Nav mums citu tādu svētku, kā vien Dziesmu un deju svētki, kas spēj vienot, iedvesmot un liek ticēt, ka varam un būsim, teic tajā iesaistītie. Šķiet, visi elpo vienu elpu, domā vienu domu un dzied vienu dziesmu.

Naktsmītnes ir pazīstamās vietās

Liepāju Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 907 dalībnieki no 35 kolektīviem, stāsta svētku Liepājas pašvaldības koordinatore, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra direktore Baiba Kļava.

”Ņemot vērā pēdējo piecu gadu laikā piedzīvoto, kad bijuši arī dalībnieku atplūdi kolektīvos un citi aspekti, Liepāja izskatās labi,” viņa vērtē, jo svētkos Rīgā liepājnieki būs kupli pārstāvēti dažādu žanru norisēs.

Jau šodien uz galvaspilsētu dodas pirmie Liepājas kolektīvi. ”Starp tiem būs trīs kori, kuri 1. jūlijā piedalīsies ”Koru karu” finālā. Tie ir jauktie kori ”Intis” un ”Laiks” un sieviešu koris ”Atbalss”. Vēl 30. jūnija vakarā Rīgā iebrauc kolektīvi, kuri atzīti par labu esam deju lielkoncertam ”Balts”, un tie ir ”Banga”, ”Bandzenieki”, ”Rucavietis” un jauniešu deju kolektīva ”Vaduguns” divi sastāvi. Līdz ar to šiem kolektīviem sanāk būt Rīgā no svētku pirmās dienas līdz pat izskaņai,” pastāsta B. Kļava.

Viņa piekrīt, ka jānovēl dalībniekiem izturība:

”Bet domāju, ka gūtās sajūtas un emocijas atsvērs to, ka jāguļ uz matracīša un jāpiecieš citas sadzīves neērtības. Dalībnieki jau arī ar to rēķinās.”

Liepājas kolektīvi Rīgā mitināsies divās jau pazīstamās vietās – Rīgas valsts 2. ģimnāzijā, kas atrodas blakus Latvijas Nacionālajam teātrim, un 66. vidusskolā, kas ir pie Viesturdārza.

Tas zināms arī kā Dziesmusvētku parks. ”Šīs izglītības iestādes ir seni Liepājas sadarbības partneri. Mantojot skolu, nākamie direktori ir ar mieru ar mums sadarboties un strādāt. Tā ir laba sajūta, ka pretī ir zināmi cilvēki, kuri, kā mēs sakām, zina drēbi. Un īpaši nav jāskaidro, kāpēc mums ir viena vai otra vajadzība,” priecājas B. Kļava.

66. vidusskolu par mājvietu sauks deju kolektīvi, bet ģimnāziju – kori, pūtēju orķestris, daži deju kolektīvi un citas dalībnieku vienības, kas ieradīsies galvaspilsētā uz vienu vai vairākām dienām.

Abās skolās par drošību gādās Liepājas pašvaldības policisti – katrā pa trim. Tāpat katrā skolā būs medicīnas personāla dežūras.

Atliek būt labā noskaņojumā

Lai visi visur paspētu, dejotāji no mājvietas uz stadionu pārvietosies savos autobusos, bet koristi vairāk izmantos sabiedrisko transportu, kas svētku dalībniekiem būs bez maksas.

Tāpat kā iepriekšējos Dziesmu svētkos, arī šajā reizē ar ”Rīgas satiksmi” panākta vienošanās, ka dažos rītos uz Mežaparku liepājnieki dosies speciāli norīkotā tramvajā, kas bez pieturām aizvedīs līdz Mežaparkam. Ja būs nepieciešams, citās situācijās koriem izlīdzēs deju kolektīvu autobusi.

Pašvaldības izsludinātajā iepirkumā par transporta pakalpojumu nodrošināšanu svētku dalībniekiem uzvarēja uzņēmums “Auto VIP Buss”.

B. Kļava priecājas par konkrētā pārvadātāja izvēli: ”Viņi ļoti labi apzinās, ko tas nozīmē, jo bija mūsu sabiedrotais arī iepriekšējos svētkos.

Esam skrupulozi izstrādājuši katras dienas plānu.

Visgrūtākās dienas būs tās, kad notiks gājiens, jo jānodrošina teju visu dalībnieku ierašanās Rīgā, kā arī noslēguma diena, kad visi jāatgādā atpakaļ mājās.” Svētku norises laikā 12 transporta vienības (autobusi) pastāvīgi uzturēsies Rīgā.

B. Kļava stāsta, ka jautājums par transportu pirms iepirkuma izskatījies problemātisks. ”Pa šiem pieciem gadiem ir stipri mainījusies ekonomiskā situācija. Daudzi šī pakalpojuma sniedzēji ir vienkārši izbeiguši darbību vai pārgājuši uz citu jomu, līdz ar to autobusu ir ārkārtīgi maz.”

Tomēr Liepājai izdevies vienā iepirkumā tikt pie transporta pakalpojumu nodrošinājuma.

Runājot par citām izmaksām, ēdināšanu apmaksās valsts un daļēji arī pašvaldība. Vienam dalībniekam vienai dienai no valsts atvēlēti 13,08 eiro. Papildus tam Liepājas pašvaldība līdzfinansē vēl 2,42 eiro brokastīm un pusdienām.

Savukārt naktsmītnes izmaksas ir 7,01 eiro, un to sedz valsts. ”Manuprāt, dalībniekiem tiek dots ļoti daudz. Atliek vien būt labā noskaņojumā, piedalīties un rādīt pašu labāko,” uzskata B. Kļava. ”Sadzīves apstākļu ziņā tiek darīts viss, lai būtu labi.”

Pēc svētkiem – atvaļinājums

No Dienvidkurzemes novada uz Dziesmu un deju svētkiem dosies ap 700 dalībnieku, kopumā 37 kolektīvi. Pirmie dalībnieki izbrauks 1. jūlija pēcpusdienā, otra daļa – 2. jūlija agrā rītā. “Tad ir tādi, kas pēc gājiena brauc atpakaļ. Dejotāji, kori, pūtēji, koklētāji – tie visi paliek Rīgā,” norāda Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Linda Pričina.

Viss lielais novada pārstāvju pulks uz svētkiem dosies ar 37 autobusiem, no kuriem lielākā daļa ir pašvaldībai piederoši.

“Mums tikai četrus autobusus nācās paņemt no malas. Iepirkuma līgumu noslēdzām ar SIA “King”. Mums ar šo uzņēmumu jau agrāk ir bijuši iepirkumi, un šoreiz mēs viņiem jau ļoti savlaicīgi pieteicām, lai zina, ka ir tāda vajadzība. Zinu, ka viņus arī vairāki citi novadi bija mēģinājuši uzrunāt, bet, tā kā mēs jau bijām aizrunājuši, lielu problēmu nebija,” pastāsta L. Pričina.

Dienvidkurzemnieki savu daili pārstāvēs arī tautastērpu skatē, kur piedalīsies Bārtas un Otaņķu etnogrāfiskie ansambļi, kā arī Vērgales dejotāji.

Visilgāk svētkos uzturēsies dejotāji un, protams, kori. “Kori atgriezīsies paši, paši pēdējie, pēc sadziedāšanās nakts. Kā mēs sestdienā iebrauksim, tā svētdienas pēcpusdienā visiem no skolām būs jāiet ārā,” atzīmē Kultūras pārvaldes vadītāja.

Vienīgais Dienvidkurzemes deju kolektīvs, kas piedalīsies noslēguma koncertā “Kopā augšup”, ir Grobiņas pagasta “Robežnieku” kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sudmaliņas” Ingas Runnes vadībā.

Dejotāji tam tikuši izvirzīti skatē pirms diviem gadiem. “Jau maijā veselu svētdienu no rīta līdz vakaram pavadījām Rīgā, mēģinot Mežaparka programmu, jo

šai svētku nedēļā tai mums vispār nav laika – tikai viens rīts paredzēts, kad aizbraucam uz turieni,” pastāsta I. Runne.

“Sudmaliņas” ceļā dosies 1. jūlijā, lai jau nākamajā dienā piedalītos gājienā.

Vēl atlikusi tikai diena līdz izbraukšanai, un I. Runne atzīst, ka starp dejotājiem jūtams satraukums. “Darba ir daudz, jo liels mājasdarbs jāizdara. Visi laukuma zīmējumi, kas ir izpētīti, jāapgūst, jo uz vietas ir diezgan maz laika katrai dejai paredzēts. Mēģinām un gatavojamies, lai visi zinātu un Rīgā varam salikt kopā. Dejas skatuves variantā tomēr tiek apgūtas citādāk, bet, kad būs jādejo uz laukuma, tas atkal būs pavisam kas cits. Tas ir jāiemācās, jo jāzina, pa kurieni uziet un kā no laukuma noiet,” viņa stāsta.

Pašai šī būšot pirmā reize Dziesmu svētkos kā kolektīva vadītājai, iepriekš bijusi vien dalībniece. “Līdz šim es biju mūsu kolektīva vadītājas palīdze, par vadītāju kļuvu pēc pagājušajiem svētkiem. Tas man arī tāds jauns pavērsiens un liels pārbaudījums.

Pēc pagājušajiem svētkiem mums kolektīvā mainījās sastāvs, daži aizgāja prom, un ir diezgan daudz tādu, kas vēl nekad nav bijuši svētkos.

Viens no pārbaudījumiem ir arī nedēļu nodzīvot vienā telpā,” smej I. Runne.

Lai gan satraukušies un aizņemti, dalībniekii tomēr ir prieka, pacilātības un gaidu caurstrāvoti. “Tie, kas kādreiz jau svētkos dejojuši, zina, kas būs, bet tie, kas nav bijuši, klausās, ko pārējie stāsta. Bet vispār jau visi, kas šajā kustībā ir iekšā, iet ar vēlmi ik pēc pieciem gadiem svētkos piedalīties, un mums ir liels prieks, ka svētki ir, ja atceramies kovida ēru, kas bērniem atņēma deju svētkus. Tā ir beigusies, un mums svētki būs!” priecājas I. Runne, piebilstot, ka pēc tam pašai būšot nedēļu garš atvaļinājums, lai atpūstos no slodzes un atgūtu spēkus.

Kafija palīdzēs uzturēt možu garu

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra kora “Reverberācija” koristiem “Kurzemes Vārds” jautāja, ar kādām domām un sajūtām viņi gaida svētkus.

Klāvam Dimantam šie būs jau trešie Dziesmu un deju svētki. Esot neliels satraukums, jo tie norisināsies jaunajā Dziesmu svētku estrādē, un šiem tautas svētkiem būs 150 gadu jubileja.

Jautājot Klāvam, ar ko, viņaprāt, šie svētki atšķirsies no iepriekšējiem, viņš min, ka pēc kovida pandēmijas, kad nevarēja notikt bērnu un jauniešu dziesmu svētki, šiem svētkiem noteikti būs dubultjauda.

Par lietām, kuras jāņem līdzi, dodoties uz Rīgu, Klāvs teic: ”Skatoties no garīgajām vērtībām, tad tas būtu prieks un labs garastāvoklis, bet, ja no materiālām lietām, tad mans mazais kafijas aparāts, jo būs agri jāceļas un dienas būs samērā garas.”

Lai no rītiem būtu vieglāk piecelties, tad kafija būs īstais dzēriens, kas palīdzēs uzturēt možu garu, vēl piemetina Klāvs.

Tā kā viņš šādos svētkos nebūs pirmo reizi, vaicājām, kuras ir tās lietas, kas vislabāk saglabājas, laikam ejot. ”Tas, ka visi kori ir vienkopus gan gājiena laikā, gan mēģinājumos un koncertā.

Ir sajūta, ka nav simtiem atsevišķu koru, bet gan viens liels, no visas Latvijas un diasporām.”

Tiem, kuriem šie būs pirmie svētki, Klāvs atgādina, ka galvenais ir labs miegs un labi paēst, lai nebūtu kā 2015. gadā bērna un jauniešu dziesmu svētkos, kad no pārguruma un nepietiekama uztura sākās bērnu masveida ģībšana ģenerālmēģinājuma laikā. ”Protams, jāņem līdzi ērts matracis, laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, saules aizsargkrēms, mazā ceļojumu aptieciņa un noteikti labs noskaņojums,” saka jaunietis.

Koristei Amandai Lejniecei šie būs pirmie lielie Dziesmu un deju svētki. Iepriekš viņa ir piedalījusies Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos 2010. gadā, kad mācījusies 5. klasē.

Viņa svētkus gaida ar nepacietību. ”Tā ir iespēja Latvijas tautai sadziedāties un sajust savas nācijas siltumu, vērojot dejotājus un klausoties koristos,” viņa saka.

No skolēnu Dziesmu un deju svētkiem Amanda atceras lielo karstumu un šļakstīšanos ar ūdeni mēģinājumu laikā. ”Vēl no tā laika mājās ir saglabājušās skolēnu dziesmu svētku grāmatas.”

Amanda tic, ka svētki būs emocionāli, ar izteikti patriotisku sajūtu.

Dejotājs Renārs Bražis no tautas deju ansambļa ”Vaduguns” tuvojošos svētkus gaida ar prieku un uztraukumu. ”Dziesmu svētkos var sagaidīt jebko. Godīgi sakot, emocijas patlaban ir grūti izteikt, tikai pasākumā parādīsies tās īstās,” viņš saka.

Renārs līdz šim nav piedalījies Dziesmu un deju svētkos, tādēļ šī būs viņa pirmā pieredze. ”Domāju, ka man kā dejotājam īpašs būs tas, ka mēs dejās esam ieguldījuši ilgu un grūtu darbu un tagad to parādīsim visai Latvijai, taču galvenais, manuprāt, ir zināt, ka tavs ieguldītais laiks un darbs ir atmaksājušies.”

Renārs piebilst, ka īpašais un atšķirīgais viņa deju kolektīvam kā augstākās pakāpes ieguvējam būs tas, ka jādejo jau koncertā pirms oficiālā deju lieluzveduma, tādējādi viņa kolektīvs būs arī Dziesmu un deju svētku aizsācējs.

Tik skaista Rīga ir reizi piecos gados

Inga Vasiļjeva, Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītāja

Mēs esam gatavi uzņemt ne tikai liepājniekus un dienvidkurzemniekus, bet ikvienu Dziesmu un deju svētku dalībnieku.

Protams, mēs nekad nevaram apgalvot, ka esam gatavi par visiem simts procentiem, vienmēr ir sīkumi, kuri līdz pēdējam brīdim tiek uzlaboti. Bet tomēr lielās lietas – ēdināšana, pārvietošanās, mākslinieciskās norises – ir skaidri zināmas un pārdomātas, lai mēs dalībniekus varētu sagaidīt.

Izaicinājumu vai, organizatoriskā valodā runājot, risku izvērtēšana notiek nemitīgi. Laikapstākļi ir viens no riskiem, uz kuriem raugāmies ļoti piesardzīgi. Arī gatavojamies dažādiem scenārijiem.

Mums ir cieša sadarbība ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, kas svētku rīkotāju informē gan par laika prognozi turpmākajām deviņām dienām, bet tuvākām dienām pat pa stundām. Ja sākotnēji pamata risks, kam gatavojām B scenāriju, bija karstums, tad nu jau šo prognozi ir nomainījusi lietaināka laika prognoze.

Līdz ar to katram no dabas sagādātajam brīnumam mēs savā ziņā ar B scenāriju esam gatavi.

Ļoti gribētu, lai arī dalībnieki paskatās laika ziņas un, braucot uz Rīgu, sagatavojas gan karstākam, gan lietainākam un vēsākam laikam.

Otrs lielais izaicinājums ir pati Rīga, jo pilsētā patlaban notiek ļoti daudz ceļu infrastruktūras uzlabojumu, remontdarbu un pārbūvju, līdz ar to satiksme varētu būt apgrūtināta. Tāpēc visus dalībniekus aicināsim savas mītnes vietas, kas uz laiku Rīgā kļūs par mājām, pamest savlaicīgi un neaizkavēties, dodoties uz mēģinājumiem un koncertiem.

Mēs noteikti neaicinām iedzīvotājus pamest Rīgu. Gluži otrādi!

Tik skaista Rīga, piepildīta ar dalībniekiem tautastērpos, kas ir smaidīgi, priecīgi, dziedoši, dejojoši, ir tikai reizi piecos gados.

Bet iedzīvotājiem ir jārēķinās ar satiksmes apgrūtinājumiem, sastrēgumiem, ikdiena noteikti nebūs ierastā. Uz ko aicinām mēs? Tomēr pēc iespējas strādāt attālinātā režīmā. Lai maksimāli mazāk tērētu savu laiku, pavadot satiksmē – braucot šurp un turp uz darbu.

Mēs noteikti jūtam, ka svētkus tiešām gaida. Jāteic, ka patiesībā tas ir galvenais dzinulis, kāpēc šis process notiek jau daudzus gadus un kāpēc mēs visi strādājam svētku dalībnieku labā. Ir sajūta, ka pēc pandēmijas un Ukrainas kara ēnā esam ļoti noilgojušies pēc tādas kopības, pēc pleca sajūtas, pēc emocijām, ko var iegūt, tikai piedaloties šajos svētkos un tos izbaudot.

Uzziņai

Liepāju pārstāvēs:

• 11 deju kolektīvi,
• 10 kori,
• 2 pūtēju orķestri,
• vokālais ansamblis ”Šokolāde”,
• 2 amatierteātri,
• 3 folkloras kolektīvi,
• 3 mazākumtautību kultūras kolektīvi,
• 3 lietišķās mākslas studijas.

Kopā: 35 kolektīvi, 907 dalībnieki.

Dienvidkurzemes novadu pārstāvēs:

• 13 deju kolektīvi,
• 9 folkloras kopas,
• koklētāju ansamblis “Stīga” (Vaiņode/Grobiņa),
• 7 kori,
• pūtēju orķestris “Kazdanga”,
• 2 lietišķās mākslas studijas;
• 3 kapelas;
• vokālais ansamblis “Kurši”.

Kopā: 37 kolektīvi, ap 700 dalībnieku.

Izmaksas

Valsts finansējums vienam dalībniekam vienai dienai par naktsmītni skolā – 7,01 eiro, par ēdināšanu – 13,08 eiro. Liepājas pašvaldības līdzfinansējums brokastīm un pusdienām– 2,42 eiro.

Transporta pakalpojumu sniedzējs liepājniekiem – SIA ”Auto Vip Buss”. Izmaksas – 127 920 eiro.

Dienvidkurzemes novada dalībniekus uz svētku norisi vedīs 37 autobusi, lielākā daļa pašvaldības, papildus – SIA “King”.

Liepājas pašvaldība Dziesmu un deju svētkiem budžetā iezīmējusi aptuveni 250 000 eiro, Dienvidkurzemes novada pašvaldības piešķirtais līdzfinansējums – 56 273 eiro.

Naktsmājas

Liepājas kolektīvi uzturēsies un nakšņos Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un Rīgas 66. vidusskolā.

Dienvidkurzemes novada kolektīvi uzturēsies un nakšņos Rīgas 25. vidusskolā un Rīgas 51. vidusskolā.

Interesanti

Kas būs svētku rīkotāju sarūpētajā Dziesmu un deju svētku somā jeb īpašā auduma maisiņā katram dalībniekam?

• Vairākkārt uzpildāma ūdens pudele;
• Svētku nozīmīte;
• Dalībnieka rokasgrāmata ar praktiskiem padomiem;
• Kakla lente, dalībnieka karte, bezmaksas pārvietošanās talons pa Rīgu;
• Lūpu balzams;
• Svētku ceļvedis par to, ko baudīt svētku laikā Rīgā.

Es domāju tā: Vai sekosiet līdzi Dziesmu svētkiem?

Sarmīte Goldingere – vecmāmiņa:

– Protams. Tur dejos mana meita, bet es tikmēr kopā ar mazmeitiņu skatīšos, ko rāda televizorā. Dziesmu svētki man saistās ar 100% latvietības sajūtu. Domāju, ka tie katram latvietim jau ielikti šūpulī. 22 gadus biju prom no šīs zemes, un latvietības man ļoti pietrūka.

Zina Purina – strādā:

– Laikam jā. Dzirdot vārdu ”dziesmusvētki”, manī ir gandarījums par Latviju, lepnums par latviešiem. Svētkos piedalīsies mani kolēģi. Prieks par viņiem. Uz Rīgu nebraukšu, skatīšos, ko rādīs televīzijā.

Inese Birkenfelde – kultūras darbiniece:

– Jā, jo esmu kultūras darba organizatore Dienvidkurzemes novadā. Katru dienu Rīgā nebūšu, bet svētku sākumā un nobeigumā gan. Dziesmu svētki ir kaut kas patiesi latvisks un savijies ar senču saknēm, vienotību. Ikdienā pat bieži vien nezinām, ka daudzi paziņas dzied koros, dejo un būs Dziesmu svētkos.

Larisa Pevko – strādā:

– Gan jau, ka jā. Zinu, ka vairāki kolēģi ņēma atvaļinājumu, jo dzied, dejo kolektīvos un brauks uz Rīgu. Dziesmu svētki visai tautai dod brīnišķīgu svētku sajūtu. Tie, kuri piedalās, gūst tik pozitīvas emocijas, kādas citur neiegūt.

Mārtiņš Sants – vīndaris:

– Domāju, ka no Dziesmu svētkiem izbēgt nevarēs neviens pat slēpjoties. Informācija pie mums atnāks dažādos veidos. Atbrauks radi no ārzemēm, lai piedalītos vai uz vietas skatītos Dziesmu svētkus. Manuprāt, tie joprojām pilda savu sākotnējo nolūku savest kopā cilvēkus. Ļoti laba iespēja veidot, uzturēt patriotismu un kopības sajūtu.