Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ekspozīcija par karu klusumā

Gada nogalē Muitas namā Ezeres pagastā atklāja modernu izstādi. Saldus novadā nevienā citā pagasta vēstures krātuvē nav ieguldīts tik liels pašvaldības un Eiropas Savienības finansējums. Samaksāts vairāk nekā 30 000 eiro, lai profesionāli izpētītu un mākslinieciski augstvērtīgi parādītu unikālu Otrā pasaules kara notikumu – 1945. gada 8. maijā Ezerē vācu armiju grupa ”Kurzeme” kapitulēja Sarkanajai armijai.

Ekspozīcija par karu klusumā
Muitas nams Ezerē nav mainījies kopš tā uzcelšanas 30. gadu beigās. Tur 1945. gada 8. maijā vācu armiju grupa “Kurzeme” kapitulēja Sarkanajai armijai. (Foto: Ieva Vilmane)
01.02.2022 14:01

Ieva Vilmane, “Saldus Zeme”

"3K"

Atslēgvārdi

Iekļauj militārā mantojuma tīklā

Jaunā ekspozīcija apskatāma tā dēvētajā Muitas namā, jo tajā kara pretinieki parakstīja dokumentu. Ekspozīcijas autors Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas militārās vēstures lektors un pētnieks Valdis Kuzmins uzsver: nav nemaz tik daudz dokumentos minētu vietu, uz kurām iespējams norādīt precīzi.

Ezernieki visos laikos popularizējuši kapitulācijas faktu. Pagasta fotohronika rāda, ka padomju gados Muitas nams bija ideoloģiska vieta, kurā skolēni satika kara veterānus. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ēkā iekārtojās Valsts robežsardze, tomēr tai prioritāri bija ikdienas jautājumi, nevis viena vēsturiska notikuma sabiedriskās attiecības. Līdz 2020. gadam pašvaldība bija ”atbalstoši neitrāla” kā pret visiem pagastu muzejiem – atzinīgi izteicās par vietējo cilvēku aizrautību, bet finansējumu piešķīra niecīgu.

Pastkarte, kas izgatavota reizē ar jauno ekspozīciju, ir no vācu karavīra Ernsta Eigenera skiču burtnīcas. Tajā mākslinieks rādījis savu ikdienu 1945. gadā. Foto: Ieva Vilmane

2020. gadā Saldus novada pašvaldība iesaistījās Eiropas Savienības finansētā Igaunijas un Latvijas projektā ”Militārais mantojums”. 13 partneru Latvijā, ieskaitot Kurzemes plānošanas reģionu un Ventspils muzeju, un 11 sabiedroto Igaunijā par gandrīz diviem miljoniem eiro rada militārā tūrisma tīklu. Projektā pilnveido vai no jauna izveido objektus, kas vēsta par abu valstu neatkarības iegūšanu, zaudēšanu un atgūšanu. Kurzemnieki saņēma naudu jaunas ekspozīcijas izveidošanai Muitas namā un Ventspils 46. krasta baterijas tornīša pārveidei par skatu vietu ar interaktīviem elementiem.

Muitas nama krājuma speciāliste Antra Sipeniece stāsta, ka projektā piepildīts sens sapnis profesionāli izpētīt kapitulācijas faktu. Iepriekš ezernieku rīcībā bija atmiņu stāsti un informācijas druskas no periodikas un interneta.

Atbrauks kritušo karavīru radi

Valda Kuzmina un Latvijas Kara muzeja mākslinieces Ievas Lapiņas kopdarbs Muitas namā uz A. Sipenieci atstāj tikpat dziļu iespaidu kā redzētais armēņu genocīda muzejā Erevānā; tikai izstāžu mērogi esot nesalīdzināmi. Ezerē stāsts ietilpināts divās nelielās telpās, bet Erevānā 2018. gadā viņai bija jāizstaigā daudzas zāles.

”Arī mūsu ciemiņi būs saviļņoti,” krājuma speciālistes cerības caurvij pārliecība. Ik gadu Muitas namu apmeklē vairāki simti cilvēku – pietiekami daudz specifiskai vietai. Ezerē ierodas gan Kurzemes apceļotāji, gan tūristu grupas, kas ceļo pa Kurzemi, gan projekta ”1836” interesenti, kas ceļo gar Latvijas robežu. Pie Muitas nama sagaidīti un pavadīti akcijas ”Gaismas ceļš” skrējēji, bet militārās vēstures fanātiķus atved Antras dēls Roberts Sipenieks, Oskara Kalpaka muzeja un piemiņas vietas ”Airītes” vadītājs un militārais arheologs.

1945. gada 8. maijā Eiropā apklusa pēdējā Otrā pasaules kara zalve. Karavīri novilka formastērpus, taču daudziem karš turpinājās filtrācijas nometnēs, apcietinājumā un partizānu bunkuros. Foto: Ieva Vilmane

A. Sipeniece pieļauj, ka jaunās ekspozīcijas dēļ varētu ierasties vairāk kritušo vācu un Sarkanās armijas karavīru tuvinieku, jo tajā ir arī tāda informācija, kādas nav citur. Piemēram, V. Kuzmins izveidoja interaktīvu karti ar Kurzemes kauju vietām, to norises laikiem un iesaistītajām vienībām.

Jaunā ekspozīcija mazliet citādi runā par Latvijas cilvēkiem smagu tēmu. Tās galvenais jautājums – kas notika pēc tam, kad apklusa ieroči? V. Kuzmins uzsver: ”Daudziem karš nebeidzās, bet sākās nākamais etaps – filtrācijas nometne, izsūtījums vai nacionālo partizānu cīņa.”

A. Sipeniece piebilst: nevienā karā nav varoņu, un vēlreiz rūpīgi jāapdomā, vai asiņainajā likteņu maltuvē maz bijuši labie un sliktie. Viņa stāsta: ”Karš manā ģimenē ir smaga tēma, jo skāra dzimtas vīriešus. Un tomēr – man jābūt ļoti piesardzīgai ar nosodīšanu. Daudz domāju par visām stiprajām sievietēm, kuras pēc kara saturēja ģimeni un smagi strādāja. Mums visiem jālīdzina kara sekas. Manuprāt, stāsts par kapitulāciju palīdz to darīt.”

Ir vēl citi stāsti

Ekspozīcija par Eiropas militārajā vēsturē unikālu notikumu izauga no amatieru vākuma. Tajā ir vēl citu lielu stāstu uzmetumi, piemēram, Ezerē nodibināja Latvijā pirmo mazpulku un lauku patērētāju biedrību. Ezerē dzimis Jānis Hertelis – Latvijā pirmais aptiekārs, kas ieguva farmācijas maģistra grādu. Novadnieku sarakstā arī eksperimentālās arheoloģijas aizsācējs Latvijā un Āraišu ezerpils atklājējs Jānis Apals.

Saldus novada pagastos novadpētniecības materiālus apkopo bibliotēkas, dažviet krātuve vai interesents. Ezernieki apvienojušies biedrībā ”Pa sentēvu pēdām”. Antra Sipeniece tajā iesaistījās 2017. gadā, nu kļuvusi par ideju ģeneratori un darbu galveno organizētāju. Līderi laika gaitā mainījušies, jo vietējās vēstures pētniecība ir piņķerīga un ne visā kopienā saprasta.

Šķembu motīvs ekspozīcijas vienīgajai vitrīnai. Ekspozīcijas māksliniece Ieva Lapiņa uzskata, ka karš nedrīkst izskatīties ”pūkains”, tāpēc viņa izmantoja lauzītas un neregulāras līnijas. Foto: Ieva Vilmane
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz