Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 16. jūlijs

Vārdadiena: Estere, Hermīne, Liepa

Ērģelnieka stāsts bildēs

Atslēgvārdi lotars džeriņš | ērģeles | jubileja | fotoizstāde | biedrības nams

Liepājas Latviešu biedrības namā atklāta sekmīgā un panākumiem bagātā Liepājas ērģelnieka Lotara Džeriņa 55 gadu jubilejai veltītā fotoizstāde, kurā fotomeistars Varis Sants atklāj mūziķa radošā darba un dzīves mirkļus. "Bez ērģelēm es esmu kā bez rokām," klātesošajiem teica jubilārs.

Liepājā ērģeļmūzikai ir senas tradīcijas, turklāt divas no trim lielākajām Latvijas ērģelēm atrodas tieši Liepājā – Svētās Trīsvienības katedrālē un Sv. Annas baznīcā. Trīsvienības katedrālē L. Džeriņš nostrādājis aptuveni 15 gadus un pilnīgi neapšaubāmi tiek dēvēts par Liepājas pilsētas galveno ērģelnieku. Lotārs spēlējis daudzās valstīs, tomēr savus vistrakākos sapņus un izaicinājumus īstenojis tieši Liepājā. "Tie bija ērģeļmūzikas vasaras koncerti, ērģeļu mūzikas Jaungada nakts un 17 starptautiskie festivāli," uzskaita Liepājas Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane. Pats mākslinieks atzīst, ka spēlēt neskaitāmiem ārzemju viesiem Rīgas Domā ir pagodinājums, tomēr Liepāja viņam nozīmējot ko vairāk.

"Mēs varam būt lepni, ka dzīvojam vienā pilsētā ar Lotāru. Esmu redzējusi, cik fiziski grūts ir ērģelnieka darbs, pārvaldot šo lielo mūzikas instrumentu, bet L. Džeriņu tas nekad nav atturējis rīkot grandiozus ērģeļu pasākumus, kas viennozīmīgi izcēlās uz pārējo fona," saka V. Hartmane. L. Džeriņš savulaik mācījies E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un pēc absolvēšanas turpinājis studijas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā docenta Māra Švinkas klavierspēles klasē un profesora Tālivalža Dekšņa ērģeļspēles klasē. L. Džeriņš ir pirmais Latvijas ērģelnieks, kurš ieguvis maģistra grādu 1996. gadā. Arī pie tā mākslinieks neesot apstājies, pēc studijām zināšanas viņš papildinājis ārvalstīs. Ilgstošajā mācību procesā iegūtās zinības un pieredze māksliniekam ļāvušas sekmīgi piedalīties dažādos starptautiskos konkursos Vācijā un Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Arī fotoizstādes atklāšanā ērģeles ieņēma īpašu vietu, tās ir tik cieši saistītas ar L. Džeriņa dzīvi, ka tie šķiet kā divi nedalāmi jēdzieni. Vērienīgā mūzikas instrumenta skaistumu varēja baudīt ne tikai fotogrāfijās, kurās bija atklāti vissīkākie ērģeļu ornamenti, podziņas un stūrīši, bet arī ērģeļmūzikas ierakstos, kas pavadīja atmiņu stāstus. Māksliniekam līdzās izveidojās gara sveicēju rinda, un katrs Lotāram ko novēlēja – viens skaļi, cits klusītēm iečukstēja ausī.

Pats mākslinieks atzīst, ka ir skumji, ka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles vairs neskan koncertos, tikai dievkalpojumos. Tomēr mierinot doma, ka Latvijā ir aizsākusies dažādu veidu ērģeļu restaurācija, pirkšana un pārdošana. Tas vieš cerību, ka nekas vēl nav zudis. Gatavojoties izstādei, ērģelnieks iegājis savā bijušajā darbavietā un ieraudzījis bēdīgu skatu: "Putekļi visur. Katedrāles ērģeles ir leģendāras un vēsturiskas, putekļi tām var nodarīt kaitējumu. Jāsaprot, ka šīs ērģeles spēj ievest mūs gara pasaulē caur franču, angļu, vācu un citu valstu komponistu partitūrām." Veselības dēļ L. Džeriņš ērģeles vairs nespēlē, bet strādā par koncertmeistaru Latvijas Universitātē.

Bez ērģelēm fotomākslinieka Vara Santa uzņemtajos kadros redzami gan L. Džeriņa portreti, gan mirkļi no pasākumiem, kuros jubilārs ir kopā ar domubiedriem un atbalstītājiem. Pasākuma izskaņā izstāde pārtapa par sirsnīgu un personīgu tikšanos. Izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā būs apskatāma līdz 28. jūnijam.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!