7.septembrī plkst. 19.00 “Promenādes” viesnīcas “Hika” spīķerī notiks dzejnieces Amandas Aizpurietes autorvakars “Visu diennakti zied”. Sarīkojumu vadīs aktieris Leons Leščinskis, portālu informē Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Gita Švarce.

Savukārt 8.septembrī plkst. no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 dzejnieki Amanda Aizpuriete un Jānis Elsbergs piedalīsies seminārā “Autors.Teksts.Lasītājs”, kurš norisināsies Liepājas Universitātē ( Lielā ielā 14).

Dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete dzimusi 1956.gadā Jūrmalā. Studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē (1974-1979), kā arī M. Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā (1980-1984). A.Aizpuriete debitēja dzejā 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, laikā , kad savu vārdu dzejā pieteica Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Pēters Brūveris, Inese Zandere, Māris Melgalvs u. c.

Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis par dzejnieci raksta: “Aizpurietes poētika sakņojas smalkos mājienos, niansēs, aizplīvurotos izteikumos, klusinātās metaforās. Vienīgais, kas viņu interesē, – tā ir pasaule viņā. Šī pasaule ir uzmanības vērta – tajā noris mūžīgā maigā apokalipse, nemitīga balansēšana bezdibeņa malā. Taču nav arī pārmēru sakāpinātu emociju vai vaimanu eksistenciālā izmisuma garā – teksts ir vienmērīgi plūstošs un rāmi mirguļojošs; tās ir situācijas, kas atrodas kaut kur netveramajā joslā starp pilnīgu miera stāvokli un tikko samanāmu kustību, kad laiks uz mirkli it kā sastindzis un radies brīdis vārdiem. Aizpurietes dzejā būtībā ir tikai trīs orientieri: “es”, dzeja un mīlestība. Tie ir cieši saistīti un cits bez cita grūti iedomājami; no svara ir ne tik daudz paši jēdzieni, cik attiecības starp tiem. Viss pārējais vai nu pakļauts šiem jēdzieniem, vai tiek uzlūkots kā traucēklis ceļā uz tiem (..) Kopumā veidojas iespaids par tādu kā “mūžīgo minoru”, kas piesātināts ar rezignāciju un gaišām skumjām: no vienas puses, jūtama tieksme pēc harmonijas, no otras – nojausma, ka šī harmonija varētu būt nāvējoša, vismaz dzejai noteikti.”

Amandai Aizpurietei izdoti dzejoļu krājumi “Nāks dārzā māte” (1980), “Kāpu iela” (1986), “Nākamais autobuss” (1990), “Pēdējā vasara” (1995), “Bābeles nomalē” (1999), “Sārtu baložu bars” (1999), “Viršu debesīs” (2003), “Vēstuļu vējš” (2004).

Atdzejojusi un tulkojusi A.Ahmatovas, J. Brodska, F.Kafkas, V.Vulfas, Dž. Apdaika U. Kolbes, G. Trākla , K.Kīzija un citu autoru darbus no vācu, angļu, krievu, ukraiņu valodas. Sastādījusi vairākas latviešu dzejas antoloģijas. Latvijas delegācijas sastāvā piedalījusies Eiropas rakstnieku kopējā akcijā “Literatūras ekspresis Eiropa 2000”. Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu (1999) un Dzejas dienu balvu Latvijā (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003).