kā sniegpārslai
iekrist tavā plaukstā
un izkust
ne izzust
bet iesūkties ādā

un kļūt
par tavu mīļāko
dzimumzīmi
kā sniegpārslai
uzkrist tev uz pieres
un izkust
ne izzust
bet kļūt
par tavu gaišo domu aizbildni
kā sniegpārslai
aizkrist aiz tavas apkakles
un izkust
ne izzust
bet dāvāt vissiltāko apskāvienu
kā sniegpārslai
uzkrist tev tieši
uz degungala
un radīt tevī ziemsvētku prieku
vai nolaisties blakus uz pleca
un čukstēt
tev ausī
ziemsvētku dziesmu

Mācies, strādā slēpies bārdā

miega bads
ēdiena kvalitāte
un darba stundu garums
būs iesūcies tev sejā
arī izjūtams tur lejā
kāju pēdās
tik vājās
ka pirksti neklausa darbībai
kuņģis barībai
un augšā
kur galva
darbojas savā nodabā
dzīvnieki jau sen vairs nedzīvo dabā
bet
zooloģiskajā dārzā 

Baltas zeķes nedrīkst aut

pilsēta
kas visa vienā betonā
stiklos
un plastikātā
kur
zaļo zāli
nomainījis asfalts
lietus laikā
visās peļķēs dubļi
no kurienes?
lietus tos izskalo no mums
mēs esam dubļi
neizbraucams sastrēgums

Apkure nav pieslēgta

lietū smirdoši
un auksti tramvaji
uz aizsvīdušiem logiem
rupjības rakstoši
zēni
aiz loga
viss
auksti, pelēki
drūmi
laikam veltas cerības
ka
šis rudens iztiks bez šiem vārdiem
vēl ilgi
līdz pavasara
pēdās
skanošiem pērkondārdiem

ELVIJS ĒRGLIS

_______________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].