Pie liepājniekiem viesojās latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Knuts Skujenieks.

Vakaru vadīja Latvijas radio žurnālists Lauris Zvejnieks. Saruna ar dzejnieku risinājās par nupat dibināto Nacionālās rakstniecības fondu un tā mērķiem, par latviešu literatūras situāciju kopumā, par Nacionālās bibliotēkas lomu tautas pašapziņas veidošanā un dzejnieka ieguldījumu tās krājuma papildināšanā. K. Skujenieks bibliotēkai dāvinājis gan simtiem daiļliteratūras grāmatu, gan savus rokrakstus, gan viņam dāvinātās grāmatas ar autoru veltījumiem.

Saruna mijās ar dzejas lasījumu un muzikālām pauzēm. K. Skujenieks lasīja dzejoļus no pēdējā krājuma “Mūsu dzīve nokalpotā” un daudz stāstīja par savu dzīvi. Par pretpadomju propagandu piespriestie septiņi gadi Mordovijas lēģerī dzejniekam bijuši radoši produktīvākie. Dzejas radīšana cietumā bijusi viņa garīgas izdzīvošanas forma, lai lēģeri neielaistu sevī pašā. Stāstīdams par to laiku, K. Skujenieks pateicās savai sievai, kas bija liels atbalsts un palīgs, lai no cietuma sūtītie dzejoļi nonāktu vajadzīgajās rokās. Par spīti sūrajam liktenim viņš nav zaudējis dzīves gaišumu un humora izjūtu, ko apliecināja pašironiskie komentāri un asprātīgās atbildes uz vakara vadītāja jautājumiem. K. Skujenieks pastāstīja, ka drīzumā klajā nāks grāmata, kurā apkopota viņa un sievas lēģera laika korespondence.

Dzejnieks arī atklāja, ka viņa mamma bijusi liepājniece, kuru viņam diemžēl bijis liegts iepazīt, jo viņa mirusi, kad dēls bija tikai astoņus mēnešus vecs. Tikšanās beigās klātesošajiem bija iespēja viesim uzdot jautājumus, un tajos izskanēja bažas par latviešu tautas un valodas nākotni, jaunās paaudzes dzīšanos pēc prestiža un pārlieku aizraušanos ar virtuālo pasauli. K. Skujenieks atbildēja, ka lai gan reizēm viņš nav sajūsmā par savu tautu, tomēr atzina, ka tā viņam ir vienīgā un tāpēc lolojama.

Ilze Kļepikova,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Knutam Skujeniekam rūp latvju tautas liktenis.