Latvijas Teātra darbinieku savienība, apkopojot teātru un LTDS valdes locekļu ieteiktos kandidātus, lēmusi pasniegt balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem pēdējo sezonu laikā.

Šogad Harija Liepiņa balvu saņems Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis.

Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins: “Ar Egonu Dombrovski, šķiet, nav jāiepazīstina neviens skatītājs – viņš ir viens no spožākajiem savas paaudzes aktieriem Latvijā.

Neskatoties uz jauna aktieru kursa ienākšanu Liepājā, E. Dombrovskis joprojām ir viens no nodarbinātākajiem aktieriem – ik sezonu skrupulozi izveidojot 3 līdz 5 jaunas lomas, atklājot sevī aizvien jaunas krāsas. Nemainīga ir arī skatītāju mīlestība pret aktieri – jau septiņus gadus Liepājas Kultūras pārvalde rīko balsojumu par labāko un mīļāko aktieri, E. Dombrovskis balvu ir ieguvis sešas reizes.

Vairākas reizes izvirzīts “Spēlmaņu nakts” balvai dažādās nominācijās – 2004./2005. gadā “Labākais aktieris” (par Leofrolda Brempeļa lomu izrādē “Par Purna tiesu”); 2010./2011. gadā “Labākais aktieris otrā plāna lomā” (par Doka lomu L. Bernsteina mūziklā “Vestsaidas stāsts”). Balvu saņēmis 2006./2007. gada “Spēlmaņu naktī” nominācijā “Labākais aktieris” par trim lomām – Jans (D. Kings “Killlera dienasgrāmata”), Voiņickis (A. Čehovs “CV. Tēvocis Vaņa”) un Vilcēns (G. Landau “Sniegbaltītes skola”). 2009. gadā saņēmis arī Latvijas Profesionālo aktieru apvienības (LaPAA) balvu “Āksta cepure”.

Pie izcilākajām aktiera lomām vēsturiskā šķērsgriezumā pieskaitāmas: Jurčiks izrādē “Hanana”, Voiņickis izrādē “CV. Tēvocis Vaņa”, Vīrs izrādē “Ragana”, Vilcēns izrādē “Sniegbaltītes skola”; Jans izrādē “Killlera dienasgrāmata”, Zilovs izrādē “Pīļu medības”, taču tās ir lomas, par kurām pēdējo gadu laikā runāts nepārtraukti.

Aktiera daudzveidību un spēju iejusties jebkurā tēlā, spilgti atklāj viņa pēdējo sezonu darbi – Didzis mūziklā “Pūt, vējiņi!” (“Ne Egona Dombrovska Didzim, ne Ineses Kučinskas Mātei sižetiski it kā nav atvēlēts daudz vietas, tomēr aktieri ar savu harizmu pilnībā pārņem skatuvi.” Zane Radzobe); Gubeta izrādē “Lukrēcija Bordžija” (“E. Dombrovskis zīmē ļaundara – miesassarga tēlu lakoniskiem, precīziem trāpījumiem.” Ilze Kļaviņa); (“Fascinējošs aukstasinīgā un savas jūtas meistarīgi slēpjošā Gubetas lomā ir Egons Dombrovskis.” Līga Ulberte); Pudiķis izrādē “Indulis un Ārija” (“Ir vajadzīgs īpašs šarms un pievilcība, lai šādu kustību tīklojumā izdotos notvert skatītāja uzmanību. Vislabāk tas izdodas Egona Dombrovska Pudiķim.” Valda Čakare) u.c.

Tomēr par aktiera virsotni pēdējā gada laikā jāuzskata Vinstona Smita atveidojums izrādē “1984”.

Izrādei “1984” izcilus vārdus veltījuši teātra profesionāļi, recenzijas tikušas publicētas visos lielākajos Latvijas medijos, īpaši akcentējot E. Dombrovska veikumu iestudējumā: “E. Dombrovskis Vinstona lomā ir izcils. Viņš nospēlē raksturu attīstībā – no kaismīga opozicionāra, kas ar savu ticību, enerģiju un personības spēku uzlādē nospiedošo nebrīves gaisu, līdz cilvēkam – vrakam ar apdzisušu skatienu.” (Līvija Dūmiņa “Deviņi dažādu paaudžu aktieri strādā vienādi spēcīgā, enerģiskā intensitātē, bet izrādes emocionālais centrs tomēr ir E. Dombrovska spoži nospēlētais Vinstons” (Līga Ulberte); “Pateicoties E. Dombrovska precīzajam aktierdarbam, teju neticamā caurspīdīgumā ieraugām Vinstona domāšanas procesu. Rodas izjūta, ka loma ir rakstīta tieši šim aktierim” (Dita Jonīte); “Viena no E. Dombrovska labākajām lomām vispār, ko viņš ir nospēlējis savā aktiera karjerā. Egons ir absolūtais aktieris, kurš var nospēlēt pilnīgi visu” (Līga Ulberte).

Iestudējums “1984” aktierim bija pirmā satikšanās ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi, kura aktieri raksturo šādi: “Aktierim Egonam Dombrovskim, manuprāt, vairs nav sevi jāpierāda kā ļoti jūtīgu un vienlaicīgi ar ārkātīgu jaudu apveltītu aktieri, kurš spēj iemiesot vissarežģītākos raksturus. Egonam atliek vien tajā visa nepazaudēt sevi un savu veselību, jo viņš to dara tik sirsnīgi un pašatdevīgi, ka pēdējais par ko domā ir viņš pats. Šāda mīlestība uz profesiju, manuprāt, ir vienīgā patiesā panākumu ķīla, bet kaut nedaudz lielāka saudzība pret sevi pašu, Egonam nenāktu par ļaunu. Tāpēc ik katra atzinība, šim talantīgajam un ar milzīgajām darba spējām apveltītajam aktieriem, nebūs par daudz.”

Egona Dombrovska talants, iedziļināšanās katrā lomā neatkarīgi no tās lieluma vai nozīmīguma, godprātīga attieksme pret darbu un skatuviskā harizma padara viņu par ievērojamu, ļoti īpašu un nebaidāmies teikt labāko savas paaudzes aktieri Latvijas teātru vidē.”

Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, Helēnas Tangijevas Birznieces balvu saņems baleta dejas pedagoģe un vēsturniece Gunta Bāliņa, bet Eduarda Smiļģa balvu saņems režisore Indra Roga. 

Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, bet sīkāka informācija par pasākuma norisi vēl sekos.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā