Pēdējo reizi Eduarda Smiļģa balva tika pasniegta 2005.gadā režisorei Mārai Ķimelei. 2004.gadā šo balvu saņēma Oļģerts Kroders, 2003.gadā – Alvis Hermanis, 1996.gadā – Felikss Deičs, 1993.gadā – Pēteris Pētersons, 1990.gadā – Harijs Liepiņš un Roberts Zēbergs, bet 1988.gadā šī balva tika pasniegta Voldemāram Zandbergam.

Dž.Dž.Džilindžers ir neviennozīmīga un ārkārtīgi savdabīga parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem viņš iemantojis skandālista reputāciju. 15 režisora darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros – drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrādes – pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī. Šogad viņš iestudēs izrādi arī Valmieras Drāmas teātrī.

“Dž.Dž.Džilindžer! Tas nu ir noticis. Smiļģa vēriens, Smiļģa ambīcijas, Smiļģa izrāžu krāšņums ir uzplaucis tavās izrādēs. Smiļģis no citas dimensijas ir pastiepis tev roku. Priecājies! Tagad tu esi tiesīgs stāties pie slavenā Smiļģa rakstāmgalda un veikt jaunus varoņdarbus. Lai tevi pavada prieks un vēl reiz prieks,” apsveikuma vēstulē raksta Māra Ķimele.

Šogad Lilitas Bērziņas balva tika pasniegta Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrisei Gunai Zariņai. Režisore Māra Ķimele atklāja, ka Zariņa var nospēlēt pilnīgi visu, sākot ar mazu bērnu un beidzot ar smieklīgu vecenīti, no smalkas mīlētājas līdz visnegaidītākajam rakstura pavērsienam jebkurā lomā. “Viņa var strādāt jebkurā žanrā, sākot ar komēdiju un beidzot ar grieķu traģēdiju. Var izpildīt jebkuru fizisku uzdevumu, veikt akrobātiskus elementus un braukt ar mašīnu. Jebkuru vokālo uzdevumu veic labā līmenī. Aktrise bez robežām,” apgalvoja Ķimele.

Lilitas Bērziņas balvas laureāte, Lolita Cauka, savā apsveikuma runā uzsvēra, ka laikmetā, kad daudz ko var nopirkt par naudu, šo balvu nevar, to var iegūt tikai ar godīgu un patiesu darbu. Tas padara īpašu šo balvu un tās saņēmēju.

Savukārt Harija Liepiņa balva tika pasniegta JRT aktierim Gundaram Āboliņam. Teātra kolēģis Vilis Daudziņš min, ka Āboliņš ir brīnišķīgs kolēģis, ar kuru prieks būt kopā vienā laikā, vienā teātrī, vienā izrādē, savukārt Ķimele skaidro, ka viņš ir šarmants aktieris ar brīnišķīgu humora izjūtu un nenoliedzami – publikas mīlulis kā Latvijā, tā Eiropas teātros.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks, pedagogs un vadošais baleta repetitors Modris Cers. Savulaik pats būdams izcils baleta solists, Cers savus varoņus veidojis vīrišķīgus, uzticamus un patiesus. Bet nu jau daudzus gadus dzīvē un mākslā rūdīto talantu viņš iegulda jaunākajos kolēģos. Viņa vadībā savu māksliniecisko karjeru veidojuši daudzi šodien atzīti baleta mākslinieki, starp kuriem būtu minami Inese Dumpe, Andrejs Rumjancevs, Elza Leimane-Martinova, Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Baiba Kokina un citi.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005.gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā.

Balvas laureātiem pasniedza iepriekšējo gadu balvu ieguvēji – aktieri Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Lolita Cauka un baletdejotājs, horeogrāfs Vladimirs Cukānovs, kā arī VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvji.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības “Latvijas Teātra darbinieku savienība” valde aizklātā balsojumā.

LETA