Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 22. aprīlis

+7°C
Vējš: R 4.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Armanda, Armands

Festivāla turpinājums ar džezu

Atslēgvārdi ērģeļmūzikas festivāls

Pēc pāris dienu atelpas Liepājā turpinās VI Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls.
Ceturtdienas vakars Sv.Trīsvienības katedrālē piederēja igauņu viesmāksliniekiem – ērģelniekam Āre Paulam Latikam un alta saksofonistam Villu Veski. Koncerta ievadā iepazinām igauņu mūziku – klasiķa Artura Kapa 1.sonāti ar meistarīgu un zinošu ērģeļu izmantojumu pirmajās divās daļās un varenu fūgu finālā. Visai impozants bija franču komponista Šarla Fesī "Bolero" – īsts deju ritmu kokteilis ar nedaudz šķelmīgu un naivu noskaņu.

Diemžēl ne vienmēr pārlikumi pārliecina. Tāds šoreiz šķita Kamilla Sensānsa simfoniskās poēmas "Nāves dejas" aranžējums ērģelēm. Skaņdarbs, kas orķestra variantā dažkārt dēvēts par  "Skeletu deju", kur ritma un tembra maiņas ir visa skaņdarba sāls. Ērģeļu gandrīz vai nemainīgais tembrs, kaut arī ar ritma maiņām, nedeva to spilgto iespaidu, kas rodas, klausoties oriģinālā orķestra skanējumā.

Taču koncerta kulminācija bija amerikāņu komponista un džeza pianista Djūka Elingtona "Garīgā koncerta" izpildījums. Nepārspēts džeza meistars, kuru amerikāņu skolās māca tāpat kā Šūbertu vai Mocartu. D.Elingtons komponējis arī plašas formas džeza opusus – "Kreolu rapsodiju", svītu "Melns, brūns un bēšs", trīs "Garīgos koncertus", no kuriem vienu klausītājiem bija iespēja un laime dzirdēt. Tas bija īsts saldēdiens džeza mīļotājiem un ne tikai, kas ļāva gremdēties nostalģiskās atmiņās, izdzirdot jau zināmās "Solitude" un "Heaven". Saksofonista Villu Veski virtuozi improvizējošā spēle kopā ar Elingtona bagātajām harmonijām ērģelnieka Latika rokās savijās saskanīgā spēlē, kuru gribējās klausīties vēl un vēl. Nāca prātā IV Ērģeļmūzikas festivāla šarmantā vācu džeza ērģelniece Barbara Denerleina, kura ar svinga un blūza ritmiem sajūsmināja klausītājus. Tas pilnā mērā izdevās arī mūsu igauņu viesiem, ierakstot festivāla vēstures grāmatā spilgtu lappusi.

Piektdienas vakarā Lutera baznīcā festivāla klausītāji tikās ar ļoti gaidītājiem ievērojamiem māksliniekiem – solistiem Inesi Galanti, Samsonu Izjumovu un ērģelnieku Tālivaldi Deksni. Garīgās mūzikas koncertā skanēja Gustava Forē lielas formas skaņdarbs "Rekviēms", kurā piedalījās Liepājas Simfoniskais orķestris, pilsētas kori diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā.

Bet šovakar Sv.Trīsvienības katedrālē uz radošo mūžu, kas pavadīts pie ērģelēm, atskatīsies latviešu ērģeļspēles vecmeistare Jevgeņija Ļisicina kopā ar briljanto soprānu Inesi Galanti. Kopā ar abām izcilajām māksliniecēm muzicēs arī jaunais perkusionists, kādreizējais Liepājas Mūzikas vidusskolas absolvents Māris Zīlmanis. Sestdien katedrālē festivāla noslēguma koncertā "Libānas impresijas" pasaulslavenais ērģelnieks Naži Hakims no Francijas kopā ar Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu grupu (diriģents Imants Resnis) spēlēs savas kompozīcijas.

Aija Engelmane,
Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

Sv.Trīsvienības katedrālē koncertam gatavojas igauņu viesmākslinieki ērģelnieks Āre Pauls Latiks un alta saksofonists Villu Veski.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!