Jurjāna muzikas skolā un Latvijas Nacionālajā operā.  Viņa veidotā Emīla Dārziņa ģīmetne  apskatāma pie Emīla Dārziņa mūzikas skolas Rīgā. Savukārt kopā ar tēlnieci Mirdzu Lukažu izveidotais piemiņas akmens brāļiem Jurjāniem atrodas viņu dzimtajās mājās Jumurdas ” Menģeļos”

Meita Ingrida Indāne dzimusi 1962. gada 8. jūnijā Zezostra un Birutas Ķēžu ģimenē. Jau agrā bērnībā ir radusies interese par mūziku, mākslu un teātri, kā arī visu neparasto. No 1979. gada līdz 1985. gadam mācījusies glezniecību Birutas Delles studijā „Zemūdene”. 1982. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tekstilmākslas nodaļu.  No 1986. – 1992.  mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā pedagoģijas nodaļā. 2000. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. 2001. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā. Pašlaik – Valmieras mākslas vidusskolas skolotāja un projektu koordinatore.

Ingrida Indāne piedalījusies vairākās grupas izstādēs gan Latvijā, gan Vācija. Šoreiz Liepājs muzejā viņa piedāvā skatītājiem aplūkot savu gleznu retrospekciju. Vecākā eksponētā glezna ir tapusi 1987. gadā, bet jaunākā - pirms gada.  Gleznojot viņa pēta gan dabu, gan intīmo, pulsējošo iekšējo pasauli. Darbos dominē sapņi un iedomu pasaule un veiksmīgi sadzīvo reālais, neparastais, amizantais un seksuālais.

Kristīne Circene,
Liepājas muzeja mārketinga nodaļas vadītāja

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!