Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 19. septembris

+19°C
Vējš: DR 6.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Muntis, Verners

Dzejas dienu pasākumi noslēgušies  (8)

Atslēgvārdi dzejas dienas

Trīs ar liriku piesātinātas dienas ir pagājušas. Dzejas dienu rīkotāji – Centrālā zinātniskā bibliotēka un mūspuses šo svētku krustmāte Aina Krauče, Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa un tās vadītāja Sandra Vensko, visi viņu palīgi nu var mazliet atvilkt elpu un atskatīties, kā viss noticis. Organizatori var būt mierīgi – Dzejas dienu spriegais grafiks ļāva katram interesentam izvēlēties sev tīkamāko, tuvāko, saistošāko sarīkojumu.

Guvums – savstarpēji bagātinošs

Gribas atgādināt, ka Dzejas dienas vēsturiski veidojās kā veltījums dzejniekam Jānim Rainim un tieši tāpēc tās arī notiek septembrī – mēnesī, kad dzimis nākamais dzejnieks. Un tieši viņš rakstīja: "Dodot gūtais neatņemams." To uzsvēra arī paši šo Dzejas dienu dalībnieki – rakstnieki. Gan pašmāju autori, gan viesi atzina, ka šāda nākšana pie klausītājiem viņus bagātina, jo ļauj sajust savstarpējo saikni: autors – klausītājs – lasītājs.

Un pavisam īpaša auditorija ir bērni. Arī šogad turpinājās tradīcija – Dzejas stunda skolās. "Pie bērniem iet nav viegli," atzina Sandra Vensko. "Klasē nevar ieiet nesagatavojies un tikai kaut ko runāt. Ir jāsagatavojas, jāizvēlas veids, kā uzstāties, un ir jābūt gatavam, ka skolēni uzdos āķīgus jautājumus vai mēģinās atnācēju izsist no sliedēm."

"Bērni ir daudz tiešāki, viņi ir zinātkāri un nav tik snobiski, kādi dažkārt mēdz būt pieaugušie," sacīja rakstnieks Māris Rungulis – bijušais liepājnieks, kurš šajās Dzejas dienās tikās ar saviem jaunajiem lasītājiem. Viņš tā arī pateica – tas ir mīts, ka bērni nelasa daiļliteratūru. Zēni un meitenes bija izlasījuši M.Runguļa grāmatas, līdz ar to saruna veidojās spraiga un interesanta. Ar bērniem tikās Stiķa, Niķa un grāmatu par pārējiem rūķēniem autors Ēriks Kūlis, kurš prot atrast kopēju valodu ar mazajiem lasītājiem. "Bērni, skolēni ir jāieinteresē par literatūru," – tā sacīja arī skolotāji. Viens no veidiem, kā dzeju padarīt interesantu un bērnu uztverei pieejamu, ir teatralizēti muzikāli uzvedumi. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad notika Sandras Vensko darba "Jūras kaķis" muzikāls uzvedums, un, kā katru gadu, bērni ar gavilēm sekoja līdzi uz skatuves notiekošajam.

Prātam un dvēselei

Neatņemama Dzejas dienu sastāvdaļa ir pasākumi Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kas ir visnotaļ likumsakarīgi, jo šeit mācās jauni radoši cilvēki un šeit stādā literatūras teorētiķi. Gadskārtējo literāro semināru "Autors, teksts, lasītājs" vadīja filoloģijas maģistre Sandra Okuņeva. Studenti un mācībspēki uzklausīja vairākus referātus, kurus bija sagatavojuši viesi un Liepājas literatūras speciālisti. Par dzejas autoru un dzejas konsultāciju runāja Eduards Aivars, otrs viesis Māris Salējs lasīja lekciju "Poļu dzeja kontekstā ar latviešu dzeju", Rūta Mežavilka bija sagatavojusi stāstījumu: "Dzīvā valoda un atsvešinātība". Skolotājs Normunds Dzintars bija izpētījis latviešu valodas un literatūras vietu skolu mācību programmā, bet profesors Edgars Lāms iepazīstināja ar Alberta Caunes daiļrades ceļiem un takām.

Bet vakarpusē Liepājas Pedagoģijas akadēmijas foajē pārvērtās par savdabīgu skatuvi, jo notika arī viens no zināmiem sarīkojumiem "Nakts dzeja".

"Tas bija emocionāli piepildīts sarīkojums, kur jauno autoru – studentu un skolēnu – lasītie dzejoļi sasaucās ar studentu teātra "Rikošets" dalībnieku dziedātajām dziesmām," atzina viena no klausītājām Andīna Okuņeva. Viņa sacīja, ka ļoti iespaidīgs bijis brīdis, kad dzejas sarīkojumu dalībnieki uzrakstīja uz baloniem savus vēstījumus un palaida tos gaisā. Tur – jau naksnīgajās debesīs – tie savienojās ar baloniem, kurus palaida no Sv.Trīsvienības baznīcās. Tur notika dzejas lasījumi baznīcas tornī un iekštelpās. Pati vide, mācītāja Ojāra Freimaņa svētība darīja šo tikšanos jo iespaidīgāku.

Radošais gars, kas ir turpat līdzās

Dzejas dienu dalībnieki literāti uz jautājumu, ko viņiem dod Dzejas dienas, atbildēja, ka tā ir satikšanās. Satikšanās ar saviem lasītājiem un satikšanās savā starpā. Nevar teikt, ka viņiem nebūtu iespējas redzēt citam citu, jo ir taču grāmatu atvēršanas, ir jaunrades pēcpusdienas, kurās mūsu pilsētas rakstnieki ierodas atbalstīt cits citu. Tomēr Dzejas dienu īpašā gaisotne rada arī īpašas noskaņas. Aina Pāvulīte teica: "Tas ir iedvesmojošs laiks. Ne velti dzejoļi top tieši šajās dienās. Piemēram, pat uz kuģa mēs noklausījāmies rindās, ka radušās turpat uz vietas. Laikam jau, visiem kopā esot, un vēl viesu klātbūtnē virmo sevišķi radoša atmosfēra."

Mūsu literāti šajās dienās parādīja, ka spēj būt ne tikai rakstnieki, bet arī aktieri. Tas notika šā gada jubilāram Modrim Zihmanim veltītajā autorvakarā "Vēstules Margrietiņai". Kā pārsteigums dzejniekiem, kurš veltījis ciklu sievietēm ar puķu vārdiem, bija viņa mīlestības dzejas iestudējums. Tā laika meiteņu lomās iejutās dzejnieces Sandra Vensko, Gunta Šnipke, Ineta Stadgale. Modri jaunībā atainoja viens no jaunajiem dzejniekiem – Oskars. Kaut arī fons bija skarbs – izsūtījums un salauzta jaunība, Zihmaņa dzeja toties – cerīga gaišuma pilna. Jo galvenais – lai literārais darbs neatstātu vienaldzīgu lasītāju. To uzsvēra dzejnieks Olafs Gūtmanis, kurš bija jau izlasījis Dzejas dienās atvērto Elfrīdas Kalnciemas-Pujēnas grāmatu "Līdzās stāvēja eņģelis".

Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba "Helikons" biedri vakar pulcējās Bernātu ielā. Tā reanimējot kādu jau bijušu tradīciju – Dzejas dienās atminēties mūsu pilsētas dzejnieci Mirdzu Ķempi. Ziedi gūlās arī pie viņas pieminekļa.

Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

Tas notika Dzejas dienās:

1965.gads dzejnieka Jāņa Raiņa simtgade. Dzejas dienu pirmsākumi, Valsts Liepājas teātrī notiek svinīgs literāri muzikāls J.Raiņa atceres vakars.
1997.gads – pie liepājniekiem viesojas prozaiķis Andris Puriņš.
1999.gads – sarīkojums bērniem "Pašķiras sili, un pašķiras rūķīšu pilis" ar dzejnieka Ulda Ausekļa piedalīšanos.
2000.gads – Liepājas literāti un lasītāji kopā ar literatūras zinātnieci Saulcerīti Viesi atceras J.Raiņa 135.dzimšanas dienu.
2001.gads – viesojas latviešu trimdas dzejas antoloģijas sastādītājs Mārtiņš Lasmanis no Zviedrijas.
2002.gads – dzejas sarīkojums "Parunāsim par mīlestību" Dzimtsarakstu nodaļā.
2006.gads – atklāj piemiņas plāksni pie mājas, kurā dzīvojis tulkotājs Vinifreds Kraučis.
Pirmo reizi pašmāju dzejnieki un viesi Dzejas dienas atklāj uz kuģa.
2007.gads – Dzejas dienām pirmo reizi ir izgatavots karogs, kas ceļo no sarīkojuma uz sarīkojumu.

Dzejas dienās kopā viesi un pašmāju autori Eduards Aivars, Gunta Šnipke un Olafs Gūtmanis.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!